ŽURNĀLS Tiesību politika

TĒK saņēmusi K.L. un M.N. sūdzību par tiesneses komunikāciju sociālajos tīklos un privāto saraksti. Analoģiskas sūdzības saņēmuši arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs un tiesas priekšsēdētājs, kuri tās pārsūtījuši TĒK. Sūdzībā norādīts, ka tiesnese, komunicējot sociālajā tīklā Facebook, ilgstošā laika posmā (kopš 2017. gada) publiski veikusi ierakstus un izplatījusi trešajām personām nepatiesu informāciju par sūdzības iesniedzējiem. [..] Tiesas priekšsēdētāja pienākuma izpildītājs iesniegumā lūdzis izvērtēt tiesneses iespējamu neētisku rīcību saistībā ar sūdzībā norādīto.

[1] K.L. sūdzībā norādījusi, ka viņas un tiesneses komunikācija vienmēr bijusi sarežģīta, bet 2017. gada sākumā stipri pasliktinājusies. Sociālajos tīklos tiesnese sūdzības iesniedzējai rakstījusi nievājošus komentārus. Sūtītas vēstules trešajām personām, kurās svešiem cilvēkiem sniegta negatīva un neslavu ceļoša informācija. Personīgi tikušas sūtītas pazemojošas un cieņu aizskarošas īsziņas, tajās rakstīti izdomāti pārmetumi.

Personas, kas saņēmušas minētās vēstules, informējušas sūdzības iesniedzēju par tām un šo saraksti pārsūtījušas citiem, kā arī publicējušas sociālajā tīklā Facebook.

Tiesnese nekorekti izteikusies sociālā tīkla Facebook grupā, kuras izveidotāja ir sūdzības iesniedzēja, tādēļ pieņemts lēmums uz laiku liegt viņai komentēšanas tiesības, bet vēlāk pieņemts lēmums par viņas izslēgšanu no grupas. Saziņa turpināta privātā WhatsApp un īsziņu sarakstē.

[2] M.N. sūdzībā norādījis, ka viņš darba elektroniskajā pastā saņēmis tiesneses vēstuli, kurā pausta nepatiesa un apmelojoša informācija par viņa sievu. Lai gan vēstulē nav minēti personiski aizvainojumi, sūdzības iesniedzējs nevēlas, ka viņam tiek sūtītas šāda rakstura vēstules. Komunikācija no tiesneses puses nav pārtraukta arī pēc mobilā tālruņa numura bloķēšanas. Tiek turpināta nepatiesas, apmelojošas, sagrozītas, cieņu aizskarošas un neslavu ceļošas informācijas izplatīšana, kā arī tiesnese iejaucas ģimenes dzīvē.

[3] Tiesnese par sūdzībā minēto TĒK norādījusi šādus apsvērumus.

Tiesnese reģistrējusies sociālajos tīklos draugiem.lv un Facebook ar pirmslaulības uzvārdu, lai izvairītos no kontaktiem ar personām, kuras ir nevēlamas vai saistītas ar darba pienākumu pildīšanu. Tāpat pievienotās fotogrāfijas izvēlētas tādas, lai tiesnese nebūtu atpazīstama. Personiskās attiecības izveidojušās pirms 20 gadiem, kad K.L. sākusi strādāt sava un tiesneses vīra kopīgajā darba vietā.

Rožu audzēšanai veltītā Facebook grupā izvērtās diskusija, kur viena no dalībniecēm pauda agresīvu attieksmi pret citiem grupas dalībniekiem, tāpēc tiesnese šīs grupas dalībniecei Facebook īsziņā nosūtīja vēstuli, kas nebija rupja vai aizskaroša. Vēstulē trešajai personai nerakstīja melīgu informāciju.

Sūdzības iesniedzējas izveidotajā Facebook grupā tika pamanīta dalībnieku ierakstu un komentāru dzēšana, pēc kuras starp dalībniekiem sākās diskusijas un tiesnese tika izslēgta no grupas. Šādas rīcības iemesla skaidrošanai tika izmantota mobilā tālruņa īsziņu sarakste.

Sarakstē ar citu trešo personu tikušas apspriestas K.L. un tiesneses savstarpējās attiecības. Vēstulē rakstītais atbilda patiesībai, jo K.L. nav draugu, ar kuriem viņa varētu komunicēt, ir psihiska rakstura problēmas, apsēstība un nomelnošanas tieksmes.

Tiesnese atzina, ka nav drīkstējusi rakstīt šādu vēstuli trešajai personai, un apzinās, ka viņas uzvedība nav bijusi tiesneša cienīga. Vēstuli nav bijis paredzēts publiskot vai nodot citām personām.

M.N. adresētajā vēstulē norādītais atbilst patiesībai, un tajā nav personisku apvainojumu. Elektroniskajā sarakstē nosūtītās vēstules saturs attiecās uz viņa meitu no pirmās laulības, un viņš pats bija lūdzis šādu informāciju nosūtīt.

[4] Tiesnese piedalījās TĒK sēdē un papildus paskaidroja, ka sociālajos tīklos nekad nav izteikusi rupjus vai aizvainojošus komentārus par K.L. Abu privātā sarakste vienmēr notikusi ar šādu saturu un šādā tonī.

Vēstules forma trešajai personai nebija pareiza, tomēr patiesībai neatbilst tas, ka vēstule tikusi publiskota. Uzskata, ka, iesaistoties privātā diskusijā par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tiesnesim, tāpat kā jebkurai privātpersonai, ir vārda brīvība un tiesības izteikties. Tikai tiesneses un K.L. vīru kopīgo darba attiecību dēļ uzturējusi komunikāciju ar sūdzības iesniedzēju. Uzskata, ka komunikācijas veids nav bijis tiesneša cienīgs, bet tiesnese tikai atbildējusi sūdzības iesniedzējai tādā pašā stilā, kā komunicējusi K.L. Tiesnese nožēloja, ka izveidojusies šāda situācija un lūdza saprast sūdzības iemeslus.

[5] [..]

[6] Izvērtējot TĒK rīcībā esošos materiālus un tiesneses paskaidrojumus, komisija konstatē tiesneses rīcībā ētikas normu pārkāpumu.

[7] Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa (spēkā līdz 2021. gada 2. februārim) 2. kanona 1. punktā teikts, ka tiesnesis ciena un ievēro likumu. Kodeksa 2. kanona 3. punkts paredz, ka tiesnesis darbojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei, bet 2. kanona 6. punkts paredz, ka tiesnesim aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan uz personisko dzīvi.

Savukārt Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 4. kanona 1. punkts paredz, ka tiesnesis veic ārpustiesas darbību tā, lai neradītu pamatu šaubām par tiesneša spēju veikt tiesneša pienākumus objektīvi, neapkaunotu tiesas institūtu un netraucētu tiesnešu pienākumu pareizu pildīšanu.

Arī ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pieņemtie Tiesnešu uzvedības Bangaloras principi reglamentē tiesnešu uzvedību kontekstā ar tām vērtībām, kuras Bangaloras principi pārstāv. [..]

[8] Tiesnešu ētikas komisija, vērtējot tiesneses rīcību, konstatē, ka tiesnese sociālajos tīklos un attiecībās ar trešajām personām publiski atklājusi savas un sūdzību iesniedzēju ilgstošas privātas nesaskaņas. Komunikācijas veids, intensitāte un personu loks liecina par tiesneses nodomu diskreditēt K.L.

[8.1.] Tiesneses komunikācija ar trešajām personām bijusi publiska. Nav apstiprinājies tiesneses apgalvotais, ka trešajai personai nosūtītā vēstule nav bijusi izplatīta Facebook grupā, kurā apvienojušies rožu audzēšanas interesenti, vai citām personām. Sūdzības iesniedzējas rīcībā ir tiesneses sarakste ar trešajām personām, un šīs trešās personas apgalvojušas, ka vēstules tiks nodotas citām personām.

Jebkurai personai jāņem vērā, ka mūsdienu tehnoloģiju radītās plašās informācijas izplatīšanas iespējas neizslēdz informācijas tālāknodošanu privātā vai publiskā telpā, kam informācijas ievietotājs nevar izsekot un ko nevar ietekmēt.

Tiesnesei, sagatavojot vēstuli un ievietojot to sociālajā tīklā, bija jāparedz, ka vēstule var būt pieejama interneta vidē un ar to var būt iespējams iepazīties nenosakāmam cilvēku skaitam.

[8.2] Tiesnese nav ņēmusi vērā, ka jebkuras vēstules saturam ir jābūt cieņpilnam, pieklājīgam, kulturālam un ar neitrālu attieksmi pret tās saņēmēju.

TĒK uzsver, ka tiesneša amats prasa, lai personas vienmēr atceras savu statusu, arī ārpus darba laika, un tiesnesis nedrīkst darīt neko, kas mazinātu cieņu par tiesu vai liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus. [..]

Tiesnese komunikācijā ar trešajām personām un privātajā sarakstē raksturojusi K.L. personiskās īpašības, viņas attiecības ar citām personām, stāstījusi par K.L. un viņas laulātā savstarpējām attiecībām, ģimenes locekļu veselības stāvokli un materiālo nodrošinājumu.

TĒK uzmanību pievērš gan nepieņemamajam saturam, gan formai, kādā tiesnese izteikusies. Tiesneses komunikācija, nievājoši aprakstot sūdzības iesniedzējas rakstura īpašības, ģimenes un bērnu dzīvi un paužot sensitīvu informāciju sarakstē ar trešajām personām, nav bijusi tāda, kā tiesnesim pieklātos.

TĒK konstatē, ka tiesnese trešajai personai raksturojusi citas personas un viņu privāto dzīvi necienīgā un aizvainojošā formā. Tiesnese pārkāpusi šauro robežu starp komunikāciju un aizvainojošu publisku personas apspriešanu, kas nav tiesneša cienīga rīcība.

[8.3.] No tiesneses paskaidrotā izriet, ka tiesnese ilgstoši atradusies saspringtās privātās attiecībās ar K.L., kuras vīrs ir tiesneses vīra darba kolēģis. Tas bijis par iemeslu komunikācijas uzturēšanai privātā WhatsApp un īsziņu sarakstē, kā arī Facebook grupā.

TĒK atgādina, ka uzskatu paušanai arī tiesneša privātās attiecībās ir jābūt cieņpilnai. Tiesneša uzvedība privātās attiecībās nedrīkst būt tāda, kas mazinātu cieņu pret tiesu vai liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus. Tiesneša un personas savstarpējo attiecību raksturs nosaka komunikācijā pieļaujamās robežas.

Jau savstarpējā privātajā sarakstē ar sūdzības iesniedzēju tiesnesei ticis norādīts uz viņas kā tiesneses necienīgu rīcību un neatbilstību tiesneša amatam. TĒK sarunā ar tiesnesi norādīja, ka turpmāk viņai jāpārdomā komunikācijas veids vai arī tā būtu jāpārtrauc.

Nav nozīmes tam, kādā veidā un cik cieņpilnā formā saziņu ar tiesnesi uzturēja sarakstes partnere – tas neattaisno tiesneses rīcību. Tiesneša amatam izvirzītās augstās uzvedības prasības paredz tiesnesim izvērtēt komunikācijas mērķi un lietderību šādas saziņas turpināšanai. Komisijas ieskatā tiesnesei nebija objektīva pamata šādas komunikācijas uzturēšanai un turpināšanai. Tiesnese privātās attiecībās un saziņā ar trešajām personām publiski rīkojusies veidā, ko var nosaukt par "netīrās veļas mazgāšanu". Ņemot vērā tiesneša statusu, tostarp to, ka tiesu varas autoritāti ietekmē arī tiesneša rīcība ārpus tiešo amata pienākumu pildīšanas, tiesneses rīcība konkrētajā gadījumā veido priekšstatu par tiesu kopumā un sniedz informāciju par tiesnesi kā personību, viņas prasmēm un īpašībām, kas saprātīgam vērotājam no malas varētu ļaut apšaubīt tiesneses atbilstību amatam.

[8.4] Nav pamatots tiesneses arguments, ka komunikācijai sociālajos tīklos draugiem.lv un Facebook izvēlējusies pirmslaulības uzvārdu un fotogrāfijas, kurās nav atpazīstama, tādējādi vēloties izvairīties no kontaktiem ar personām, kuras tiesnesei nav vēlamas vai saistītas ar darba pienākumu pildīšanu.

Tiesnesim, esot sociālajā tīklā ar neidentificējošiem datiem, ir jāievēro visas tās pašas tiesneša uzvedības normas, kas tiesnesim, kurš nav reģistrējies sociālajā tīklā vai kurš ir reģistrējies ar savu patieso identitāti. Pirmslaulības uzvārda vai pseidonīma lietošana nevar attaisnot neētisku rīcību sociālajos tīklos, turklāt pseidonīma lietošana negarantē, ka īstais vārds vai tiesneša statuss netaps zināms.

No tiesnešu ētikas normām un uzvedības principiem izriet, ka tiesnešu ētiskās uzvedības standartiem ir izvirzītas augstākas prasības nekā citiem sabiedrības locekļiem. Turklāt atsevišķas tiesnešu ētikas normas paredz ierobežojumus arī tiesneša ārpustiesas darbībā. Tajā pašā laikā atzīts, ka tiesnešu pilnīga izolācija no sabiedrības nav nedz iespējama, nedz vēlama. Tiesnesis tāpat kā jebkurš cits pilsonis var baudīt Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēka pamattiesības, tajā skaitā vārda, ticības, privātās dzīves neaizskaramības, sapulcēšanās brīvību. [..]

Tiesneša dalība sociālajā tīklā pati par sevi nav aizliegta. Tiesnešu ētikas komisija iepriekš atzinusi, ka, komunicējot sociālajā tīklā, ētika ir jāievēro tāpat kā jebkurā citā tiesneša darbības jomā un katram pašam ir jāizvērtē, vai attiecīgais komunikācijas veids, it īpaši draudzības apstiprināšana, netraucē tiesneša pamatpienākumu veikšanai, kas ir primāra [..]. Kā norādīts iepriekš, tiesnesim kā sociālo tīklu lietotājam ir jāapzinās un jāpieņem, ka viņa sociālajos tīklos norādītie dati būs pieejami publiski un neierobežotam cilvēku skaitam. Tāpēc tiesnesim kā sociālo tīklu lietotājam ir jāapzinās savas publicitātes nozīmīgums un vērtējums, ko viņam var sniegt jebkurš sabiedrības loceklis.

Tiesneša komunikācijai sociālajos tīklos ir cita nozīme salīdzinājumā ar pārējiem sabiedrības locekļiem. To nevar aplūkot atrauti no tiesneša ieņemamā amata un tiesnesim izvirzītajiem augstajiem ētikas uzvedības standartiem. Tiesnesim nav liegts paust viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tomēr vienlaikus jāapzinās, ka komunikācijai sociālajā tīklā jābūt tādai, kas atbilst tiesneša cienīgai uzvedībai, atbildībai un nei­tralitātei. Tāpat tiesnesim ir pienākums izvērtēt saziņas un viedokļa paušanu sociālajā tīklā nepieciešamību un ņemt vērā, ka tiesneša teiktajam tiks piešķirta lielāka nozīme salīdzinājumā ar personu, kura šādu amatu neieņem.

[9] Novērtējot apstākļus kopumā un uzklausot tiesnesi, TĒK atzīst, ka tiesnese līdz komisijas sēdei nebija izpratusi savas rīcības neatbilstību Tiesnešu ētikas kodeksa normām un arī tiesnešu uzvedības Bangaloras principu saturam un jēgai. [..]

TĒK atzīst, ka tiesnese komunikācijā sociālajos tīklos un privātajā sarakstē nav ievērojusi Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa (redakcijā līdz 2021. gada 2. februārim) 2. kanona 1., 3., 6. punkta un 4. kanona 1. punkta noteikumus.

TĒK konstatē, ka tiesneses komunikācija privātajā sarakstē un sociālajos tīklos nav bijusi ētiska un tāda, kādai tai bija jābūt no personas puses, kas ieņem tiesneša amatu. Vienlaikus TĒK uzskata, ka konkrētās lietas apstākļu kontekstā pārkāpums nav atzīstams par rupju, līdz ar to disciplinārlietas ierosināšanai nav pamata. Šajā sakarā TĒK ņem vērā arī, ka tiesnese komisijas sēdē pauda nožēlu un atzina, ka viņas uzvedība nav bijusi tiesneša cienīga, kas ļauj domāt, ka turpmāk tiesnese pārdomās un mainīs savu komunikācijas veidu un stilu sociālajos tīklos un arī privātajā sarakstē.

Ņemot vērā norādīto, TĒK atzīst: tiesneses rīcībā ir konstatējams Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 1., 3., 6. punkta un 4. kanona 1. punkta pārkāpums.

Komisijas priekšsēdētāja Dace Skrauple

Komisijas locekles Madara Ābele, Aija Jermacāne,
Adrija Kasakovska, Anda Kraukle, Baiba Lielpētere,
Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Inese Laura Zemīte