Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

31. Augusts 2021 /Nr.35 (1197)

Par sabiedrības interesēm lielos investīciju projektos

Man, enerģētikas nozares entuziastam un klimata draugam vienmēr ir likušies interesanti un nozīmīgi jautājumi, kas tieši saistīti ar atjaunojamo energoresursu attīstības perspektīvām.

Statistikas dati Baltijas valstu prizmā attiecībā uz uzstādīto elektrisko jaudu un ģenerēto saules un vēja enerģiju diemžēl rāda, ka Latvija atpaliek saules un vēja enerģijas izmantošanā un to potenciāla apgūšanā.

Salīdzinot Baltijas valstis, Latvija ir neaizsniedzamos līderos ūdens enerģijas izmantošanā, piemēram, 2019. gadā hidroelektrostacijās kopā saražojot 2108 gigavatstundas elektroenerģijas (GWh). Turpretī Lietuvā 2019. gadā saražoja 91 GWh un Igaunijā 54 GWh, bet Latvijā tikai 3 GWh saules enerģijas, savukārt vēja parkos Lietuvā ieguva 1499 GWh, Igaunijā – 687 GWh, bet Latvijā vien 154 GWh enerģijas.1

Būtisks aspekts ir pašvaldību ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu jaunu investīciju projektu attīstības gaitā. Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijis pietiekami daudz piemēru dažādās nozarēs, kad pašvaldību līmenī, atraidot jaunu investīciju projektu idejas, ārvalstu investori plānotos projektus dodas attīstīt kaimiņvalstīs, stiprinot viņu tautsaimniecību.

Saprotama ir pašvaldību un vietējo iedzīvotāju pretestība un skepse saistībā ar jauniem un apjomīgiem investīciju projektiem, tāpēc ka šobrīd Latvijā spēkā esošie normatīvie akti neparedz būtisku "labumu" palikšanu pašvaldībā no šāda projekta īstenošanas un darbības, jo nodokļi lielā apmērā nonāk valsts kopējā budžetā, darba spēka nepieciešamība modernās rūpnīcās ir salīdzinoši neliela, savukārt vietējā pašvaldību līmenī paliek jaunais objekts ar attiecīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Jūlija izskaņā Administratīvā rajona tiesa pirmās instances līmenī pieņēma nolēmumu lietā Nr. A42-00363-21/6, kas, iespējams, var būt pagrieziena punkts tiesu praksē šādos gadījumos, jo tiesa nosprieda atzīt Tukuma novada domes 2020. gada 25. marta lēmumu par prettiesisku un uzdot tai sastādīt labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta projekta paredzētā darbība – vēja elektrostaciju parka būvniecība.

18. augustā Tukuma novada deputāti lēma šo spriedumu pārsūdzēt un vērsa arī uzmanību, ka ir nepieciešams izstrādāt kompensāciju mehānismu skartās teritorijas iedzīvotājiem par pasliktinātu vidi un dzīves apstākļiem. Ja tā ir valsts politika, ja Latvijai ir vajadzīga energopatstāvība, tad valdībai būtu šis jautājums jārisina valstiskā līmenī. Pašreiz nav izstrādāts neviens šāds normatīvs dokuments.2

Tāpat arī Tukuma novada dome uzsver, ka, tieši pateicoties domes pieņemtajam lēmumam, ar kuru, aizstāvot savu iedzīvotāju intereses, tā nostājās pret vēja parka attīstību Pienavas un Džūkstes ciemu apkaimē, šobrīd ir vērojamas tendences, ka valsts institūcijas gatavojas mainīt savu attieksmi attiecībā pret pašvaldībām, virzot lielus investīciju projektus. Tukuma novada dome ar interesi gaida Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par situāciju vēja enerģijas jomā, kur tiks paredzēti konkrētāki un pašvaldībām izdevīgāki priekšlikumi. Iepriekš publiskajā telpā izskanējis, ka valstij, ņemot vērā pašvaldību intereses, būs jāiedzīvina pašvaldībām kompensējoši mehānismi nodokļu pārdales veidā vai jāatvieglo investīciju nosacījumi pašvaldībām.3

Neatkarīgi no minētās tiesu lietas iznākuma ir skaidrs, ka tiesu prakse vien nespēs atrisināt visus problēmjautājumus, kas nav skaidri definēti normatīvajos aktos, ja mēs nākotnē vēlamies redzēt attīstītu un diversificētu tautsaimniecību Latvijas novados. Lai spētu attīstīt jaunos projektus, tiešām būtu nepieciešams normatīvo aktu līmenī paredzēt skaidrus un caurspīdīgus mehānismus, kas pašvaldībām dotu vairāk ekonomisko ieguvumu un iniciatīvas atbalstu saistībā ar pašvaldību teritorijās jauniem plānotajiem investīciju projektiem, kas kopumā veicinātu ekonomisko attīstību reģionos, radītu jaunas darba vietas un secīgi kopēju pievienotās vērtības pieaugumu.

Cerēsim, ka nākotnē tiks ieviesti efektīvi un skaidri mehānismi, kas spēs sabalansēt sabiedrības intereses un veicinās tautsaimniecības attīstību kopumā, stiprinot to arī pašvaldību līmeni.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://www.la.lv/saule-un-vejs-vel-nepietiekami-izmantoti

2. Skat.: https://www.tukums.lv/lv/jaunums/deputati-nolemj-apstridet-administrativas-rajona-tiesas-spriedumu-par-sia-pienava-wind-veja-elektrostaciju-parka-buvniecibu-tukuma-novada

3. Skat.: https://www.tukums.lv/lv/jaunums/tiesa-turpinas-vertet-tukuma-novada-domes-lemumu-par-veja-parkiem

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Par sabiedrības interesēm lielos investīciju projektos. Jurista Vārds, 31.08.2021., Nr. 35 (1197), 2.lpp.
12
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolūka divējādais lietojums krimināltiesībās
Nolūks ir viens no nozīmīgākajiem krimināltiesību terminiem. Lai gan jautājums, vai persona rīkojusies ar noteiktu nolūku vai bez tā, sarežģītības ziņā daudz neatpaliek no tādiem subjektīvās puses problēmjautājumiem ...
Dina Gailīte
Notikums
Cilvēka cieņa ir tiesības justies cilvēcīgi un pienākums rīkoties cilvēcīgi  
Publisko tiesību institūta un tā vadītāja Arvīda Dravnieka rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs ir juristu, politiķu, sabiedrības pētnieku un citu tiesībpolitikas interesentu tikšanās, kurā tiek analizētas tieslietu ...
Jurijs Krasnobokijs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tiesai jānoskaidro objektīvā patiesība civilprocesā
Patiesības noskaidrošana civilprocesā vienmēr bijusi aktuāla tēma. Juridiskajā literatūrā ir izteikti dažādi viedokļi par to. Katram lietas dalībniekam civilprocesā var būt sava patiesība. Ko nozīmē – var būt sava patiesība? ...
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienošanās par konkurences ierobežojumiem pēc tiesisko attiecību beigām ar uzņēmumu valdes locekļiem
Būtisks aspekts uzņēmumu darbībā par savas informācijas aizsardzību ir uzņēmumu savstarpējās konkurences jautājums un komercnoslēpuma aizsardzība, jo no tā aizsardzības ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības ...
Māris Onževs
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Māris Onževs
Konsultants starptautiskos projektos. "Jurista Vārdā" līdz šim publicētas desmit viņa publikācijas. Pirmais raksts – 2009. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv
AUTORU KATALOGS