ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Decembris 2021 /Nr.49 (1211)

Cilvēka cieņa Satversmes tiesas judikatūrā
Prof. Dr. iur.
Sanita Osipova
Satversmes tiesas priekšsēdētāja 
Dr. iur.
Gatis Bārdiņš
Satversmes tiesas padomnieks 

Cilvēka cieņa tiek minēta arvien biežāk – sarunās, plašsaziņas līdzekļu sniegtajā informācijā un pat tiesu spriedumos. Šā raksta mērķis ir īsumā raksturot cilvēka cieņas nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī aplūkot cilvēka cieņas koncepta attīstību Satversmes tiesas judikatūrā.

1. Cilvēka cieņa

Pagājuši jau trīsdesmit gadi, kopš Latvijas Republika atjaunoja neatkarību un dzīvojam savā brīvā valstī. Latvijas Republika tika dibināta kā demokrātiska tiesiska valsts, un tā turpināja īstenot šo valstisko modeli arī pēc neatkarības atjaunošanas. Demokrātija jeb tautvaldība balstās pārliecībā, ka ikviens cilvēks ir vērtība un ikvienam ir tiesības uz pašnoteikšanos, tostarp piedaloties politiskajos procesos. Tiesības uz pašnoteikšanos izriet no cilvēka dabas. Rietumu civilizācija pēctecīgi, sākot ar antīkajiem laikiem, nonākusi pie atziņas, ka ikvienam cilvēkam dabiski piemīt tiesības. Tāpēc tautai, kas apvieno cilvēkus kopīgā gribā, tiek piešķirta valsts suverēnā vara, proti, demokrātijā valsts pamatos tiek likts tautas suverenitātes princips.1 Būtiskas ir pilsoņa tiesības uz demokrātisku valsti,2 kuru īstenošana balstās pilsoņu vienvērtības idejā, kas valststiesībās tradicionāli izpaužas kā princips "Viens cilvēks, viena balss".3 Vienlaikus mūsdienu demokrātijā tiek aizsargātas arī minoritāšu tiesības, neļaujot vairākumam prettiesiski uzspiest savu gribu mazākumam, jo ikvienam pienākas brīvība, kas tiek konkretizēta visupirms kā tiesības uz pašnoteikšanos.4 Būtiski, lai valsts "tautā" nepazaudētu pamatvērtību – cilvēku.

Tieši cilvēkam, proti, lai nodrošinātu viņa tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, tiek veidota modernā valsts – demokrātija, kura īstenota tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Jo tikai demokrātijā var uzplaukt cilvēka gara brīvības radošais spēks.5 Lai tiesiski nostiprinātu cilvēka tiesības uz brīvu pašnoteikšanos, jurisprudencē, iedvesmojoties no iepriekšējo gadsimtu domātājiem, radīts cilvēka cieņas koncepts, kas tiesiskā valstī rod savu izpausmi gan kā konstitucionāla vērtība, gan kā vispārējais tiesību princips, gan kā cilvēktiesība, tostarp pamattiesība.6 Uzsverot cilvēka cieņas nozīmi, Jirgens Hābermāss raksta, ka tā ir demokrātiskas valsts pamatlikuma "morālais avots".7

Rietumu kultūrā veidojot mūsdienu valsti, tās pamatos jau kopš 18. gs. beigām tika liktas citstarp dabisko tiesību idejas par ikviena cilvēka tiesībām uz dzīvību, brīvību un vienlīdzību. Tomēr universāls jeb pārnacionāls cilvēka cieņas juridiskais koncepts, kas apvieno visu iepriekšējo juristu paaudžu izstrādāto cilvēka pamattiesību kopumu vienā jēdzienā kā saistošu pamatu valsts organizācijai un darbībai, tika izstrādāts tikai 20.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Numura tēma
Satversmes tiesa kā vērtību tiesa: pirmie 25 gadi
Satversmes tiesa
Notikums
Satversmes tiesai – 25  
Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš
Aptauja
Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?"

Kristaps Tamužs, Elīna Podzorova
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas judikatūra 2017–2021: aktualitātes
1996. gada 5. jūnijā, izdarot grozījumu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantā un pieņemot Satversmes tiesas likumu, Latvijas tiesiskajā sistēmā tika nodibināts jauns konstitucionāls orgāns.1 Satversmes tiesas ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Pieteikuma juridiskais pamatojums
AUTORU KATALOGS