ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Decembris 2021 /Nr.49 (1211)

Pieteikuma juridiskais pamatojums
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 

Ievads

Tiesvedība Satversmes tiesā var tikt uzsākta tikai uz pieteikuma iesniedzēja pieteikuma pamata. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts prasa pieteikumā norādīt juridisko pamatojumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu šādas prasības neievērošana ir pamats Satversmes tiesas kolēģijai atteikt lietas ierosināšanu. Juridiskā pamatojuma trūkums pieteikumā ir visbiežākais lietas ierosināšanas atteikuma iemesls.1 Šā iemesla dēļ ir atteikta ne tikai lietu ierosināšana pēc privātpersonu iesniegtajām konstitucionālajām sūdzībām, bet arī pēc pašvaldību pieteikumiem, tiesu pieteikumiem un arī ģenerālprokurora pieteikuma. Tas raksturo vajadzību pēc detalizētāka pieteikuma juridiskā pamatojuma prasības satura apskata un raksturīgāko kļūdu analīzes. Taču, tā kā temats ir ļoti plašs, rakstā tiks analizēts tikai tiesību normu kontroles pieteikums, jo tas tiek iesniegts visbiežāk, tomēr izteiktās atziņas var arī izmantot, vērtējot pieteikuma pamatojumu konstitucionālo valsts varas orgānu vai to daļu strīda gadījumā.

 

1. Pamatojuma jēdziens un pamatojuma prasības mērķi

Pieteikuma pamatojums ir juridiski argumenti, kuri saista lietas faktisko apstākļu izklāstu ar prasījumu tiesai. Tā kā pieteikuma iesniedzējs var prasīt Satversmes tiesai atzīt tiesību normu vai valsts varas orgāna izdotu aktu (darbību) par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam), pieteikuma pamatojums ir juridiski argumenti par apstrīdētās tiesību normas saturu, par augstāka juridiska spēka tiesību normas saturu un šo normu nesaskaņotību. Arī Satversmes tiesas kolēģijas ir norādījušas, ka Satversmes tiesas likuma izpratnē pieteikuma juridiskais pamatojums nozīmē juridisko argumentāciju, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai.2

Pieteikuma pamatojumā esošie juridiskie argumenti ir iegūstami noteiktā metodoloģiskā ceļā, t.i., izmantojot juridiskas metodes. Tās ir gan tiesību normas interpretācijas metodes, gan arī tiesību tālākveidošanas metodes, kā arī dažādi argumentatīvi slēdzieni.

Piemēram, ar tiesību normas vēsturisko interpretācijas metodi iegūstami argumenti par tiesību normas saturu, kādi apstākļi raksturoja vajadzību pēc tiesību normas, kādas diskusijas par normas saturu raisījās tās izstrādāšanas laikā, kādi apsvērumi tika izteikti projekta apspriešanas laikā, vai un kā norma mainījusies un attīstījusies tālāk pēc spēkā stāšanās. Ar tiesību normas sistēmisko interpretācijas metodi iegūstami argumenti par tiesību normas saturu, kas izsecināmi no normas vietas tiesību sistēmā – gan ārēji saskatāmi elementi (piemēram, panta vieta normatīvajā aktā), gan iekšēji, acīm slēpti elementi (piemēram, sistēmiskā saikne ar citām normām viena tiesību institūta vai nozares ietvaros).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Numura tēma
Satversmes tiesa kā vērtību tiesa: pirmie 25 gadi
Satversmes tiesa
Notikums
Satversmes tiesai – 25  
Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš
Aptauja
Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?"

Kristaps Tamužs, Elīna Podzorova
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas judikatūra 2017–2021: aktualitātes
1996. gada 5. jūnijā, izdarot grozījumu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantā un pieņemot Satversmes tiesas likumu, Latvijas tiesiskajā sistēmā tika nodibināts jauns konstitucionāls orgāns.1 Satversmes tiesas ...
Aldis Laviņš, Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Normas konstitucionālā pārbaude Satversmes tiesā un Eiropas Savienības tiesības
AUTORU KATALOGS