ŽURNĀLS Īsziņas

15. Marts 2022 /Nr.11 (1225)

Krievija izstājas no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas

10. martā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka šī valsts izstājas no Eiropas Padomes (EP), kas ir dibināta 1949. gadā un ir lielākā demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības starptautiskā organizācija Eiropas kontinentā, kas līdz šim apvienojusi 47 dalībvalstis (kopējais iedzīvotāju skaits EP dalībvalstīs ir aptuveni 800 miljoni). Plašāk zināmā EP institūcija ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kas izskata EP dalībvalstu iedzīvotāju sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tūlīt pēc šī paziņojuma Krievijas autokrāta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka izstāšanās no EP nozīmē Krievijas aiziešanu no visām šīs organizācijas struktūrām, tādējādi apliecinot, ka Krievija izstājas arī no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kas nozīmē, ka pret Krievijas Federācijas darbībām nevarēs aizstāvēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Lēmumu izstāties no EP Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā presei pamatoja ar propagandistiskiem saukļiem, apgalvojot, ka EP grauj Eiropas "tiesiski humanitāro telpu", bet NATO valstis un citas EP dalībvalstis demonstrē rietumnieku augstprātīgo attieksmi pret pārējiem EP locekļiem utt.

Jādomā, ka patiesais iemesls Krievijas aiziešanai no EP ir nevēlēšanās uzklausīt citu EP dalībvalstu pārmetumus par Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī bailes no tā, ka ECT varētu tikt iesniegtas sūdzības par šajā karā pastrādātajiem noziegumiem gan pret Krievijas, gan Ukrainas pilsoņiem.

Tūlīt pēc Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojuma savu viedokli publiskoja arī Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Klišass. Viņš pilnībā atbalsta Krievijas pēc iespējas ātru izstāšanos no EP un apliecina, ka pēc visu procedūru pabeigšanas Krievijas iedzīvotāji vairs nevarēs savas tiesības aizstāvēt ECT. Tā vietā viņš iesaka aktīvāk izmantot Krievijas nacionālās tiesas, tai skaitā Krievijas Konstitucionālo tiesu.

Krievijas kontrolētie mediji vēsta, ka šī valsts nekavējoties uzsāks Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un līguma par EP statūtiem denonsēšanas procedūru, bet no EP izstāsies līdz ar pašreizējā finanšu gada noslēgšanos. Līdz ar to noslēgsies Krievijas 1998. gadā uzsāktā dalība šajos starptautiskajos cilvēktiesību aizsardzības mehānismos.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Krievija izstājas no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Jurista Vārds, 15.03.2022., Nr. 11 (1225), 4.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Laura Kadile
Skaidrojumi. Viedokļi
Lemtspējas un rīcībspējas institūtu nošķiršanas nepieciešamība Latvijas tiesībās
Solvita Olsena
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aizsardzība un ārstēšana: cilvēktiesībās balstīta pieeja
Ieva Leimane-Veldmeijere
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā: pakalpojuma izveides un sniegšanas pieredze Latvijā
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumā (turpmāk – APLP pakalpojums), kurš tika veidots saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12. panta ...
Inga Zonenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēka pamattiesību nodrošināšana var būtiski mainīt lietas iznākumu
Cilvēki ar invaliditāti un jo īpaši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vēl aizvien Latvijā tiek uztverti kā nepilnvērtīgi, kā tādi, kuriem tiesības nepienākas, bet kuriem tās var piešķirt, ja kādam būs tāda vēlme. Nav ...
Karīna Konstantinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebrīvprātīga hospitalizācija un ārstēšana – no psihiatra skatpunkta
Nebrīvprātīgi ārstējamo pacientu tiesību aizsardzība prasa sevišķu uzmanību un nepieciešamību balansēt pacientu tiesību ievērošanu ar sabiedrības drošības prasībām. Nozīmīgu virzību šo pacientu tiesību aizsardzības jomā ...
AUTORU KATALOGS