ŽURNĀLS Viedoklis

4. Aprīlis 2023 /Nr.14/15 (1280/1281)

Iesaistīto personu pieeja krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesā
Dr. iur.
Aleksandrs Berezins
Zvērināts advokāts, ZAB "Berezins Barbaša" partneris 

Kad atsākām sakārtot paši savu tiesisko dzīvi, par vienu no izaicinājumiem juristu saimei kļuva no padomju varas laikiem pārmantotā kriminālprocesa modernizācija. Kaut gan mūsdienu Kriminālprocesa likums ir spēkā kopš 2005. gada 1. oktobra, kriminālprocesuālo noteikumu pilnveidošanās process joprojām nemitīgi turpinās. Tāda lietu kārtība ir likumsakarīga, jo pati dzīve izvirza arvien jaunas prasības pēc ievērojamiem un bieži vien akūtiem praktisko problēmu procesuāli tiesiskiem risinājumiem. Covid-19 infekcijas izplatības, kredītiestāžu krīžu un Krievijas izraisītā kara ietekmē arvien aktuālāki kļūst kriminālprocesi pret īpašumu, attālināta piedalīšanās tiesas sēdēs, rakstveida procesu plašāka piemērošana. Taču lielākā mērā juristu prātus aizņem globālā un mūžīgā problēma par kriminālprocesuālās kārtības efektivitātes paaugstināšanu.

Nav vajadzīgas padziļinātas zināšanas vai īpaši piedzīvojumi jurisprudencē, lai nonāktu pie atziņas, ka tikai ātrs un vienkāršs kriminālprocess var būt pietiekami efektīvs. Protams, ievērojot noteikumu, ka šādos apstākļos tiek stingri ievērotas iesaistīto personu pamattiesības un likumīgās intereses. Pretējā gadījumā iespējamu noziedzīgu nodarījumu kriminālprocesuālā pārbaude nesasniegs savu virsmērķi, kāds ir formulēts Kriminālprocesa likuma 1. pantā.

Lai izvairītos no pārāk smagnējiem un tiešā nozīmē dārgiem kriminālprocesuālajiem risinājumiem, līdz tiesām nonākušais lietu skaits ir jāsamazina. Lielākajai daļai kriminālprocesu būtu jābeidzas pirmstiesas kriminālprocesa stadijā. To var panākt, padarot tiesāšanos par iesaistītajām personām neizdevīgu. Precīzāk būtu teikt – padarot lietas dalībniekiem ekonomiski un personiski pievilcīgāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu jau kriminālprocesa pirmstiesas etapā. Šajā ziņā prokuroriem būtu piešķiramas plašākas iespējas izraudzīties tādas krimināltiesiskas sankcijas, kuras būtu ievērojami maigākas par likumā noteiktajām zemākajām robežām, – iespējas samazināt atlīdzināmos nodarītā kaitējuma apmērus, vienoties ar aizskarto mantas īpašnieku par noziedzīgi iegūtās mantas daļēju konfiskāciju, atbrīvot no procesuālo izdevumu atlīdzināšanas u.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule
Viedoklis
Priekšvārds profesora Kalvja Torgāna rakstam "Tiesāšanās pret D (KM personā)"
Šajā "Jurista Vārdā" tiek publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa un zvērināta advokāta Kalvja Torgāna dzīves laikā tapušais viņa pēdējais raksts ...
Kalvis Torgāns
Viedoklis
Tiesāšanās pret D (KM personā)
Godātais lasītāj! Sēdēju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zālē, klausījos prasītājas pārstāvju runas un saspringti domāju, kurus gan no viņu izvirzītajiem argumentiem tiesnese varētu atzīt par pamatu prasības par 12 vai ...
Linda Lielbriede
Notikums
Atskats uz konferenci "Advokātu loma tiesas procesu efektivizācijā"
24. martā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi notika zinātniski praktiskā konference "Advokātu loma tiesas procesu efektivizācijā". Interesenti konferenci vēroja gan ...
Aldis Liepiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu palīgu institūta attīstība un mūsdienu izaicinājumi
2 komentāri
Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālo pamatfunkciju norobežošanas problemātika Latvijas kriminālprocesā
AUTORU KATALOGS