Tiesību zinātnē nav daudz tematu, par kuriem varētu sacīt, ka tajos ir panākta vienprātība, taču šķiet, ka apgalvot – valsts pārvaldes prettiesiska rīcība ir kā viens no valsts atbildības priekšnoteikumiem –, nebūt nav tāda tēze, kas raisītu viedokļu sadursmes. Tomēr šis secinājums patiesībā nav tik kategorisks, jo, kā to rāda doktrīna un tiesu prakse, personas tiesības uz atlīdzinājumu neaprobežojas ar valsts prettiesisku rīcību. Pamatojoties uz apsvērumu, ka valsts atbildība var iestāties arī par tiesisku rīcību, ir attīstījies īpašā upura koncepts. Šī raksta ietvaros autore pievērsīsies tā izpratnei, fokusējoties uz Latvijas administratīvo tiesu spēkā stājušos nolēmumu analīzi.
Prettiesiska rīcība kā priekšnoteikums valsts atbildībai un izņēmumi no tā
Latvijā tiesības saņemt atlīdzinājumu par valsts nodarītu personas tiesību aizskārumu konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Satversmes 92. panta trešajā teikumā, kas noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Satversmes tiesa atzinusi, ka šī norma ietver vispārēju garantiju – ja valsts ir pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz atlīdzību.1 Savukārt administratīvajā procesā vispārīgais pamats zaudējumu atlīdzināšanai ir Administratīvā procesa likuma 92. pants, kurā minētas ikviena tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.
Turpretī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums ievērojami sašaurina pamatu atlīdzināt personai nodarītos zaudējumus, to saistot vienīgi ar valsts prettiesisku rīcību. No minētā likuma 2. nodaļas secināms, ka zaudējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pamatā var būt vienīgi prettiesisks administratīvais akts, faktiskā rīcība vai arī bezdarbība, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Līdz ar to vispārīgi viens no zaudējumu atlīdzības tiesiskā pamata priekšnoteikumiem ir prettiesiska rīcība.2 Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība kā viens no tiesiskā pamata elementiem zaudējumu atlīdzināšanas prasījumam ir noteikta arī Vācijas administratīvajās tiesībās,3 pēc kuru līdzības lielā mērā veidots Latvijas administratīvais process. Lai gan lielākajā daļā gadījumu atlīdzināt personai radītos zaudējumus var, vienīgi konstatējot valsts pieļautu prettiesisku rīcību, tomēr arī šim šķietami fundamentālajam principam ir izņēmumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes