ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Novembris 2023 /Nr.46/47 (1312/1313)

Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā
Mg. iur.
Toms Platacis
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, CAMS 
Mg. iur.
Dace Vītola
Finanšu izlūkošanas dienesta nodaļas vadītāja vietniece, CAMS 
SATURA RĀDĪTĀJS

Novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai – mērķis, kas jau kopš 1998. gada 1. jūnija ir ietverts Latvijas tiesību sistēmā un ir attiecināms uz visām sistēmā iesaistītajām iestādēm.

Viens no Finanšu izlūkošanas dienesta pamatuzdevumiem ir saņemt, analizēt un sniegt izmeklēšanas ie­stādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, ko var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.1 Minētais uzdevums nav mainījies gadu gaitā un kā tika ietverts 1998. gada 1. jūnija likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", tā ir atrodams arī šobrīd spēkā esošajās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normās. Tas arī nav uzdevums, kas būtu ekskluzīvs tieši Finanšu izlūkošanas dienestam, bet tas ir visu pasaules finanšu izlūkošanas vienību galvenais uzdevums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (un apkarošanas) sistēmā ir iesaistīti vairāki ķēdes posmi, un mērķa sasniegšanā ikdienā notiek nemitīga mijiedarbība, sākot no kvalitatīvi sagatavotas likuma subjektu2 Finanšu izlūkošanas dienestam sniegtās informācijas un beidzot ar lēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un/vai notiesājošu spriedumu, saucot personu pie kriminālatbildības. Tā, piemēram, kredītiestāde iesniedz ziņojumu par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Kvalitatīvas finanšu izlūkošanas informācijas un izlūkdatu analīzes rezultātu nodošana tiesībaizsardzības iestādēm var kalpot par pamatu kriminālprocesu uzsākšanai. Kriminālprocess savukārt pēc visu nepieciešamo procesuālo darbību pabeigšanas tiek nodots prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai un attiecīgi prokuroram vai tiesai, kas lemj par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskāciju un/vai personas saukšanu pie kriminālatbildības.3

Visas minētās darbības ir vērstas uz to, lai to secīgu darbību piemērošanas rezultātā spētu nodrošināt noziedzīgi iegūtas mantas izņemšanu no civiltiesiskās apgrozības un atdošanu cietušajam vai konfiscēt valsts labā. Kā to ir norādījusi Satversmes tiesa savā 2022. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 2021-18-01, noziedzīgi iegūtas mantas izņemšana no civiltiesiskās apgrozības ir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis. Un, lai sasniegtu šo mērķi, valstij ir pienākums izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt tā efektivitāti piemērošanā, lai šo mērķi sasniegtu.4 Efektivitāte savukārt var tikt nodrošināta tikai ar nosacījumu, ka katrs atbildīgais savus pienākumus veic atbildīgi, kvalitatīvi un laicīgi, nododot jau nākamajam ķēdes posmam maksimāli augstvērtīgu informāciju.

Lai arī ne vienīgais, taču viens no instrumentiem, ar kā palīdzību var tikt apturēta noziedzīgi iegūtas mantas aprite finanšu sistēmā, ir Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu.5 Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu ir viens no starpposmiem, citiem vārdiem, līdzeklis mērķa – mantas konfiskācija – sasniegšanai. Darbības, ko Finanšu izlūkošanas dienests veic, izdodot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ir tieši vērstas uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un noziedzīgā nodarījumā vainīgo personu sodīšanu. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, ar ko kredītiestādei uzlikts pienākums apturēt darbības ar klienta naudas līdzekļiem, pēc būtības ir starplēmums procesā, kas var turpināties kā kriminālprocess.6

Kā secināms no iepriekš minētā, Finanšu izlūkošanas dienesta loma ir neliela, taču būtiska. Nereti tieši šī darbība – rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu izdošana – tiek asociēta ar Finanšu izlūkošanas dienesta darbu, lai arī tā ne tuvu nav vienīgā, kas tiek veikta sistēmas ietvaros. Vienlaikus pastāv dažādi neviennozīmīgi (dažkārt – maldīgi) uzskati par rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu – lielākoties attiecībā uz termiņiem un līdzekļu nepieejamību rīkojuma darbības laikā, taču mazāk nozīmes pievēršot rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu uzdevumam un lomai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā.

Šī raksta mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu vēsturisko evolūcijas gaitu, darbībām, kas tiek veiktas rīkojuma izpildes laikā, iesaldēšanas institūta lomu, funkcijām un tendencēm, kas ir aktuālas arī starptautiskajā vidē.

 

I. Rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu vēsturiskā attīstība

Tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienesta (toreiz – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vai Kontroles dienests7) darbības uzsākšanai tika radīts līdz ar 1998. gada 1. jūnija likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".8 Minētais likums noteica dienesta izveidošanas kārtību, pienākumus un tiesības. Norādāms, ka ne no pienākumiem, ne tiesībām, kas ar likumu tika noteiktas Kontroles dienestam, sākotnēji neizrietēja pilnvarojums izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu. Tiesa gan, likuma IV nodaļā "Atturēšanās no aizdomīgu finansu darījumu veikšanas" tika ietverts pienākums kredītiestādēm un finanšu ie­stādēm atturēties no darījuma veikšanas, ja identificētas aizdomas, ka darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu. Savukārt gadījumā, ja kredītiestādei vai finanšu iestādei nebija iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas varēja kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kredītiestādei vai finanšu iestādei bija tiesības veikt darījumu, vienlaikus ziņojot par to Kontroles dienestam. Normas neiekļāva nosacījumus ne par pienākumu iesniegt Kontroles dienestam ziņojumu par atturēšanos veikt darījumu, ne turpmākās darbības, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Pirmo reizi termins "rīkojums" attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu Latvijas tiesību sistēmā parādījās 2002. gada 19. jūlijā līdz ar grozījumiem likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".9 Minēto grozījumu rezultātā likums tika papildināts ar 17.1 pantu, nosakot, ka Kontroles dienests var dot rīkojumu kredītiestādēm un finanšu iestādēm apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kuru kontrolē (tieši vai netieši) vai kuras īpašnieks ir:

– persona, kura sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto valstu un starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu sarakstiem;

– persona, par kuru operatīvās darbības subjektiem vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par terorismu vai līdzdalību tajā.

Līdzīga norma šobrīd ir iekļauta spēkā esošajās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normās un ir tikai viens no pamatiem rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu izdošanai.10

Jau līdz ar nākamajiem grozījumiem likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", kas stājās spēkā 2004. gada 1. februārī,11 Kontroles dienestam tiek piešķirtas tiesības izdot rīkojumu ne tikai aizdomu par terorismu gadījumā, bet arī gadījumā, ja notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājums – likums tika papildināts ar 17.2 pantu, paredzot tiesības dot rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību, uz laiku ne ilgāku par 45 dienām. Pirmo reizi līdz ar minētajiem grozījumiem parādās arī Kontroles dienesta pienākums sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas. Attiecīgā norma ir pārņemta šobrīd spēkā esošajā regulējumā – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 32.2 panta astotajā daļā.

Līdz ar 2005. gada 24. jūniju likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" spēkā stājās norma,12 kas ir līdzīga šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 33. pantā pastāvošajai normai – tiesības Kontroles dienestam dot rīkojumu mantas reģistra turētājam veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu tās pārreģistrāciju. Tāpat tiek precizēts 17. pants, paredzot ne tikai pienākumu atturēties, bet arī nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par veikto atturēšanos, un noteikts termiņš Kontroles dienesta rīcībai pēc šāda ziņojuma saņemšanas – 14 dienu laikā aizdomu gadījumā, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests izdod rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.

2008. gada 13. augustā spēkā stājās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Likums) – likums, ko mēs piemērojam šodien. Šādas normas attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu tiek izmainītas, salīdzinot ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu":

– Kontroles dienestam tiek noteikts 60 dienu termiņš no ziņojuma par atturēšanos veikt darījumu iesniegšanas dienas,13 kuru laikā var izdot rīkojums uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

– 2010. gada 1. oktobrī pirmo reizi spēkā stājās normas,14 kas regulē rīkojumu veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Tiesa, terminoloģija ir cita – rīkojums turpināt (vai izbeigt) atturēšanos.15 Tiek noteikts, ka ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc ziņojuma par atturēšanos veikt darījumu Kontroles dienests izdod rīkojumu turpināt vai izbeigt atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā. Ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu vai par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā (izņēmuma gadījumā pagarinot termiņu par 40 dienām), Kontroles dienests var izdot rīkojumu uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

– 2014. gada 16. septembrī pirmo reizi Likumā tiek iekļautas normas, kas paredz Kontroles dienestam izdot rīkojumu ne tikai pēc ziņojuma par atturēšanos saņemšanas, bet arī pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.16

 

II. Spēkā esošais regulējums

Šobrīd Likumā noteiktie termiņi un nosacījumi, kas paredz Finanšu izlūkošanas dienestam tiesības izdot rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies, saglabājot jau vēsturiski izveidojušos ietvaru un sistēmu.

No Likuma 1. pantā ietvertās definīcijas terminam "līdzekļu iesaldēšana" izriet, ka rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nozīmē liegumu jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

Šobrīd konkrēti attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu17 normatīvais regulējums paredz šādus nosacījumus:18

1) Finanšu izlūkošanas dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā no Likuma subjekta ziņojuma par atturēšanos no darījuma veikšanas saņemšanas dienas izdod rīkojumu veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu;

2) ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc Likuma subjekta ziņojuma par atturēšanos no darījuma veikšanas saņemšanas dienas (izņēmuma gadījumā pagarinot termiņu par 40 dienām) tiek izdots rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

3) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu;

4) Finanšu izlūkošanas dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām. Pēc tam var tikt izdots rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku uz 45 dienām;

5) ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nav atcelts, Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai Likuma 55. pantā noteiktajā kārtībā.

Šos procesuālos nosacījumus vieglāk uztvert shematiskā attēlojumā (skat. shēmu). Jāuzsver, ka šeit apskatīts tikai viens no līdzekļu iesaldēšanas veidiem – tāds, kas veikts, pamatojoties uz Likuma subjekta atturēšanos.19

Tomēr praksē novērojams, ka izteikti svarīgs šāds īstermiņa līdzekļu apturēšanas mehānisms ir tieši valstīm, kas tiek definētas kā finanšu centri vai reģionālie finanšu centri. Par tādu politiskā līmenī tika uzskatīta arī Latvija līdz 2019. gadam.20 Tas skaidrojams ar finanšu pakalpojuma eksporta (īpaši uz trešajām valstīm) specifiku. Proti, bieži valsts un noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vienīgā saikne ir tikai attiecīgais finanšu pakalpojums (piemēram, norēķinu konts). Šādos apstākļos valstij, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti, vienīgais mehānisms ir līdzekļus nekavējoties aizturēt, nodrošinot, ka tie netiek pārvietoti un slēpti. Taču valstīs, kur prevalē vietējā noziedzība, šāds iesaldēšanas mehānisms noteikti tiktu izmantots mazāk.

 

III. Starptautiskais regulējums attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un tas atbilst starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Turklāt šajā jautājumā valstīm ir plaša rīcības brīvība lemt par atbilstošāko rīcību īpašuma kontroles ietvaros, tai skaitā par rīcību attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.21

Apskatot starptautisko praksi attiecībā uz rīkojumiem par līdzekļu iesaldēšanu, secināms, ka izveidotās sistēmas ļoti atšķiras. Noteikts regulējums attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņiem šobrīd nav ne Eiropas Savienības tiesību aktos (pagaidām22), ne citos starptautiskos dokumentos. Ievērojot minēto, katra valsts ir izvēlējusies tiesību sistēmu, kas ir visatbilstošākā un visefektīvāk ļauj sasniegt mērķi. Tā, piemēram, Luksemburgā rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu tiek izdots uz nenoteiktu laiku,23 Igaunijā rīkojums var tikt izdots uz 30 dienām, pie noteiktiem apstākļiem iesaldēšanas laiku pagarinot vēl uz 60 dienām.24 Ir valstis, kuras ir izvēlējušās īsāku rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu darbības laiku – Somijā tās ir 10 darba dienas,25 Maltā – 1 līdz 2 darba dienas.26 Spānijā, piemēram, līdzekļi var tikt iesaldēti uz vienu mēnesi, taču to var veikt, tikai pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu.27

Diskusijas par tiesībām un pat nepieciešamību finanšu izlūkošanas vienībām spēt iesaldēt līdzekļus ar mērķi izņemt no civiltiesiskās apgrozības noziedzīgi iegūtus līdzekļus, noris kā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ietvaros, tā strādājot pie starptautiskajiem standartiem.

Kā to ir norādījusi un atzinusi Satversmes tiesa savā 2022. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 2021-18-01, "efektīvas konfiskācijas sistēmas kā līdzekļa cīņā pret labumu gūšanu no noziedzīgiem nodarījumiem izveide laika gaitā ir kļuvusi par prioritāru jautājumu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. Tādējādi arī Latvijas starptautiskās saistības ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu to, ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta".28

Esošais regulējums un tā pilnveide Eiropas Savienības līmenī

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – Direktīva 2015/849), 32. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai finanšu izlūkošanas vienībām būtu pilnvaras apturēt darījumu gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, lai analizētu darījumu, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analīzes rezultātus kompetentajām ie­stādēm.29 Regulējumā nav norādīti termiņi, uz kādiem finanšu izlūkošanas vienībām būtu pilnvaras apturēt darījumus.

Vienlaikus Eiropas Komisija 2021. gada 20. jūlijā ir nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu.30 Eiropas Komisijas normatīvo aktu priekšlikumu kopums ietver priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu 2015/849. Minētais priekšlikums pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē skar jautājumu par termiņiem, kādā finanšu izlūkošanas vienības būtu pilnvarotas izdot rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu.

Kopš 2021. gada jūlija Eiropas Savienības dalībvalstis intensīvu diskusiju rezultātā ir nonākušas līdz Eiropas Savienības Padomes mandātam turpmākām sarunām ar Eiropas Parlamentu. Pēc vairāk nekā gadu ilgām diskusijām Eiropas Savienības Padomes ietvaros dalībvalstis ir vienojušās par atbilstošāko risinājumu termiņu noteikšanā Eiropas Savienības līmenī, proti, nosakot minimālo – 10 vai 15 darba dienas un maksimālo rīkojuma darbības laiku – 60 darba dienas.31 Uzsverams, ka šāds izvēlētais risinājums attiecībā uz iesaldēšanas termiņiem ir ļoti līdzīgs mehānismam, kāds jau šobrīd pastāv Latvijā.

Starptautiskie standarti un konvencijas

Pienākums dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanai izriet arī no Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 13. decembra Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 12. panta 1. punkta "a" apakšpunkta, Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 3. panta 1. punkta un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1998. gada 20. decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 5. panta pirmās daļas.

Finanšu darījumu darba grupa (turpmāk – FATF) ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.32 FATF (40) rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Arī FATF 4. rekomendācijā "Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt, nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā.33

Lai arī šobrīd FATF standartā nav ietverts konkrēts pienākums finanšu izlūkošanas vienībām dot rīkojumu Likuma subjektam attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu, šobrīd notiek aktīvas diskusijas saistībā ar šo jautājumu esošās Singapūras prezidentūras ietvaros.

Kā vienu no prioritārajiem mērķiem 2022.–2024. gadā Singapūras prezidentūra, kas ir šobrīd FATF Prezidējošā valsts, ir norādījusi līdzekļu atgūšanas mehānisma stiprināšanu, kas sevī ietvert jaunu aktivitāšu un iniciatīvu virzīšanu.34 Arī FATF Ministru deklarācijā, kas ir pieņemta 2022. gada 4. aprīlī, tiek norādīts uz bažām par nepietiekamām dalībvalstu spējām atgūt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un gatavību iniciēt nepieciešamos uzlabojumus un veicamās darbības.35 Kā viena no iniciatīvām, par ko šobrīd notiek diskusijas attiecībā uz rekomendāciju pilnveidi, ir iespēja iestrādāt tajās pilnvarojumu finanšu izlūkošanas vienībām no dalībvalsts puses apturēt darījumus.36

 

Secinājumi

Finanšu izlūkošanas dienestam piešķirtais pilnvarojums izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu normatīvajā regulējuma ir pastāvējis jau kopš 2002. gada un ir viens no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas sistēmas mērķa – noziedzīgi iegūtas mantas izņemšana no civiltiesiskās apgrozības – elementiem.

Lai arī Latvijā kā attiecībā uz rīkojuma izdošanu, tā to izpildes termiņiem tiesiskais regulējums ir veidojies salīdzinoši sen, starptautiskajā un Eiropas Savienības līmenī tieši šim jautājumam diskusijās, kurās aktīvi piedalās arī Latvija, pēdējos gados tiek pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība.

Autoru ieskatā, Eiropas Savienībai un starptautiskajām institūcijām turpinot strādāt pie tiesiskā regulējuma un principu pilnveides, ir jo īpaši svarīgi izstrādāt mehānismu, kas ir izsvērts un kurā piedāvātie termiņi ir pamatoti praksē, gūtajā pieredzē un novērojumos. Diskusiju procesā ir svarīgi atcerēties, ka ne tikai finanšu izlūkošanas vienībai ir jāspēj veikt kvalitatīvu analīzi, kam ir nepieciešami samērīgi termiņi, bet tiesībaizsardzības iestādēm ir jānodrošina pietiekama iespēja izvērtēt no finanšu izlūkošanas vienībām saņemto informāciju.

Kā norādīts raksta sākumā, rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu ir viens no elementiem efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas darbības nodrošināšanā. Rīkojumam par līdzekļu iesaldēšanu, tāpat kā jebkuram no sistēmā esošajiem elementiem, ir cieša mijiedarbība ar turpmākajiem procesiem, un tam ir būtiska loma izvirzītā mērķa sasniegšanā. Kāda sistēmas elementa neesamība vai vāja tā piemērošana radītu riskus, ka kā nacionāli, tā starptautiski valstīm uzliktais pienākums – izņemt noziedzīgi iegūtu mantu no civiltiesiskās apgrozības – netiek izpildīts (vai netiek izpildīts efektīvi).


RAKSTA ATSAUCES /

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, 50. panta pirmā daļa. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/178987#p4

2. Turpat, 3. pantā uzskaitītās personas.

3. Šajā rakstā tiks apskatīti jautājumi, kas saistīti ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, taču ne jautājumi, kas skar turpmākos posmus, tostarp mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskāciju. Kredītiestāde pirms klienta darījuma veic nepieciešamos izpētes pasākumus. Minēto darbību termiņš ir atkarīgs no pašas iestādes izstrādātās iekšējās politikas. Konstatējot aizdomas par iespējamu darījuma saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai ja izpētes rezultātā rodas pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu, kredītiestāde atturas no darījuma veikšanas un iesniedz ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Atturēšanās periodā, kas ir 5 līdz 8 darba dienas, Finanšu izlūkošanas dienests var izdot rīkojumu kredītiestādei veikt pagaidu līdzekļu iesaldēšanu un rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku. Kopā iespējamais līdzekļu iesaldēšanas laiks var būt 85 dienas, no kurām ne mazāk kā 30 dienas ir paredzētas tiesībaizsardzības iestādei aresta uzlikšanai. Arestu procesa virzītājs mantai uzliek uz termiņiem, kādi ir noteikti Kriminālprocesa likuma 389. pantā, tos nepieciešamības gadījumā pagarinot. Savukārt no dienas, kad procesa virzītājs nodevis rajona (pilsētas) tiesas kancelejā lēmumu par procesa uzsākšanu un tam pievienotos materiālus, līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies spēkā, termiņš arestam tiek apturēts.

4. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija spriedums lietā Nr. 2021-18-01 "Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam". Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/05/2021-18-01_Spriedums.pdf#search= [skatīts 14.09.2023.].

5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 32.1 pants. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=178987

6. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 4. marta lēmums lietā Nr. A7023107/6, SKA-140/2008. Pieejams: https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/4843 [skatīts 14.09.2023.].

7. 2019. gada 29. jūnija grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/307811-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma

8. Likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/46537#p4

9. 2002. gada 19. jūlija grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/64181-grozijumi-likuma-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-noversanu-

10. Likuma 32.2 panta otrās daļas 1. punkta a) apakšpunkts un ceturtās daļas 1. punkta a) apakšpunkts.

11. 2004. gada 1. februāra grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/82755-grozijumi-likuma-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-noversanu-

12. 2005. gada 24. jūnija grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/110221-grozijumi-likuma-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-noversanu-

13. 60 dienu termiņš, kādā Likuma subjekts atturas no darījuma, tika atzīts par neatbilstošu, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija spriedumu lietā Nr. 2008-47-01 "Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 32. panta trešās daļas vārdu "ne vēlāk kā 60 dienu laikā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/192711-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma-32-panta-tresas-dalas-vardu-ne-velak-k

14. 2010. gada 1. oktobra grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/203006-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma

15. Termins "rīkojums veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu" pirmo reizi parādās Likuma grozījumos, kas stājās spēkā 2014. gada 16. septembrī. Skat.: https://likumi.lv/ta/id/268574-grozijumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-finansesanas-noversanas-likuma

16. Turpat.

17. Nodaļā ir apskatīts normatīvais regulējums tikai attiecībā uz Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu – aizdomu gadījumā, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Vienlaikus norādāms, ka Finanšu izlūkošanas dienests izdod gan rīkojumus izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas, gan paziņojumus Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama.

18. Skat. Likuma 32.2 pantu.

19. Likuma V nodaļa "Atturēšanās no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšana". Paralēli finanšu izlūkošanas uzsākšanai pēc Likuma subjekta iniciatīvas Finanšu izlūkošanas dienests uzsāk un veic finanšu izlūkošanu pēc savas iniciatīvas, kuras pamatā var būt gan Likuma subjektu aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju kopums, gan tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija, gan publiskos avotos izskanējusi informācija vai trauksmes cēlēja ziņojums. Tāpat finanšu izlūkošanu var veikt arī pēc ārvalstu dienestu lūguma vai saņemtas informācijas. Šādas informācijas analīzei nav ārējos normatīvajos aktos noteiktu termiņu, izņemot, ja pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas vai ārvalstu dienesta lūguma tiek izdots rīkojums par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu vai līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku. Shematiskais attēlojums un detalizētāks apraksts par darbībām, kuras veic Finanšu izlūkošanas dienests līdzekļu iesaldēšanas laikā, ir pieejams Finanšu izlūkošanas gada pārskatā. Pieejams: https://www.fid.gov.lv/uploads/files/2023/Gada%20p%C4%81rskats%202022/GADA%20P%C4%80RSKATS-FINAL/FID%20gada%20p%C4%81rskats%202022.pdf

20. Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojums Nr. 126 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/289590-par-finansu-sektora-attistibas-planu-2017-2019-gadam [skatīts 14.09.2023.].

21. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija spriedums lietā Nr. 2021-18-01 "Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam".

22. Anti-money laundering and countering the financing of terrorism legislative package. Pieejams: https://finance.ec.europa.eu/publications/anti-money-laundering-and-countering-financing-terrorism-legislative-package_en [skatīts 14.09.2023.].

23. Law on the fight against money laundering and terrorist financing. Pieejams: https://www.cssf.lu/wp-content/uploads/L_121104_AML.pdf [skatīts 14.09.2023.].

24. Money Laundering and Terrorist Financing Prevention Act, 57. pants. Pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/509012020001/consolide/current [skatīts 14.09.2023.].

25. Laki rahanpesun selvittelykeskuksesta. Pieejams: https://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/2017/20170445#a9.9.2022-815 [skatīts 14.09.2023.].

26. Chapter 373 Prevention of Money laundering act. Pieejams: https://legislation.mt/eli/cap/373/eng/pdf [skatīts 14.09.2023.].

27. National legislation. Pieejams: https://www.sepblac.es/en/legislation/national-legislation/ [skatīts 14.09.2023.].

28. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija spriedums lietā Nr. 2021-18-01 "Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam".

29. Consolidated text: Directive (EU) 2015/849 of the European Parliament and of the Council of 20 May 2015 on the prevention of the use of the financial system for the purposes of money laundering or terrorist financing, amending Regulation (EU) No 648/2012 of the European Parliament and of the Council, and repealing Directive 2005/60/EC of the European Parliament and of the Council and Commission Directive 2006/70/EC. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02015L0849-20210630. Member States shall ensure that the FIU is empowered to take urgent action, directly or indirectly, where there is a suspicion that a transaction is related to money laundering or terrorist financing, to suspend or withhold consent to a transaction that is proceeding, in order to analyse the transaction, confirm the suspicion and disseminate the results of the analysis to the competent authorities. The FIU shall be empowered to take such action, directly or indirectly, at the request of an FIU from another Member State for the periods and under the conditions specified in the national law of the FIU receiving the request.

30. Anti-money laundering and countering the financing of terrorism legislative package. Pieejams: https://finance.ec.europa.eu/publications/anti-money-laundering-and-countering-financing-terrorism-legislative-package_en [skatīts 14.09.2023.].

31. Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on the mechanisms to be put in place by the Member States for the prevention of the use of the financial system for the purposes of money laundering or terrorist financing and repealing Directive (EU) 2015/849 – Mandate for negotiations with the European Parliament. Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15519-2022-INIT/en/pdf [skatīts 14.09.2023.].

32. Skat.: https://www.fatf-gafi.org/en/home.html

33. International Standards on Combating Money Laundering and the Financing of Terrorism & Proliferation – the FATF Recommendations. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf [skatīts 14.09.2023.].

34. Priorities for the Financial Action Task Force under the Singapore Presidency objectives for 2022–2024. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/publications/Singapore-Presidency-Priorities.pdf.coredownload.pdf [skatīts 14.09.2023.].

35. Declaration of the Ministers of the Financial Action Task Force 21 April 2022. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/FATF/FATF-Ministerial-Declaration-April-2022.pdf.coredownload.pdf [skatīts 14.09.2023.].

36. Outcomes FATF Plenary, 21–23 June 2023. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/en/publications/Fatfgeneral/outcomes-fatf-plenary-june-2023.html [skatīts 14.09.2023.]. "FATF members were updated on the progress of ongoing work, including projects on the misuse of citizenship and residency by investment schemes, money laundering and terrorist financing related to cyber-enabled fraud, and on the use of crowdfunding for terrorist financing. The Plenary also discussed potential enhancements to its Recommendations 4 and 38, to provide countries with stronger legal measures to freeze, seize and confiscate criminal property and property of corresponding value, including non-conviction-based confiscation. The FATF expects to complete these projects in October 2023. FATF Members also agreed on new projects, including a project to enhance money laundering investigations and prosecutions."

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Platacis T., Vītola D. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā. Jurista Vārds, 14.11.2023., Nr. 46/47 (1312/1313), 109.-115.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule, Linda Lielbriede
Numura tēma
Noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes
"Jurista Vārda" ikgadējo grāmatžurnālu sērijā ir jauns papildinājums, un šoreiz tas veltīts ļoti daudzpusīgai un sarežģītai, juridisku izaicinājumu pilnai tēmai – noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas un terorisma un ...
Ilze Znotiņa
Atskatā un darbībā
Krīze kā iespēja: ieskats noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vēsturē Latvijā
Šis raksts iecerēts kā retrospektīvs atskats uz Latvijas finanšu sektora un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (ērtības labad turpmāk – legalizācijas vai atsevišķi – ...
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 70.11 pants: vai ir skaidrs un vienveidīgi interpretējams
Indra Aizupe
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskais regulējums
Alvīne Paštore
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas konfiskācijas izpildes tiesiskais regulējums
Stājoties spēkā gala nolēmumam, kurā ir lemts par mantas konfiskāciju kā papildsodu vai juridiskajai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli, vai lemts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu ...
AUTORU KATALOGS