ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir kļuvis par cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neatņemamu sastāvdaļu. Lai arī šis process var tikt piemērots krimināllietās, kurās tiek izmeklēti jebkādi mantiski noziedzīgi nodarījumu, tieši lietas, kurās tiek izmeklēti Krimināllikuma 195. pantā noteiktie noziedzīgie nodarījumi, procesi par noziedzīgi iegūtu mantu uz tiesu tiek nodoti visvairāk. Šādas lietas atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 442. panta pirmajai daļai kopš 2021. gada 31. marta ir piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai kā pirmās instances tiesai, un apelācijas kārtībā saskaņā ar šā panta otro daļu tās izskata Rīgas apgabaltiesa.

Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir regulēts KPL 59. nodaļā, kas sastāv no sešiem pantiem. Šajos pantos ir noteikts, kādos gadījumos process par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākams, kā tas ir uzsākams, kā par procesu informējama ar mantu saistītā persona, kā norit tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu, jautājumi, kas izlemjami tiesas nolēmumā, un pārsūdzēšanas kārtība. Savukārt lietās, kurās tiek izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, papildus ar šo procesu saistās KPL 124. panta sestā daļa, kas nosaka pazemināto pierādīšanas standartu mantas izcelsmei, 125. panta trešā daļa, kas nosaka, ka mantas noziedzīga izcelsme ir pierādīta, ja ar mantu veiktas legalizēšanas darbības, persona nevar ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, un 126. panta 3.¹ daļa, kas paredz, ka mantas likumīga izcelsme ir jāpierāda personai, kas to apgalvo.

Pēdējo divu gadu laikā Satversmes tiesā uz konstitucionālo sūdzību pamata ierosinātas vairākas lietas par KPL normu, kas nosaka iepazīšanās ar lietas materiāliem, ierobežojumus, nolēmumu pārsūdzības kārtību un mantas izcelsmes pierādīšanas pienākumu, standartu un prezumpciju procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Visās šajās lietās tiesvedība ir apturēta, Satversmes tiesai vēršoties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumiem.

Par to, kādas būs Eiropas Savienības Tiesas atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem un kāds būs Satversmes tiesā ierosināto lietu iznākums, šobrīd var tikai spekulēt. Tomēr ir skaidrs, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa apstrīdētās normas atzīs par atbilstošām Satversmei, nekas nemainīsies (procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemtie lēmumi, saistībā ar kuriem personas vērsušās Satversmes tiesā, paliks spēkā, apstrīdētās normas, kas nav jau grozītas, turpinās darboties), bet, ja Satversmes tiesa apstrīdētās normas atzīs par neatbilstošām Satversmei, tas var atstāt iespaidu uz procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norisi. Līdz ar to, arī nezinot Satversmes tiesā izskatāmo lietu iznākumu, jau šobrīd var vērtēt šo sagaidāmo spriedumu iespējamo ietekmi uz procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu. Autores ieskatā, par to ir svarīgi runāt, lai labāk izprastu, kāpēc šādas lietas ir nonākušas līdz Satversmes tiesai, labāk sekotu līdzi tiesvedības gaitai, kā arī savlaicīgi sagatavotos jautājumiem, kas būs jārisina pēc šo tiesvedību noslēgšanās.

Šā raksta mērķis ir izskaidrot, kāpēc Satversmes tiesā ierosinātās lietas ir svarīgas un kā tās nākotnē varētu ietekmēt procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Raksta mērķis nav analizēt un skaidrot, kādi secinājumi par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei šajās lietās varētu tikt izdarīti vai būtu jāizdara, vai sniegt autores redzējumu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Šā raksta mērķis ir aplūkot, kādas sekas un ietekme uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu varētu būt Satversmes tiesas spriedumiem, ar ko apstrīdētās normas tiktu atzītas par neatbilstošām Satversmei (jo, kā minēts iepriekš, apstrīdēto normu atzīšana par spēkā esošām nekādas pārmaiņas nenesīs).

1. Īss pārskats par Satversmes tiesā ierosinātām lietām

Satversmes tiesā šobrīd ir ierosinātas vairākas tiesvedības pēc aizskarto mantas īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām saistībā ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kur pamatprocesā tiek izmeklēta iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Vēršanās Satversmes tiesā pārsvarā gadījumu notikusi pēc tam, kad process par noziedzīgi iegūtu mantu pabeigts un personai pieņemts nelabvēlīgs lēmums, proti, arestētā manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā.¹ Šīs tiesvedības var sadalīt pa trīs tēmām pēc apstrīdētajām tiesību normām:

1) par KPL 627. panta ceturtās un piektās daļas (redakcijā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim) atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam – par to, ka šīs normas liedza iespēju ar mantu saistītajai personai piekļūt vairākiem būtiskiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, uz kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi, aizskarot tiesības uz taisnīgu tiesu;²

2) par KPL 631. panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam – par to, ka minētā norma liedz pārsūdzēt apelācijas instances tiesas nolēmumu gadījumā, ja pirmās instances tiesa procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigusi, bet apelācijas instances tiesa arestēto mantu atzinusi par noziedzīgi iegūtu un konfiscējusi valsts labā, izveidojot situāciju, kur ar mantu saistītajai personai nav iespējas pārsūdzēt sev nelabvēlīgu nolēmumu;³

3) par KPL 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.¹ daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam – par to, ka minētās normas neparedz pietiekamas garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju, aizskarot pušu līdztiesības principu, kā arī nevainīguma prezumpcijas kodolu un pierādīšanas būtību kriminālprocesā, personas prezumētas saistības ar noziedzīgu nodarījumu dēļ atņemot mantu, kad persona likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.⁴

Visās šajās lietās Satversmes tiesa ir apturējusi tiesvedību, jo ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumiem:⁵

1) vai tiesiskais regulējums, kas ierobežo tiesības personai iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir saderīgs ar Hartas⁶ 47. pantā un Direktīvas 2014/42⁷ 8. panta 1. punktā ietvertajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu;⁸

2) vai tiesiskais regulējums, kas neparedz ar mantu saistītajai personai pārsūdzēt konfiskācijas rīkojumu (kas pirmo reizi ir pieņemts apelācijas instances tiesā), ir saderīgs ar Hartas 47. pantu un Direktīvas 2014/42 8. panta 6. punkta otro teikumu.⁹

3) vai apstrīdētajās normās paredzētais tiesiskais regulējums attiecībā uz mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir saderīgs ar Hartas 47. un 48. pantā un Direktīvas 2014/42 8. panta 1. punktā ietvertajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu.¹⁰

Papildus minētajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar katrā lietā izvērtējamām normām, Satversmes tiesa visos pieteikumos ietvērusi jautājumus par Direktīvas 2014/42 attiecināmību uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un konkrēto izskatāmo jautājumu, kā arī par iespēju tiesiskās drošības vārdā Satversmei un Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošas normas saglabāt spēkā līdz brīdim, kuru Satversmes tiesa nolēmumā noteikusi par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku.

Eiropas Savienības Tiesā ir ierosinātas lietas uz visu trīs Satversmes tiesas pieteikumu pamata – C-767/22 1Dream u.c., C-49/23 1Dream u.c., C-161/23 Lireva Investments u.c. Raksta tapšanas brīdī neviena no šīm lietām vēl nav izskatīta, visas atrodas iztiesāšanas stadijā.

2. Kas var sekot pēc Satversmes tiesas procesa noslēgšanās

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 10. punktu Satversmes tiesa nolēmumā norāda, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, bet saskaņā ar 11. punktu – attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) brīdi, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Tāpat minētā panta 12. punkts paredz, ka spriedumā var tikt norādīti citi tiesas nolēmumi, piemēram, norādot likumdevējam uz nepieciešamību nākotnē pārskatīt apstrīdēto normu.

Līdz ar to gadījumā, ja Satversmes tiesa pieņems spriedumu, atzīstot apstrīdētās normas par Satversmei neatbilstošām, spriedumā tiks noteikts gan brīdis, no kura tās atzītas par spēkā neesošām, gan personu loks, uz kurām spriedums attiecas. Jāatzīmē, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesai uzdotos jautājumus, rodas priekšstats, ka Satversmes tiesa apsver dažādus variantus brīdim, no kura apstrīdētās normas varētu tikt atzītas par spēkā neesošām, ja tās tiktu atzītas par neatbilstošām Satversmei.

KPL 655. panta pirmā daļa paredz iespēju sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums. Atbilstoši KPL 655. panta otrās daļas 4. punktam par jaunatklātiem apstākļiem uzskatāms Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies nolēmums. Līdz ar to gadījumā, ja Satversmes tiesa apstrīdētās normas atzītu par spēkā neesošām, sagaidāms, ka personas, uz kuru pieteikuma pamata šīs tiesvedības ir ierosinātas, vēlēsies atjaunot procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Atbilstoši KPL 657. panta pirmajai daļai pieteikums par procesa uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai iesniedzams prokuratūrai. Saskaņā ar šā panta piekto daļu prokurors var pieņemt lēmumu par procesa uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai, bet saskaņā ar sesto daļu, konstatējot nepieciešamību lemt par kriminālprocesā spēkā stājušos nolēmuma atcelšanu, prokurors pieņem lēmumu par pieteikuma kopā ar krimināllietu un materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, nodošanu izskatīšanai Augstākajai tiesai. Saskaņā ar KPL 660. pantu pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, uzklausot prokurora un pieteicēja vai tā pārstāvja viedokli, un tiesa pieņem vienu no KPL 660. panta piektajā daļā noteiktajiem lēmumiem. Saskaņā ar KPL 660. panta piekto daļu tiesa var atcelt tiesas nolēmumu pilnībā vai tā daļā, atceltajā daļā atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un lietu nosūtīt prokuratūrai vai jaunai izskatīšanai attiecīgās instances tiesai, noraidīt pieteikumu vai izbeigt tiesvedību.

Piemēri tam, kā varētu izskatīties procesu par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošana, ir atrodami saistībā ar Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 2016-13-01¹¹ un 2017. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. 2017-10-01.¹² Saistībā ar šiem spriedumiem Senāts ir izskatījis divus pieteikumus par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu saistībā ar personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem.¹³ Abos gadījumos Senāts Satversmes tiesas spriedumus lietās, kas ierosinātas pēc konkrēto aizskarto mantas īpašnieku pieteikumiem, atzinis par jaunatklātiem apstākļiem, atcēlis gan pirmās instances tiesas, gan apelācijas instances tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemtos lēmumus pilnībā, atjaunojis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nosūtījis lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

3. Par sekām, ko varētu radīt katras konkrētās lietas iznākums

Galvenais mērķis, ko aizskartie mantas īpašnieki parasti vēlas sasniegt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir procesa izbeigšana un secīgi pēc tam pirmstiesas procesā piemērotā mantas aresta atcelšana un mantas atgriešana īpašniekam. Papildus tam šajās lietās iezīmējas, ka ar mantu saistītās personas ar šā procesa starpniecību vēlas panākt, ka izmeklēšanā šīs personas ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu ne tieši, ne netieši (caur mantu) vairs netiktu asociētas.

Ņemot vērā, ka Satversmes tiesā ierosināto lietu pamatā pārsvarā ir procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kuros pieņemts aizskartajam mantas īpašniekam nelabvēlīgs lēmums, secināms, ka tiesvedību Satversmes tiesā mērķis no konstitucionālo sūdzību iesniedzēju puses ir panākt sev nelabvēlīgu tiesas nolēmumu par arestētās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pārskatīšanu un atcelšanu.

Turpmāk sniegts vērtējums par katru apstrīdēto normu (vai normu grupu), kā tās atzīšana par neatbilstošu Satversmei atsauktos uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un vai tas ļautu sasniegt iepriekš norādītos ar mantu saistīto personu mērķus.

3.1. Par iepazīšanos ar lietas materiāliem

KPL 627. panta ceturtā un piektā daļa (redakcijā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim) paredzēja, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības un ar mantu saistītā persona var iepazīties tikai ar to pierādījumu apjomu, ar ko tai atļāvis iepazīties procesa virzītājs. Procesa virzītāja lēmumu varēja pārsūdzēt tiesai, kura izskatīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesa pārbaudīja, vai lietas materiāli, ar kuriem nav atļauts iepazīties, neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses vai netraucē kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, un attiecīgi vai nu apstiprināja procesa virzītāja noteiktos ierobežojumu, vai arī paplašināja to lietas materiālu apjomu, ar ko personai bija atļauts iepazīties. Pierādījumi, ar kuriem tiesa varēja neatļaut iepazīties, bija starptautiskās sadarbības ceļā saņemti materiāli, Finanšu izlūkošanas dienesta sniegtā informācija, kurai noteikti izmantošanas ierobežojumi, liecinieku liecības pilnībā vai daļā, materiāli, kas saturēja informāciju par trešajām personām (piemēram, trešo personu bankas kontu izdrukas), u.tml.

Lai arī bija situācijas, kad aizskartais mantas īpašnieks ar noteiktiem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu izdalītiem materiāliem arī pēc tiesas lēmuma nevarēja iepazīties, parasti procesa virzītāja lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu šie pierādījumi tika aprakstīti tādā daļā, kas attiecas uz mantas izcelsmes vērtēšanu. Līdz ar to no lēmuma, lai arī ierobežotu, tomēr kaut kādu priekšstatu par šo pierādījumu saturu un nozīmi persona varēja gūt. Turklāt visi pierādījumi, ko procesa virzītājs bija izdalījis procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, bija pieejami tiesai.

Kopš 2022. gada 3. novembra KPL 627. pants ir grozīts, paredzot, ka ar mantu saistītā persona var iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, procesa virzītājam rakstveidā brīdinot par ziņu neizpaušanu saskaņā ar KPL 396. pantu. Līdz ar to visos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kas tiesai nodoti pēc šā datuma, aizskartajam mantas īpašniekam jau bija iespējams piekļūt visam pierādījumu kopumam, kas izdalīts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Jānorāda, ka arī lietās, kuras tiesai tika nodotas izskatīšanai pirms šo grozījumu veikšanas, bet kurās izskatīšana tobrīd vēl turpinājās, vismaz Ekonomisko lietu tiesā, tika nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem. Šis ir viens aspekts, kas mazina Satversmes tiesas lietā Nr. 2021-01-01 izskatāmo jautājumu aktualitāti procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kas atrodas izskatīšanas stadijā vai nākotnē tiks nodoti tiesai.

Ja Satversmes tiesa atzītu, ka apstrīdētās normas par iepazīšanos ar lietas materiāliem neatbilst Satversmes 92. panta pirmajai daļai, personas, kurām tas ir aktuāli un uz kurām šis spriedums attieksies, atjaunojot tiesvedību, varētu iepazīties ar visiem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu izdalītajiem materiāliem. Vai tam varētu būt ietekme uz šo lietu iznākumu, ir saistīts ar katras konkrētās lietas apstākļiem. Tomēr ir vairāki iemesli, kas, autores ieskatā, mazina iespējamību, ka personas iepazīšanās ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem novedīs pie tā, ka tiesas nolēmumā izdarītie secinājumi tiks pārskatīti. Kā norādīts iepriekš, visi procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli tiesai bija pieejami procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanas laikā, un tiesai tie bija jānovērtē lēmumā. Cits šo pierādījumu novērtējums varētu būt iespējams, ja ir pieļautas kļūdas šo pierādījumu novērtēšanā vai arī ja ar mantu saistītā persona iesniegtu jaunus pierādījumus, kas atspēko tai iepriekš neuzrādītajos pierādījumos nostiprinātas ziņas. Ņemot vērā šos apsvērumus, autores ieskatā, ir jābūt diezgan lielai apstākļu sakritībai, lai šajās lietās ar mantu saistītā persona sasniegtu citu lietas iznākumu tikai tāpēc, ka tā varēs iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tāds autores vērtējums ir balstīts arī novērojumā, ka pēc grozījumiem KPL 627. pantā nav redzamas būtiskas izmaiņas aizskarto mantas īpašnieku pozīcijās un stratēģijā, sniegto paskaidrojumu saturā vai pierādījumos mantas likumīgas izcelsmes pamatošanai, kas ļautu ar pārliecību apgalvot, ka šiem grozījumiem (padarot visus procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiālus pieejamus ar mantu saistītajai personai) ir bijusi ievērojama un izšķiroša ietekme uz procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanu.

3.2. Par apelācijas instances tiesas nolēmumu pārsūdzību

KPL 631. panta trešā daļa paredz, ka apelācijas instances lēmums nav pārsūdzams, un tā tas ir neatkarīgi no lēmuma satura. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, kad pirmās instances tiesā process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izbeigts, bet apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas lēmumu atceļ, arestēto mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu un konfiscē valsts labā.

2022. gada 3. novembrī stājās spēkā grozījumi arī KPL 631. pantā, papildinot to ar ceturto daļu, kas paredz apelācijas instances tiesai iespēju atcelt pirmās instances tiesas lēmumu un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai, ja tā konstatē kādu KPL pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst. Kā to rāda šīs normas piemērošanas prakse, tā tiek izmantota, lai izvairītos no tādu situāciju radīšanas, kur apelācijas instances tiesa ir pirmā, kas pieņem mantas īpašniekam nelabvēlīgu nolēmumu. Autorei nav zināmi gadījumi, kad pēc šo normu spēkā stāšanās arestētā manta par noziedzīgi iegūtu pirmo reizi tiktu atzīta apelācijas instances tiesā. Taču ir jau bijuši atsevišķi gadījumi, kad apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru process par noziedzīgi iegūtu mantu ticis izbeigts, un nodod lietu jaunai izskaitīšanai pirmās instances tiesai. Līdz ar to normatīvais regulējums šobrīd ļauj vairs neradīt tādas situācijas, kurās pirmās instances tiesa ir pieņēmusi lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšanu, bet apelācijas instances tiesa pieņēmusi lēmumu par arestētās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanu valsts labā. Tādējādi arī Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2021-44-01 ietekme būs ierobežota.

Ja apstrīdētās normas Satversmes tiesa atzīs par neatbilstošām Satversmei, pirmkārt, būs jāmeklē risinājums, kā nodrošināt apelācijas instances tiesas nolēmumu pārsūdzības iespējas. Tā kā KPL neparedz apelācijas instances tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu, nav paredzēta pārsūdzības kārtība, termiņi un kompetentā tiesa šādu sūdzību izskatīšanai. Iespējams, ka risinājums šādā situācijā drīzāk varētu būt apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšana un lietas nodošana skatīšanai pirmās instances tiesā, tādējādi iekļaujoties šobrīd KPL noteiktajā kārtībā, nevis pārsūdzot apelācijas instances tiesas lēmumus Senātam.

Otrkārt, vērtējot iespējas ar mantu saistītajām personām sasniegt tām vēlamo rezultātu, tas būs atkarīgs no katras atsevišķas lietas apstākļiem, tostarp iemesliem, kāpēc pirmās instances tiesai procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli nešķita pietiekami arestētās mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu, bet apelācijas instances tiesa, novērtējot lietas materiālus, nonāca pie citiem secinājumiem.

3.3. Par pazemināto pierādīšanas standartu un pierādīšanas pienākumu

Satversmes tiesā ierosinātās lietas Nr. 2022-31-01 iznākums ir ar lielāko potenciālu ietekmēt procesus par noziedzīgi iegūtu mantu, īpaši tādās lietās, kurās izmeklējamais noziedzīgais nodarījums ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Satversmes tiesas secinājumi par KPL 124.–126. panta attiecīgo daļu atbilstību Satversmei var ietekmēt šo normu piemērošanu procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kuros pazeminātā pierādīšanas standarta piemērošana un pieradīšanas pienākuma pārnešana uz mantas īpašnieku ir neatņemama sastāvdaļa, uz ko šis process balstās. Bez šīm normām procesi par noziedzīgi iegūtu mantu lietās, kurās tiek izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, faktiski nebūtu iespējami, jo process par noziedzīgi iegūtu mantu notiek pirms pamatprocesa nodošanas uz tiesu un notiesājoša sprieduma, visu saprātīgu šaubu izslēgšanas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un personas vainu.

Ja šīs normas atzītu par neatbilstošām Satversmei, var izveidoties situācija, ka procesos par noziedzīgi iegūtu mantu procesa virzītājs nevarēs pierādīt arestētās mantas noziedzīgu izcelsmi, jo sasniegt pierādīšanas slieksni "ārpus saprātīgām šaubām", kamēr vēl noris pirmstiesas izmeklēšana, ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, varētu būt grūti vai teju neiespējami. Savukārt, ja iegūts tāds pierādījumu kopums, kas sasniedz slieksni "ārpus saprātīgām šaubām", tad varētu būt grūti attaisnot, kāpēc lieta netiek nodota uz tiesu, bet tiek tērēti resursi procesam par noziedzīgi iegūtu mantu.

4. Par tiesvedības apturēšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

Saistībā ar Satversmes tiesā ierosinātajām lietām, uzsverot, ka Satversmes tiesa šajās lietās turklāt ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumiem, ar mantu saistītās personas nereti procesā par noziedzīgi iegūtu mantu piesaka lūgumus tiesai apturēt tiesvedību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu līdz brīdim, kad Satversmes tiesa pasludinās spriedumu šajās lietās, vai arī lūdz pašai tiesai vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā.

Cik autorei ir zināms, raksta tapšanas brīdī Ekonomisko lietu tiesā ir pieņemti divi, bet Rīgas apgabaltiesā – vismaz divi lēmumi par tiesvedības apturēšanu saistībā ar Satversmes tiesā ierosinātajām lietām, tiesai pašai nevēršoties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesvedības ir apturētas, lēmumus pamatojot ar to, ka KPL 478. panta pirmā daļa¹⁴ būtu interpretējama plašāk nekā tās vārdiskais formulējums, jo tiesvedības apturēšanas mērķis ir novērst, ka lietā tiktu piemērota iespējami neatbilstoša norma un secīgi personas pamattiesību aizskāruma turpināšanu vai radīšanu. Minēto iemeslu dēļ tiesa saskatījusi par iespējamu apturēt tiesvedību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā persona ir lūgusi tiesai vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu, ja Satversmes tiesā jau ir ierosināta lieta par to tiesību normu satversmību, kuras tiesai būtu jāpiemēro kriminālprocesā.

Komentējot vienu no šiem Ekonomisko lietu tiesas lēmumiem, publiski jau ir izskanējis viedoklis, ka visos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu tiesā ar lūgumu apturēt tiesvedību var vērsties jebkurš aizskartais mantas īpašnieks, ja viņš to atrod par lietderīgu, īpaši gadījumos, ja procesa gaita liecina par viņa konstitucionālo tiesību pārkāpumu.¹⁵

Ņemot vērā, ka autorei kā tiesnesei tās lietvedībā esošās lietās var nākties izskatīt šādus lūgumus, autores iespējas izteikties par šo jautājumu ir ierobežotas. Tomēr, autores ieskatā, ir iespējams norādīt uz dažiem aspektiem, kas paskaidro, kāpēc tiesvedības apturēšanas jautājums procesos par noziedzīgi iegūtu mantu sakarā ar Satversmes tiesā jau ierosinātām lietām ir juridiski sarežģīts un ar plašākām sekām, nekā tas varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.

Pirmkārt, KPL tieši neparedz tādu iespēju tiesai apturēt tiesvedību krimināllietā, ja par lietā piemērojamas normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai Satversmes tiesā ir ierosināta tiesvedība un tā ir saistīta ar citu krimināllietu. Līdz ar to tiesām ir bijis nepieciešams veikt drosmīgu KPL normu interpretāciju, lai pamatotu lēmumus par tiesvedības apturēšanu procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka arī Satversmes tiesa ir saskārusies ar līdzīgu situāciju, proti, normatīvā regulējuma neesamību jautājumā par Satversmes tiesas lietas apturēšanu sakarā ar citā tiesā ierosinātu lietu, kuras rezultātam var būt nozīme izskatāmajā lietā. Risinot šo jautājumu, Satversmes tiesa 2023. gada 8. martā ir pieņēmusi "Kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā".¹⁶ Minētajā kartībā, atsaucoties uz Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā nostiprinātiem principiem par tiesvedības apturēšanu, ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas izskatāma civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā, noteikts, ka gadījumā, ja, izskatot lietu, Satversmes tiesa konstatē, ka tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā, ir iespējams apturēt tiesvedību. Uz šīs kārtības pamata apturēta tiesvedība lietā Nr. 2022-38-01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C-767/22, lietā Nr. 2022-40-01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C-49/23,¹⁷ un lietā Nr. 2023-13-01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C-161/23.¹⁸

Šīs situācijas, autores ieskatā, cita starpā iezīmē ilglaicīgi nerisinātus jautājumus par tiesas iespējām apturēt tiesvedību krimināllietās saistībā ar Satversmes tiesā ierosinātām lietām. Salīdzinot ar citiem procesuālajiem likumiem – Civilprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu un Administratīvā pārkāpuma procesa likumu – KPL ietvertais regulējums ir vistrūcīgākais. Savukārt situācija ar Satversmes tiesā un Eiropas Savienības Tiesā ierosinātajām lietām parāda, ka pašreizējais KPL regulējums nepiedāvā risinājumu, kā tiesai rīkoties tādās situācijās. Līdz ar to prasītos esošā regulējuma pārskatīšana, precizēšana un pielāgošana, piedāvājot tiesai efektīvu un kriminālprocesa ietvaram atbilstošu risinājumu šādās situācijās.

Otrkārt, svarīgs priekšnoteikums, lai persona pati vai tiesa, kas izskata lietu, vērstos Satversmes tiesā ar pieteikumu, ir personas tiesību aizskāruma esamība attiecīgo normu piemērošanas gadījumā (kas secīgi ir svarīgi, arī apsverot tiesvedības apturēšanu sakarā ar Satversmes tiesā jau ierosinātām lietām, bet tiesai pašai nevēršoties Satversmes tiesā). Tas, ka KPL 124.–126. panta piemērošanas gadījumā personai arestētā manta tiks atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, nav garantēts procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākums. Proti, nav tā, ka 100 % visos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu arestētā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, jo ir gadījumi, kad mantas īpašnieks ar iespējamības pārsvaru pierāda arestētās mantas likumīgu izcelsmi, kā arī ne vienmēr procesa virzītāja iesniegtie pierādījumi sasniedz nepieciešamo mantas, visticamāk, noziedzīgas izcelsmes slieksni. Savukārt, ja manta netiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, tad nevajadzētu veidoties arī mantas īpašnieka tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārumam nevainīguma prezumpcijas un tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Līdz ar to, ja persona ir pārliecināta, ka mantai, kuras izcelsme ir jāpārbauda procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir likumīga izcelsme, un var to pierādīt, ir jautājums, cik lietderīgs ir lūgums apturēt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, lai sagaidītu Satversmes tiesas spriedumu.

Treškārt, jāņem vērā, ka mantai, par kuras izcelsmi ir jālemj procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kriminālprocesā ir piemērots arests, ierobežojot personas tiesības rīkoties ar attiecīgo mantu. Parasti tas ir turpinājies maksimāli iespējamo termiņu (aptuveni divus gadus). Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izdalīšana un nodošana tiesai šo termiņu aptur, taču faktiski personas tiesības rīkoties ar attiecīgo mantu turpina būt ierobežotas uz procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanas laiku. Ja tiek apturēta tiesvedība procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, lai sagaidītu Satversmes tiesas spriedumu, šis faktiskais tiesību ierobežojums attiecīgi paildzinās. Turklāt ne tikai personas tiesību ierobežojuma termiņš paildzinās, bet paildzinās arestētās mantas uzglabāšana un palielinās ar to saistītie izdevumi.

Visbeidzot, jāņem vērā, ka procesi par noziedzīgi iegūtu mantu ir izdalīti no pamatprocesa tikai mantisko jautājumu risināšanai. Lai arī process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodots uz tiesu, izmeklēšana pamatprocesā var turpināties. Ir gadījumi, kad procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšana tiesā (pirmajā vai apelācijas instancē) nav noslēgusies, bet pamatprocesā tiek uzsākta kriminālvajāšana un tas pēc tam tiek nodots uz tiesu. Atbilstoši KPL 630. panta ceturtajai daļai tādā gadījumā process par noziedzīgi iegūtu mantu neatkarīgi no tā, cik tālu lietas izskatīšana tajā ir pavirzījusies, tiek izbeigts. Savukārt mantiskie jautājumi tad tiek risināti lietas iztiesāšanas gaitā.

Noslēgums

Šā raksta mērķis bija sniegt plašāku skaidrojumu un kontekstu saistībā ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu Satversmes tiesā ierosinātajām lietām. Tam savukārt vajadzētu sniegt labāku priekšstatu par to, kāpēc Satversmes tiesā ierosinātās lietas par procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu ir aktuālas un interesantas tiem, kas ar šīm lietām strādā, un kāpēc ir nepieciešams sekot līdzi šīm lietām gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Savienības Tiesā. Satversmes tiesā ierosinātajām lietām potenciāli var būt ietekme gan uz apstrīdēto normu interpretāciju un piemērošanas praksi, gan arī tās var radīt jaunus kāzusus Satversmes tiesas pieņemto nolēmumu izpildes gaitā. Pievēršanās šiem jautājumiem, pirms ir sagaidīti Satversmes tiesas spriedumi, ļauj sagatavoties iespējamiem notikumu scenārijiem, ja apstrīdētās normas tiktu atzītas par Satversmei neatbilstošām.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka lielākā ietekme var būt Satversmes tiesas secinājumiem par KPL 124.–126. panta attiecīgo daļu atbilstību Satversmei, jo tie attieksies ne tikai uz personām, kuras iesniegušas konstitucionālās sūdzības, bet arī uz nākotnē izskatāmiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt pārējām divām Satversmes tiesā ierosināto lietu kategorijām nozīme būs tikai attiecībā uz personām, kuras iesniegušas konstitucionālās sūdzības. Turklāt ar mantu saistītajām personām šajās lietās labvēlīga rezultāta sasniegšana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav garantēta un būs drīzāk atkarīga no katras konkrētās lietas apstākļiem (iesniegtajiem pierādījumiem un to novērtējuma), nevis no attiecīgu normu atzīšanas par neatbilstošām Satversmei.

Visbeidzot, rakstā aplūkotie jautājumi parāda, ka Satversmes tiesā ierosinātajām lietām ir arī netieša ietekme uz tiesiskā regulējuma attīstību. Jau lietu ierosināšana Satversmes tiesā vien ir veicinājusi KPL regulējuma pārskatīšanu (piemēram, par iepazīšanos ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un apelācijas instances tiesībām lietu nodot atpakaļ pirmās instances tiesai), kā arī izceļ un aktualizē citus procesuālus jautājumus, kas nav tieši saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kā, piemēram, tiesvedības apturēšanas iespējas krimināllietā, kurā jāpiemēro normas, par kuru atbilstību Satversmei ir ierosinātas lietas Satversmes tiesā.

Raksts ir tapis 2023. gada oktobrī, tāpēc rakstā nav aplūkota lieta Nr. 2023-40-01 "Par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu "rajona (pilsētas) tiesai" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam", ko Satversmes tiesa ierosinājusi 2023. gada 1. novembrī. Šī lieta aktualizē vēl vienu – ceturto tēmu – par aizskartā mantas īpašnieka tiesībām iesniegt pieradījumus procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.