ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Par Novēršanas likuma un Sankciju likuma attiecināšanu uz zvērinātiem advokātiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību: zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.¹

Tādējādi zvērināti advokāti kļūst par Novēršanas likuma subjektiem ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem un tiesībām tikai tādā gadījumā, kad tie sniedz juridisko palīdzību attiecībā uz kādu no Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā norādītajiem darījumiem.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā īpaši aktuāls ir jautājums par Eiropas Savienības noteikto sankciju izpildi saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, ir jāatgādina, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka šis likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.²

Tādējādi, atšķirībā no Novēršanas likuma, Sankciju likuma prasības ir attiecināmas uz visiem advokātiem neatkarīgi no tā, kādos jautājumos juridiskā palīdzība tiek sniegta.

2. Par Uzraudzības un kontroles komisiju

Saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta pirmās daļas 2. punktu Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – Padome) uzrauga un kontrolē zvērinātus advokātus Novēršanas likuma prasību izpildē.³

2019. gada 13. jūnijā tika pieņemti grozījumi Sankciju likuma 13. pantā, papildinot to ar 4.⁴ daļu, saskaņā ar kuru Padome uzrauga un kontrolē zvērinātus advokātus arī starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildē.⁴

2017. gada novembrī Padome izveidoja Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Uzraudzības un kontroles komisiju, deleģējot tai īstenot Padomes kā zvērinātu advokātu uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības un pildīt pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanu.

2019. gada jūnijā Padome deleģēja Uzraudzības un kontroles komisijai īstenot arī Sankciju likumā Padomei noteiktās zvērinātu advokātu uzraudzības un kontroles funkcijas.⁵

Kopš 2022. gada 13. jūlija Uzraudzības un kontroles komisija sastāv no 19 locekļiem.⁶

3. Par advokātu iekšējās kontroles sistēmas instrukciju un advokatūras mājaslapu

Padome, realizējot Novēršanas likumā un Sankciju likumā noteiktās zvērinātu advokātu uzraudzības un kontroles funkcijas, ir apstiprinājusi Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērinātu advokātu Iekšējās kontroles sistēmas instrukciju "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana un starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana" (turpmāk – Advokātu IKS instrukcija), kas satur kārtību par zvērinātu advokātu veicamo pasākumu kopumu Novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību izpildes nodrošināšanai un ir izstrādāta ar mērķi noteikt kopējās vadlīnijas, uz kurām pamatojoties zvērināti advokāti nosaka savus individuālos rīcības noteikumus atbilstoši konstatētajam riskam, nepieciešamības gadījumā piemērojot stingrākus riska novēršanas pasākumus. Advokātu IKS instrukcija ir publicēta advokatūras mājaslapas www.advokatura.lv publiskajā daļā, kur ne tikai zvērināti advokāti, bet arī jebkura trešā persona var iepazīties ar tās saturu.⁷ Advokātu IKS instrukcijā ik pa laikam tiek izdarīti grozījumi, jo Padome pastāvīgi analizē situāciju par iespējami nepieciešamiem grozījumiem Advokātu IKS instrukcijā atbilstoši mainīgajiem riskiem un notikumiem pasaulē.

Padome advokatūras mājaslapas publiskajā daļā ir izveidojusi un uztur arī speciālu Novēršanas likuma un Sankciju likuma jautājumiem veltītu sadaļu "NILLTPFNL-SL", kurā tiek publicēta būtiskākā, advokātiem nepieciešamā informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumiem.

4. Par advokātu kvalifikācijas celšanu

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 59.¹ pantu zvērinātiem advokātiem, tostarp tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, ir pienākums celt savu kvalifikāciju. Kvalifikācijas celšanai katram zvērinātam advokātam viena kalendārā gada laikā jāvelta ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas. Padome nosaka kvalifikācijas celšanas kārtību.⁸

Lai veicinātu zvērinātu advokātu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumiem, Padome ir noteikusi, ka no 2020. gada apmācības par Novēršanas likuma un Sankciju likuma piemērošanas jautājumiem zvērinātiem advokātiem ir obligātas, veltot šīm apmācībām ne mazāk kā divas akadēmiskās stundas gadā.⁹ Padome organizē apmācību pasākumus sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru, kā arī sūta zvērinātiem advokātiem informāciju par iespēju apmeklēt citu institūciju organizētos apmācību pasākumus. Katru gadu apkopojot zvērinātu advokātu sniegtos apliecinājumus par iepriekšējā gadā apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, Padome ir secinājusi, ka zvērināti advokāti ļoti aktīvi pilda kvalifikācijas celšanas pienākumu, apmeklējot gan Padomes, gan citu institūciju organizētos apmācību pasākumus. Īpaši uzteicama ir zvērinātu advokātu biroju prakse organizēt apmācību pasākumus birojos praktizējošiem advokātiem un juristiem, tādējādi izpildot Advokātu IKS instrukcijas 20.1. punkta prasību, ka zvērināti advokāti nodrošina, lai ar to darba tiesiskajās attiecībās esošie juristi, bet zvērinātu advokātu biroja gadījumā – arī visi birojā praktizējošie advokāti, pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī starptautiskajām un nacionālajām sankcijām saistītos riskus, to novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru šo personu apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un izpildīt šajā instrukcijā paredzētās darbības.¹⁰

5. Par advokātu monitoringu

Uzraudzības un kontroles komisija, lai noteiktu riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanas jomā, veic zvērinātu advokātu pārbaudes, tai skaitā ikgadējo visu advokātu neklātienes pārbaudi-monitoringu.

Saskaņā ar Padomes apkopoto informāciju uz 2022. gada 31. decembri Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā bija 1346 advokāti. Realizējot zvērinātu advokātu uzraudzības un kontroles funkciju, Padome 2022. gada decembrī advokatūras mājaslapas nepubliskajā daļā katra advokāta profilā veica visu advokātu ikgadējo advokātu neklātienes pārbaudi-monitoringu par 2022. gadā advokātu sniegtās juridiskās palīdzības riska kategorijām atbilstoši Novēršanas likuma un Sankciju likuma riska prasībām. No piedalīšanās neklātienes pārbaudē-monitoringā bija atbrīvoti tie 143 zvērinātie advokāti, kuru darbība bija apturēta, un atstādinātie zvērinātie advokāti, kā arī 25 zvērinātu advokātu palīgi, kuri vēl nevarēja praktizēt. Līdz ar to neklātienes pārbaude-monitorings attiecās uz 1178 advokātiem.

Advokātu neklātienes pārbaudes-monitoringa procesa rezultātā Padomes uzraugāmie subjekti saistībā ar viņu veiktās profesionālās darbības raksturu tika iedalīti trijās vispārējās riska kategorijās:

1) 495 advokāti, kas praktizē tikai tiesās un kriminālprocesos. Šie advokāti ietilpst zemākajā riska kategorijā, jo saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu viņi nav Novēršanas likuma subjekti, līdz ar ko pastāv zems risks, ka personas šos advokātus var mēģināt iesaistīt darījumu dokumentu, kas vērsti uz līdzekļu legalizāciju vai sankciju apiešanu, gatavošanā;

2) 370 advokāti, kas praktizē tiesās, kriminālprocesos un darījumos. Šie advokāti ietilpst vidējā riska kategorijā, jo atkarībā no juridiskās palīdzības sniegšanas veida saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktu var būt un var nebūt Novēršanas likuma subjekti, līdz ar ko pastāv vidējs risks, ka personas šos advokātus var mēģināt iesaistīt darījumu dokumentu, kas vērsti uz līdzekļu legalizāciju vai sankciju apiešanu, gatavošanā;

3) 120 advokāti, kas praktizē tikai darījumos. Šie advokāti ietilpst augstākā riska kategorijā, jo ir Novēršanas likuma subjekti, līdz ar ko pastāv augsts risks, ka personas šos advokātus var mēģināt iesaistīt darījumu dokumentu, kas vērsti uz līdzekļu legalizāciju vai sankciju apiešanu, gatavošanā.

Daļa advokātu 2022. gadā nav snieguši juridisko palīdzību tiesās, kriminālprocesos un arī darījumos sakarā ar veselības stāvokli vai citu iemeslu dēļ 2022. gadā vispār nav praktizējuši.

Tādējādi saskaņā ar neklātienes pārbaudes-monitoringa rezultātiem 2022. gadā no kopējā advokātu skaita (1346 advokāti) tikai 490 advokāti bija Novēršanas likuma subjekti. Salīdzinot ar 2020. gadā veiktā neklātienes pārbaudes-monitoringa rezultātiem, kad no kopējā advokātu skaita (1370 advokāti) 786 advokāti bija Novēršanas likuma subjekti, secināms, ka 2022. gadā ir samazinājies advokātu – Novēršanas likuma subjektu skaits, līdz ar ko arī pazeminājušies uz advokātiem attiecināmie kopējā riska rādītāji, ka personas advokātus var mēģināt iesaistīt darījumu dokumentu, kas vērsti uz līdzekļu legalizāciju vai sankciju apiešanu, gatavošanā.

Neklātienes pārbaude-monitorings par 2023. gadā advokātu sniegtās juridiskās palīdzības riska kategorijām atbilstoši Novēršanas likuma un Sankciju likuma riska prasībām tiks veikta 2023. gada decembrī.

6. Par advokātu atbildību

Ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, saskaņā ar Novēršanas likuma 77. panta pirmo un otro daļu zvērinātiem advokātiem var tikt piemērotas šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas (publiska paziņojuma izteikšana, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību; brīdinājuma izteikšana; soda naudas divkāršā apmērā no pārkāpuma rezultātā iegūtās peļņas (ja to iespējams aprēķināt) vai citādas soda naudas uzlikšana par pārkāpumu atbildīgajai personai u.c.), kā arī neatkarīgi no Novēršanas likuma 78. pantā noteiktajām sankcijām var tikt piemēroti uzraudzības pasākumi, kas paredzēti zvērinātu advokātu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.¹¹ Tā, piemēram, konstatējot Novēršanas likuma vai Sankciju likuma pārkāpumu zvērināta advokāta lietvedībā, saskaņā ar Uzraudzības un kontroles komisijas nolikuma 4.5.4.2. punktu var tikt pieņemts lēmums, kurā noteikts termiņš neatbilstības vai pārkāpuma novēršanai – 10 dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas.¹²

Atbilstoši Novēršanas likuma 77. panta otrajai daļai zvērinātiem advokātiem normatīvo aktu pārkāpumu lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos.¹³ Šāda procesuālā kārtība zvērinātu advokātu disciplinārlietu izskatīšanai ir paredzēta Advokatūras likuma sestajā sadaļā "Zvērinātu advokātu atbildība", saskaņā ar kuru zvērināti advokāti šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi. Par likumu un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu, kā arī par zvērinātu advokātu darbību regulējošo instrukciju un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu Padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas, nosūtot lietas materiālus izskatīšanai Disciplinārlietu komisijai. Savukārt par darbībām, kuru rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Disciplinārlietu komisija saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību piemēro Novēršanas likumā noteiktās sankcijas.¹⁴

Ja tiek konstatēti starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību, saskaņā ar Sankciju likuma 13.² panta pirmo un otro daļu zvērinātiem advokātiem var tikt piemērotas šā likuma otrajā daļā noteiktās sankcijas (brīdinājuma izteikšana, soda naudas uzlikšana par pārkāpumu atbildīgajai personai u.c.).¹⁵

Līdzīgi kā Novēršanas likumā, arī Sankciju likuma 13.² panta trešajā daļā paredzēts, ka zvērinātiem advokātiem lietas par starptautisko un nacionālo sankciju prasību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos. Kā jau iepriekš minēts, šāda procesuālā kārtība ir noteikta Advokatūras likuma sestajā sadaļā "Zvērinātu advokātu atbildība".¹⁶

2020. gadā zvērinātu advokātu pārbaužu gaitā tika konstatēts viens pārkāpums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, sakarā ar kuru pārkāpējam tika piemērota sankcija – uzlikts pienākums veikt noteiktu rīcību.

2021. gadā zvērinātu advokātu pārbaužu gaitā tika konstatēti pārkāpumi četru zvērinātu advokātu darbībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, sakarā ar ko Padome pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

2022. gadā Disciplinārlietu komisija diviem zvērinātiem advokātiem piemēroja Novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto sankciju – brīdinājumu par 2021. gadā pārbaužu gaitā konstatēto normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā attiecībā uz pienācīgu klienta izpētes dokumentēšanu, bet pret diviem citiem zvērinātiem advokātiem disciplinārlietu izbeidza, jo Disciplinārlietu komisija viņu darbībā normatīvo aktu pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā nekonstatēja.

7. Par ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem

Padome no Finanšu izlūkošanas dienesta ir saņēmusi pārmetumus par nelielo no zvērinātiem advokātiem saņemto aizdomīgu darījumu ziņojumu skaitu.

Šeit mēs vēlētos atgādināt Advokatūras likuma 3. pantā noteikto, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Savukārt Advokatūras likuma 5. pantā ir paredzēts, ka advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likuma noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību.¹⁷

Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka ikviena tiesības uz advokātu ir cilvēka pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes 92. pantā kā tiesību uz taisnīgu tiesu elements.¹⁸ Advokāti ir vienīgie no Novēršanas likuma 3. pantā uzskaitītajiem šā likuma subjektiem, tiesības uz kuriem ir nostiprinātas Satversmē.

Tātad zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu primārais uzdevums ir juridiskās palīdzības sniegšana tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē. To, ka tas tiek īstenots arī praksē, apliecina 2022. gada advokātu neklātienes pārbaudes-monitoringa rezultāti, saskaņā ar kuriem no 1346 advokātiem vienīgi 120 advokāti no kopējā advokātu skaita ir tiešie Novēršanas likuma subjekti, kas juridisko palīdzību sniedz tikai darījumos un kuriem tad arī ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem, ja tādi tiek konstatēti. Pārējie advokāti lielākā vai mazākā mērā pārsvarā ir saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu tiesās un kriminālprocesos, kad tiem nav ziņošanas pienākuma, bet saskaņā ar Advokatūras likuma 6. panta otrās daļas 1. un 2. punktu vienlaicīgi ir pienākums glabāt advokātu profesionālo noslēpumu saturošu informāciju.¹⁹

Arī Novēršanas likuma 31.⁴ panta piektajā daļā noteikts, ka ziņošanas prasības uz zvērinātiem advokātiem nav attiecināmas uz informāciju, kas iegūta, aizstāvot vai pārstāvot klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedzot konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).²⁰