ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilpst krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas veido lielāko daļu no ELT izskatīšanā esošajām lietām. Lai arī publiski nereti ir pausts viedoklis par lieliem sasniegumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, tomēr tiesu praksē konstatējamas problēmas ar vienveidīgu izpratnes trūkumu dažādos tiesību jautājumos salīdzinoši vienkāršās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās – kad persona apsūdzēta par bezskaidras naudas līdzekļu saņemšanu no kādas trešās personas, pārsūtīšanu vai naudas izņemšanu skaidrā un nodošanu vēl citai personai, par šādām darbībām saņemot atlīdzību. Jau starptautiskajā līmenī atzīts, ka persona, kura veic šīs darbības, ir naudas mūlis (money mule)¹ un viņa veiktās darbības atzīstamas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidu. Arī Eiropola² un ASV Federālā izmeklēšanas biroja³ skaidrojums sabiedrībai precīzi attiecināms uz ELT praksē konstatētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, naudas mūļus kā starpniekus par atlīdzību atrodot dažādās sociālajās vietnēs.

Tiesu praksē nereti ir atšķirīga interpretācija par to, vai naudas mūļa veiktās darbības atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai tomēr noziedzīgam nodarījumam saistībā ar maksāšanas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu. Vēl biežāk praksē atšķiras viedokļi par naudas mūļu darbības kvalifikāciju atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm. Proti, pamatā naudas mūļa darbības kvalificētas vienlaikus saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, daļā apsūdzību – tikai ar 2. punktu. Tāpat ir konstatējamas arī citas kvalificējošo normu kombinācijas. Tomēr šajā rakstā uzmanība veltīta vēl citam jautājumam – vai no naudas mūļa var piedzīt visu legalizēto līdzekļu apmēru, ko tas nodevis citai personai, iespējams, pat predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītājam.

Tiesiskais regulējums par legalizēto finanšu līdzekļu piedziņu

Nav šaubu, ka naudas mūļu kontos saņemtie finanšu līdzekļi ir noziedzīgi iegūta manta Krimināllikuma 70.¹¹ panta pirmās daļas izpratnē un tā atbilstoši Kriminālprocesa 27. nodaļas noteikumiem būtu konfiscējama valsts labā vai atdodama tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Tiesu prakse liecina, ka parasti ir konstatēta tikai summa, kuru naudas mūlis ir legalizējis un saņēmis kā atlīdzību, taču šīs legalizētās summas jau ir nodotas citām personām, bet salīdzinoši nelielo atlīdzību naudas mūlis līdz kriminālprocesa uzsākšanai jau ir iztērējis savām vajadzībām.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā noziedzīga nodarījuma priekšmets ir noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi.⁴ Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmā daļa ļauj piedzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtību, ja tas pieder citai personai. Tā, piemēram, ELT praksē ir vērtēts jautājums par legalizētās summas kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu, tiesai tomēr šādu iespēju neīstenojot, jo prokurora un apsūdzētās personas vienošanās tāda nav bijusi pielīgta (ELT 2023. gada 21. februāra spriedums lietā Nr. 11091102421, ko apelācijas instances tiesa atcēlusi 2023. gada 3. jūlijā, nekonstatējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas sastāva pazīmes).

Neskatoties uz Krimināllikuma 70.¹⁴ panta pirmās daļas regulējumu par iespēju piedzīt noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību, tiesu praksē daudz plašāk izmantota iespēja no naudas mūļiem piedzīt legalizēto finanšu līdzekļu kā noziedzīgi iegūtas mantas apmēru atbilstoši Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrajai daļai. No minētās normas izriet, ka gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību.

Atšķirīgā prokuroru pieeja un dažādā tiesu prakse

Liela daļa no naudas mūļu lietām ELT tiesā tiek skatītas vienkāršotā procesā, prokuroram un notiesātajam vienojoties gan par piemērojamo sodu, gan arī par mantiskajiem jautājumiem. Slēdzot vienošanās ar apsūdzētajiem, prokuroru pieeja mantiskajos jautājumos atšķiras. Piemēram, ar spēkā stājušos ELT 2021. gada 23. decembra spriedumu lietā Nr. 11270009021 apstiprinātajā vienošanās nav izšķirti nekādi mantiski jautājumi, neskatoties uz to, ka persona notiesāta par noziedzīgi iegūtu 4900 eiro legalizāciju, t.i., par šo finanšu līdzekļu saņemšanu savā kontā un pārskaitīšanu uz citas personas kontu.

Ar spēkā stājušos ELT 2021. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. 11816007321 apstiprināta vienošanās, saskaņā ar kuru par noziedzīgi iegūtas mantas daļu, kas konfiscējama valsts labā, tika atzīti 486,69 eiro, ko notiesātais saņēmis kā atlīdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 6286,69 eiro izņemšanu no sava kredītiestādes konta un nodošanu citai personai. Līdzīgi arī ar spēkā stājušos ELT 2022. gada 18. janvāra spriedumu lietā Nr. 11816018821 persona atzīta par vainīgu noziedzīgi iegūtu 11 499,94 eiro legalizācijā, bet no notiesātās personas piedzīta vien 300 eiro kā atlīdzības daļa par legalizācijas darbībām, t.i., noziedzīgi iegūtu līdzekļu saņemšanu savā kontā, daļu no saņemtajiem līdzekļiem izņemot skaidrā naudā un nododot citai personai, daļu – pārskaitot tālāk.

Ar citiem spriedumiem no notiesātajām personām piedzīta ne tikai atlīdzība par veiktajām darbībām, bet arī visa legalizētā summa. Piemēram, ar spēkā stājušos ELT 2023. gada 4. aprīļa spriedumu lietā Nr. 18300001223 notiesātas divas personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2150 eiro legalizāciju, piedzenot no vienas notiesātās personas 170 eiro, kurus tā paturēja kā atlīdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu no sava konta un nodošanu otrai notiesātajai personai, kura tos tālāk nodeva vēl citai personai. Savukārt 2150 eiro kā noziedzīgi iegūtas mantas vērtība piedzīta solidāri no abām notiesātajām personām.

Ar spēkā stājušos ELT 2023. gada 25. jūlija spriedumu krimināllietā 18300004723 par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju notiesāta persona, kas piesaistīja vairākus naudas mūļus noziedzīgi iegūtu līdzekļu saņemšanai savos kontos un to nodošanu šai notiesātajai personai. No notiesātās personas piedzīti gan 300 eiro kā atlīdzība par piesaistītajiem naudas mūļiem, gan arī 10 115 eiro, kas bija visa legalizētā summa, kuru naudas mūļi nodeva notiesātajai personai, kas savukārt šos finanšu līdzekļus nepaturēja un nodeva vēl tālāk. Tā kā ar naudas mūļiem, kuri no saviem kontiem izņēma noziedzīgi iegūtos līdzekļus skaidrā naudā, slēgtas atsevišķas vienošanās, t.sk. paredzot visas legalizētās summas samaksu par labu valstij, izpalicis solidāras piedziņas jautājums un 10 115 eiro piedzīti dubultā apmērā.

Ar iepriekš minētajiem spriedumiem apstiprināts tas, par ko paši naudas mūļi vienojušies ar prokuroru. No apsūdzētās personas interešu skatpunkta nav kritiski izšķirošs apstāklis, kā tiek nodefinēts valstij samaksājamās summas apmērs. Tā kā apsūdzētās personas piekrīt gan sodam, gan arī mantiskajiem jautājumiem, tad no apsūdzētā interešu skatpunkta lielāks aizskārums ir pat šo juridisko jautājumu risināšana vairāku gadu garumā vairākās tiesu instancēs.

Neskatoties uz dažādo praksi vienošanās procesos, atšķirīga ELT un prokuroru pieeja jautājumā par visas legalizētās summas piedziņu no naudas mūļa ir konstatējama, izskatot lietas arī vispārējā kārtībā. Vairākos gadījumos no naudas mūļa ir piedzīta ne tikai atlīdzība par legalizācijas darbībām, bet arī visa legalizētā summa. Piemēram, ar spēkā stājušos ELT 2022. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 11904012221 no notiesātās personas piedzīti 11 180 eiro, kas ir kādas personas izkrāptā summa, bet ko notiesātā persona saņēma savā kontā un, izņemot to skaidrā naudā, nodeva citām personām.

Ar spēkā stājušos ELT 2023. gada 20. februāra spriedumu lietā Nr. 11830001622 no notiesātās personas piedzīti tikai 100 eiro, kurus notiesātais kā atlīdzību saņēmis par 2890,20 eiro legalizāciju, t.i., par kādas citas personas izkrāptu finanšu līdzekļu saņemšanu savā kontā, izņemšanu skaidrā naudā un nodošanu citai personai. Lai arī prokurors lūdza no notiesātās personas piedzīt visu legalizēto summu, protests netika iesniegts.

Vairākos gadījumos prokurors nav samierinājies ar ELT nostāju jautājumā par visas legalizētās summas piedziņu, ELT piedzenot no apsūdzētās personas tikai atlīdzību par legalizācijas darbību veikšanu. Piemēram, ar ELT 2022. gada 19. maija spriedumu lietā Nr. 11816001022 atzīts, ka divas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apsūdzētās personas savā īpašumā ieguvušas tikai atlīdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju attiecīgi 100 un 99 eiro, nepiedzenot no tām visu legalizēto summu 1999 eiro. Tā kā par minēto spriedumu prokurors iesniedza protestu, no apelācijas instances tika gaidīts vērtējums, vai no naudas mūļa ir piedzenama visa legalizētā summa vai tikai daļa, ko naudas mūlis ir paturējis sev kā atlīdzību. Tomēr ar apelācijas instances 2022. gada 30. novembra spriedumu ELT 2022. gada 19. maija spriedums tika atcelts pilnībā, konstatējot, ka faktiskie apstākļi atbilst Krimināllikuma 193. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam, bet neatbilst celtās apsūdzības kvalifikācijai saskaņā ar Krimināllikuma 195. panta otro daļu. Citiem vārdiem sakot, apelācijas instance nekonstatēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet gan nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekli. Izskatot kasācijas protestu, Senāts 2023. gada 24. augustā atcēlis apelācijas instances 2022. gada 30. novembra lēmumu pilnībā un nosūtījis lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancei. Lēmuma atcelšana pamatota ar motīvu trūkumu apelācijas instances lēmumā, kurā, kā Senāts norādījis, atzinums par kvalifikāciju sastāv no nemotivētām atsaucēm uz tiesnešu kopsapulces lēmumā un Senāta lēmumos paustajām atziņām.

Ar ELT 2022. gada 8. augusta spriedumu lietā Nr. 11904009522 no notiesātās personas piedzīti 100 eiro, kas bija atlīdzība par 3780 eiro legalizāciju, t.i., no citām personām izkrāptu finanšu līdzekļu saņemšanu savā kredītiestādes kontā, šīs naudas izņemšanu skaidrā un nodošanu tām personām, kas šos finanšu līdzekļus izkrāpuši. Ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 1. februāra spriedumu ELT 2022. gada 8. augusta spriedums atcelts daļā par 100 eiro piedziņu un no notiesātās personas piedzīti 3780 eiro jeb visa summa, ko notiesātā persona legalizēja. Apelācijas instances pamatojums par visas legalizētās summas piedziņu no naudas mūļa ir bijis formāls, norādot uz pirmās instances kļūdu piedzīt tikai naudas mūlim paturēto summu. Kļūdas esamība pamatota ar norādi, ka apsūdzētā ir legalizējusi lielāku summu, nekā paturējusi sev, tāpēc no tās ir piedzenami visi legalizētie noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Līdzīgi arī ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 17. maija spriedumu lietā Nr. 11904011422 apelācijas instance atzinusi par nepamatotu ELT 2022. gada 10. novembra spriedumā norādīto, ka no naudas mūļa piedzenami tikai 366,4 eiro, kurus viņš paturējis kā atlīdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Apelācijas instance konstatējusi, ka naudas mūlis legalizējis 10 821,40 eiro, tādējādi 10 821,40 eiro atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un piedzenami no notiesātās personas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtības piedziņas regulējuma mērķis

Tiesību doktrīnā⁵ un tiesu praksē (Senāta 2012. gada 19. jūnija lēmums lietā Nr. SKK-234/2012) atzīts, ka Krimināllikuma VIII² nodaļā regulētā mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods, bet gan patstāvīgs krimināltiesību institūts. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atšķirībā no mantas konfiskācijas nav atzīstama par sodīšanu klasiskā izpratnē, jo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā personai tiek atsavināti tādi labumi, kas tai nemaz nepienākas. Arī Tieslietu ministrijas 2022. gadā izstrādātajā rokasgrāmatā⁶ rīcībai ar noziedzīgi iegūtu mantu ir norādīts, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas leģitīmo mērķi var definēt kā noziedzīgā veidā iegūta īpašuma izņemšanu no legālās civiltiesiskās aprites, lai nepieļautu tās turpmāku apriti un tālāku izmantošanu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kā arī lai mazinātu finansiālo ieinteresētību veikt noziedzīgus nodarījumus.

Minētā tiesību institūta pamatā ir vairāki starptautiski tiesību akti (Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti, Eiropas Padomes Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu un izņemšanu u.c. tiesību akti).⁷ No šiem starptautiskajiem tiesību aktiem izriet vispārīgs pienākums noteikt regulējumu, kas ļautu piedzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtību.

Arī, piemēram, Lielbritānijā vērtēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējums jautājumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtības piedziņu. Atsaucoties uz iepriekš minētajiem starptautiskajiem tiesību aktiem par pienākumu konfiscēt noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību un pamatojoties uz ASV tiesu praksi, norādīts, ka noziedznieka iegūtie finanšu līdzekļi, ko tas iztērējis dažādām izklaidēm utt., ir pielīdzināmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu turēšanai kredītiestādes kontā. Proti, tie ir finanšu līdzekļi, kuriem nekad nebija jābūt noziedznieka rīcībā, tāpēc noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi ir konfiscējami neatkarīgi no tā, vai tie vēl joprojām atrodas noziedznieka rīcībā vai ir jau iztērēti. Ja no noziedznieka varētu konfiscēt tikai tos finanšu līdzekļus, kas nav izlietoti, tad tikai neizlietotās noziedzīgi iegūtās daļas konfiskācija neveicinātu arī pārtraukt noziedzīgās darbības.⁸

Attiecinot minēto uz naudas mūļu veiktajām legalizācijas darbībām, secināms, ka no tiem būtu "jāatņem" jau iztērētās atlīdzības vērtība par veiktajām legalizācijas darbībām, bet ne visa legalizētā summa. Legalizēto noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtības piedziņas vēršana no naudas mūļa kā no starpnieka nesasniedz mantas īpašās konfiskācijas institūta mērķi, jo noziedzīgi iegūtā manta joprojām atrodas civiltiesiskajā apritē un to arī turpmāk var izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Šāda pieeja nozīmē, ka naudas mūlim nākas samaksāt par citu personu gūtajiem labumiem. Līdz ar to piedziņa no naudas mūļa kalpo tikai kā sods. Tā ir netaisnīga un neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas īpašās konfiskācijas mērķim.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija atšķiras no citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Sarežģīti iztēloties ap­stākļus, kad vienus un tos pašus līdzekļus dažādas personas noziedzīgā veidā iegūst vairakkārt, lai katrai personai nāktos kompensēt to vērtību. Savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēma var būt gara, pārskaitījumos iesaistot vairākus naudas mūļus, lai tādējādi apgrūtinātu naudas sākotnējās izcelsmes noskaidrošanu. Gadījumā, ja tiktu veikta noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņa no katras personas, kuras turējumā kādu brīdi atradās līdzekļi legalizācijas darbību veikšanas laikā, tad valsts piedzītu nevis noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtību, bet daudzkārt lielākus līdzekļus. Turklāt, kā jau minēts, tiesu prakse, apstiprinot prokuroru un apsūdzēto vienošanās, arī apliecina, ka viena un tā pati legalizētā summa piedzīta gan no naudas mūļiem, gan no personas, kas, visticamāk, predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja labā par atlīdzību piesaistījusi naudas mūļus un organizējusi legalizācijas darbības.

Šajā rakstā aplūkots tikai specifisks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veids, proti, tāds, ko veikuši naudas mūļi ar salīdzinoši nelielu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmēru. ELT praksē bijusi arī lieta par vairāku desmitu tūkstošu eiro legalizāciju, naudas mūlim pildot konta starpnieka funkciju. Šajā lietā prokurors nav lūdzis piedzīt visu noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību, ko apsūdzētā persona saņēmusi savā kontā un pārskaitījusi tālāk uz citas personas kontu. Minētais apliecinājums ir ne tikai prokuroru un tiesas dažādai izpratnei par mantiskajiem jautājumiem, bet arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apjomam kā kritērijam, vai piemērot Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrajā daļā minēto tiesību institūtu. Proti, jo lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmērs, jo mazāk aktuāls jautājums par noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtības piedziņu. Tātad arī prokurori apzinās, ka liela apmēra legalizēto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību nav ne samērīgi, ne taisnīgi piedzīt no naudas mūļa.

ELT praksē ir arī lietas, kur legalizēto finanšu līdzekļu apmērs nav mērāms tikai dažos tūkstošos eiro apmērā, bet var sasniegt desmitus miljonus eiro vai pat vēl daudz lielākas summas. Tā kā Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrās daļas tiesību institūts nepilda sodīšanas funkciju, tiesai nebūtu pamata arī vērtēt samērīgumu ar vainīgās personas finansiālo situāciju un iespēju finanšu līdzekļus kaut kad dzīves laikā iemaksāt valsts budžetā.

Naudas mūlis neiegūst legalizētos finanšu līdzekļus savā īpašumā un tos neatsavina

Pamatā visas naudas mūļu lietas raksturo līdzīgi faktiskie apstākļi. Proti, neilgi pēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieskaitīšanas naudas mūļa kontā tie tiek pārsūtīti vai izņemti skaidrā naudā un nodoti citām legalizācijas darbībās iesaistītajām personām vai pat predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītājam. Naudas mūļi apzinās, ka viņu kontā esošie līdzekļi tiem nepienākas un nepieder, bet tie ir jānodod tālāk citai personai. Apsūdzētajiem naudas mūļiem netiek izvirzītas nekādas apsūdzības saistībā ar iespējamo predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kura rezultātā tika noziedzīgi iegūta manta. Naudas mūļi veic tikai legalizēšanas darbības.

Šādos apstākļos naudas mūlis nevienā brīdī nekļūst par šo kontā saņemto finanšu līdzekļu īpašnieku vai tiesisko valdītāju, bet tikai turētāju (faktisko valdītāju) Civillikuma 876. panta izpratnē. Turklāt nereti saņemto noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu turējums kontā ilgst tikai dažas minūtes, jo nauda tiek izņemta skaidrā vai pārsūtīta tālāk faktiski uzreiz pēc tās ieskaitīšanas naudas mūļa kontā. Tā kā naudas mūļi kā nepazīstamas personas atrastas arī sociālajos tīklos, nereti gan naudas ieskaitīšana, gan izņemšana notiek citu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistīto personu vai pat predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja klātbūtnē. Līdz ar to šādos ap­stākļos pat apšaubāms, vai naudas mūlim ir faktiska vara pār viņa kontā tikko ieskaitītajiem finanšu līdzekļiem.

Tā kā naudas mūlis nevienā brīdī nekļūst par īpašnieku, tad tas nevar veikt arī noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšanu Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrās daļas izpratnē, jo atsavināšanas darījuma (pirkuma, maiņas u.tml.) rezultātā notiek īpašumtiesību nodošana. Proti, atsavināšana ir nevis parasta mantas nodošana, bet nodošana ar īpašumtiesību maiņu. Naudas mūlis faktiski izpilda tikai starpnieka funkciju bez nolūka kļūt par īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Ņemot vērā minēto, naudas mūļa legalizācijas darbībās neizpildās neviens no Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrajā daļā minētajiem priekšnoteikumiem par noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšanu, iznīcināšanu, noslēpšanu vai nomaskēšanu.

Vērtību piedzen, ja nav iespējams konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu

Gan no starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir bijuši par pamatu mantas īpašās konfiskācijas regulējumam, gan arī no Krimināllikuma VIII² nodaļas regulējuma izriet, ka primāri ir konfiscējami noziedzīgi iegūti līdzekļi. Ja tos nav iespējams konfiscēt, tad var piedzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtību. Attiecīgi Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrā daļa paredz kumulatīvu priekšnoteikumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtības piedziņai – noziedzīgi iegūtu mantu nav iespējams konfiscēt.

Atceltajā ELT 2022. gada 8. augusta spriedumā lietā Nr. 11904009522 vērtēts jautājums par noziedzīgi iegūtas mantas vai tās vērtības piedziņu, tiesai konstatējot, ka ir noskaidrots predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs un arī no viņa atsevišķā kriminālprocesā ir plānots piedzīt krāpšanas rezultātā iegūtos un naudas mūlim legalizētos 3780 eiro. Turklāt prokurors tiesā arī norādījis, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā noziedzīgi iegūtus līdzekļus var piedzīt no katra starpnieka, kas iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Savukārt no atceltā ELT 2022. gada 10. novembra sprieduma lietā Nr. 11904011422 izriet, ka kriminālprocesa ietvaros ir noskaidroti predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāji un viens no tiem jau ir pat notiesāts, prokuroram norādot, ka no šīm personām nav konfiscēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vai piedzīta to vērtība, jo personas atrodas ieslodzījuma vietā.

Lai gan minētie apstākļi bijuši par pamatu ELT piedzīt no naudas mūļiem tikai atlīdzības vērtību, ar Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 1. februāra spriedumu lietā Nr. 11904009522 un 2023. gada 17. maija spriedumu lietā Nr. 11904011422 atcelti ELT spriedumi daļā par noziedzīgi iegūtas mantas apmēru, piedzenot no naudas mūļiem valsts labā visu legalizētās summas vērtību. Apstākļi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtības piedziņu no predikatīvo noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem pēc būtības nav vērtēti, vien formāli norādīts, ka konkrētajā kriminālprocesā nav nozīmes, vai un kas saistībā ar legalizēto mantu ir izlemts vai nākotnē tiks izlemts citos kriminālprocesos.

Ņemot vērā Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrās daļas nosacījumus, primāri noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija vai vērtības piedziņa ir veicama no predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja. Ziņu esamība par predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, kurš arī saņēmis legalizētos finanšu līdzekļus, liecina, ka nav iestājies Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrajā daļā paredzētais nosacījums par to, ka nav iespējams mantu konfiscēt.

Secinājumi

Tiesu prakse liecina par dažādu pieeju jautājumā par legalizēto finanšu līdzekļu piedziņu, piedzenot no naudas mūļiem gan visu legalizētās summas vērtību, gan tikai daļu, kuru naudas mūlis saņēmis kā atlīdzību.

Ņemot vērā Krimināllikuma 70.¹⁴ panta otrās daļas mērķi un nosacījumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās no naudas mūļiem nav piedzenama legalizēto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtība, bet gan tikai atlīdzības apmērs, ko tie saņēmuši par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību veikšanu.