ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Lai efektīvi cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu, tika izveidotas finanšu izlūkošanas vienības, kuru pamatuzdevums ir saņemt ziņojumus no privātā sektora par identificētām aizdomām, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai citiem saistītiem noziegumiem, apkopot un analizēt tos un sniegt informāciju tiesībaizsardzības iestādēm to normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.

Ziņojums par aizdomīgu darījumu satur liela apjoma informāciju, tostarp arī fiziskas personas datus, līdz ar to finanšu izlūkošanas vienība, veicot pamatuzdevumu, kas ietver ziņojuma par aizdomām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saņemšanu, analizēšanu un analizētās informācijas sniegšanu, veic fizisko personu datu apstrādi.

Eiropas Komisija ir norādījusi, ka dalībvalstu starpā pastāv atšķirīgi uzskati par piemērojamo tiesību aktu fizisko personu datu aizsardzības jomā, lielākā daļa finanšu izlūkošanas vienību Vispārīgās datu aizsardzības regulas¹ vietā piemēro Policijas direktīvu² vai arī gan Vispārīgo datu aizsardzības regulu, gan Policijas direktīvu.³

Šī raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar esošu problēmu un risinājumu attiecībā uz finanšu izlūkošanas vienības veikto fizisko personu datu apstrādi un tai piemērojamo tiesību aktu.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas tvērums

Vispārīgi noteikumi fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi ir noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Vienlaikus fizisko personu datu apstrāde, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, ir ārpus Vispārīgās datu aizsardzības regulas tvēruma, un šādai fizisko personu datu apstrādei tiek piemērota Policijas direktīva.

Lai konstatētu, ka fizisko personu datu apstrādei ir piemērojami Policijas direktīvā ietvertie noteikumi, nepieciešams konstatēt:

1) vai par attiecīgo fizisko personu datu apstrādi atbildīgais pārzinis ir "kompetentā iestāde" atbilstoši Policijas direktīvā ietvertajai definīcijai (personiskā darbības joma);

2) vai apstrāde tiek veikta Policijas direktīvas 1. panta 1. punktā ietvertajos nolūkos: lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu (materiālā darbības joma).

Jānorāda, ka atbilstoši Policijas direktīvā ietvertajai definīcijai kompetentā iestāde ir:

a) jebkura publiska iestāde, kuras kompetencē ir novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst; vai

b) jebkura cita struktūra vai vienība, kam dalībvalsts tiesībās uzticēts īstenot publisku varu un publiskas pilnvaras ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp pasargāt no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērst.

Policijas direktīvas 11. apsvērumā norādīts: "Starp šādām kompetentajām iestādēm var būt ne vien publiskās iestādes, tādas kā tiesu iestādes, policija vai citas tiesībaizsardzības iestādes, bet arī jebkādas citas struktūras vai vienības, kam dalībvalsts tiesībās uzticēts īstenot publisko varu un publiskās pilnvaras šīs direktīvas nolūkos". Ievērojot minēto, ja finanšu izlūkošanas vienība atbilst kompetentās iestādes definīcijai, lai Policijas direktīva būtu piemērojama, ir jākonstatē arī attiecīgais nolūks, kādam tiek veikta fizisko personu datu apstrāde.

Saskaņā ar AML IV direktīvas⁴ 32. pantu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums izveidot neatkarīgas un autonomas finanšu izlūkošanas vienības, kas saņem un analizē ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un citu informāciju, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Iepriekš minētais norāda uz to, ka finanšu izlūkošanas vienību kompetence ietver mērķtiecīgas darbības (informācijas saņemšanu un analīzi), lai novērstu un apkarotu noziedzīgus nodarījumus.

Papildus pamatuzdevumam – saņemt ziņojumus par aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai citiem saistītiem noziegumiem, apkopot un analizēt tos un sniegt informāciju tiesībaizsardzības iestādēm – finanšu izlūkošanas vienībai var būt arī papildu pilnvaras, piemēram, uzraudzības funkcijas, lai nodrošinātu, ka privātā sektora ziņotāji īsteno normatīvajos aktos noteiktos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pienākumus, sniegtu norādījumus un apmācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem. Tāpat finanšu izlūkošanas vienībai jāveic arī administratīvās funkcijas, piemēram, personāla vadības un publisko iepirkumu organizācijas jautājumi. Norādāms, ka fizisko personu datu apstrādei, kas tiek veikta ārpus Policijas direktīvā ietvertā nolūka ietvara, ir piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Finanšu izlūkošanas vienību veidi un to prakse tiesību akta piemērošanā attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi

Pamatojoties uz Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijās noteikto, valstīm ir pienākums izveidot finanšu izlūkošanas vienību, kas nodrošina ziņojumu par aizdomīgu darījumu un citas informācijas, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītajiem sākotnējiem noziedzīgiem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, saņemšanu un analīzi, un veiktās analīzes rezultātu sniegšanu.⁵ Normatīvās prasības neparedz konkrētu finanšu izlūkošanas vienības darbības veidu, kādā vienība ir jāizveido, tādējādi lēmums tiek atstāts valstu ziņā, atbilstoši kādam modelim finanšu izlūkošanas vienība attiecīgajā valstī tiks veidota. Galvenokārt finanšu izlūkošanas modelis ir atkarīgs no tās attiecībām ar kriminālprocesā iesaistītajām institūcijām un atrašanās vietu kopējā valsts pārvaldes sistēmā. Eiropas Savienībā ir sastopami četri finanšu izlūkošanas vienību darbības veidi:

1) tiesu modelis, kurā valsts tiesu sistēmā tiek izveidota finanšu izlūkošanas vienība un ziņojumu par aizdomīgu darījumu saņem valsts izmeklēšanas iestādes no privātā sektora, lai tiesu varas iestādes varētu veikt attiecīgās darbības, piemēram, arestēt finanšu līdzekļus, iesaldēt kontus, veikt kratīšanas;

2) tiesībaizsardzības modelis, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus līdztekus esošajām tiesībaizsardzības iestādēm veic finanšu izlūkošanas vienība;

3) administratīvais modelis, kurā finanšu izlūkošanas vienība ir centralizēta, neatkarīga administratīva iestāde, kas saņem un apstrādā privātā sektora informāciju un pēc analīzes veikšanas sniedz informāciju tiesu vai tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesuālo darbību uzsākšanai;

4) hibrīda modelis, kurā finanšu izlūkošanas vienība kalpo kā informācijas atklāšanas starpnieks gan ar tiesu, gan tiesībaizsardzības iestādēm, un tas apvieno vismaz divus no iepriekš minētajiem finanšu izlūkošanas vienību modeļu elementiem.⁶

Eiropas Savienības līmenī trīspadsmit valstis sevi klasificē kā administratīvās finanšu izlūkošanas vienības (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Spānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija), savukārt astoņām vienībām ir tiesībaizsardzības statuss (Austrija, Vācija, Somija, Īrija, Lietuva, Portugāle, Zviedrija, Slovākija), piecām ir hibrīda modelis (Kipra, Dānija, Grieķija, Ungārija un Nīderlande) un viena ir tiesu iestāde (Luksemburga).⁷ Patlaban esošie dažādie finanšu izlūkošanas vienību darbības veidi ir radījuši atšķirīgu praksi normatīvā regulējuma piemērošanā attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi. Finanšu izlūkošanas vienība, kas konkrētajā valstī ir tiesībaizsardzības iestāde (piemēram, policijas struktūrvienība, kas veic finanšu izlūkošanas vienības pamatuzdevumu nolūkā novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu), apstrādājamo fizisko personu datu aizsardzībai piemēro Policijas direktīvu nacionālā datu aizsardzības regulējuma kontekstā, taču valstis, kurās finanšu izlūkošanas vienība ir izveidota kā administratīvais vai hibrīda modelis, piemēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Policijas direktīvu vai vienīgi Policijas direktīvu.⁸

Normatīvajos aktos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas jomā ietvertais attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi

AML V direktīvas⁹ 38. apsvērums paredz, ka uz fizisko personu datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula. Taču vienlaikus minētās direktīvas 40. apsvērums paredz, ka šī direktīva neskar to fizisko personu datu aizsardzību, ko kompetentās iestādes apstrādā saskaņā ar Policijas direktīvu.

Norādāms, ka AML V direktīva neskaidro apstākļus, pie kādiem finanšu izlūkošanas vienībai kā kompetentai iestādei piemērojama Policijas direktīva, un atstāj dalībvalstu ziņā interpretāciju par tās piemērojamību. Attiecībā uz pastāvošo praksi normatīvā regulējuma piemērošanā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pat gadījumā, ja finanšu izlūkošanas vienība izpilda personisko darbības jomu (proti, tā ir kompetentā iestāde Policijas direktīvas izpratnē), ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem analīze neatbilst direktīvas materiālajai darbības jomai un nav attiecināma uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un apkarošanu.¹⁰ Atsaucoties uz Eiropas Komisijas viedokli, norādāms, lai izpildītu materiālo darbības jomu, finanšu izlūkošanas vienībai tiešā veidā jāveic funkcijas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un apkarošanu.

Komisija 2021. gada 20. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu Eiropas Savienības noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā. Normatīvo aktu priekšlikumu kopums ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk – Priekšlikums AML VI direktīvai).¹¹ Priekšlikums AML VI direktīvai, kas aizstās esošo AML IV direktīvu, kas grozīta ar AML V direktīvu, autores ieskatā, atrisinās esošās neskaidrības par piemērojamo tiesību aktu fizisko personu datu aizsardzības jomā. Priekšlikuma AML VI direktīvai 85. apsvērums nosaka, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula attiecas uz fizisko personu datu apstrādi šīs direktīvas nolūkos. Tomēr vienlaikus paredz, ka kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvu nodarījumu vai terorisma finansēšanas izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, vai tām, kuru funkcija ir izsekot, aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, būtu jāievēro noteikumi, ko nosaka Policijas direktīva. Autores ieskatā, atsaukšanās uz minētajām funkcijām ir korekta, jo tās ir pielīdzināmas noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un apkarošanai, ņemot vērā, ka līdzekļu iesaldēšana, aizturēšana un konfiscēšana ir nozīmīgs noziedzīgu nodarījumu novēršanas līdzeklis, jo ar to tiek apturēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un izmantošana tālākām noziedzīgām darbībām.

Papildus Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti,¹² Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību¹³ un Starptautiskajā Konvencijā par cīņu pret terorisma finansēšanu¹⁴ noteiktajam Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijas paredz, ka valstis normatīvajos aktos pilnvaro kompetentās ie­stādes iesaldēt vai aizturēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.¹⁵ Ņemot vērā, ka (pagaidām) nav starptautiskas prasības, kas nosaka, ka finanšu izlūkošanas vienībai ir jābūt kompetentai iestādei, kas veic noziedzīgi iegūtus līdzekļu iesaldēšanu, ir valstis, kurās šādas tiesības ir piešķirtas finanšu izlūkošanas vienībām, un ir valstis, kurās to dara kāda cita iestāde, piemēram, tiesa.

Tā kā pastāv dažādi finanšu izlūkošanas vienību darbības veidi un valstu starpā ir atšķirīgs vienībām piešķirtais kompetences ietvars, nav iespējams noteikt visām finanšu izlūkošanas vienībām vienu un to pašu piemērojamo normatīvo aktu un šāds lēmums ir jāpieņem katras valsts finanšu izlūkošanas vienībai, ņemot vērā tās darbības veidu, tās vietu kopējā valsts pārvaldes sistēmā un tās veiktās funkcijas.

Līdz ar to atbilstoši Priekšlikuma AML VI direktīvai 85. apsvērumā norādītajam finanšu izlūkošanas vienībām, kuru pamatuzdevumu veikšanā ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošana, aizturēšana vai iesaldēšana un konfiscēšana, ir piemērojama Policijas direktīva. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka, ja iestādes pamatuzdevuma veikšanā tiek piemērota Policijas direktīva, tomēr veiktajai fizisko personu datu apstrādei, kas nav saistīta ar Policijas direktīvā ietverto nolūku, bet ar iestādes papildu pilnvarām vai administratīvajām funkcijām, tiek piemērota Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Secinājumi

Šī raksta ietvaros secināts, ka, stājoties spēkā redakcijai, kas ietverta Priekšlikumā AML VI direktīvai, tiks atrisinātas neskaidrības par piemērojamo tiesību aktu fizisko personu datu aizsardzības jomā attiecībā uz attiecīgo finanšu izlūkošanas vienības veikto fizisko personu datu apstrādi. Pēc tam, kad Priekšlikumā AML VI direktīvai ietvertie nosacījumi būs stājušies spēkā, finanšu izlūkošanas vienībai, veicot tās pamatuzdevumu, būs piemērojama Policijas direktīva šādos gadījumos:

1) ja tā kā kompetentā iestāde Policijas direktīvas izpratnē veic fizisko personu datu apstrādi ar nolūku novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai saukt pie atbildības par tiem, vai izpildīt kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, vai

2) ja tā kā kompetentā iestāde Policijas direktīvas izpratnē veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanu, aizturēšanu vai iesaldēšanu un konfiscēšanu.

Ievērojot minēto, secināms, ka tām finanšu izlūkošanas vienībām, kuras neietilpst attiecīgās valsts policijas struktūrvienībā, bet kuru funkcijas kā kompetentai ie­stādei Policijas direktīvas izpratnē ir izsekot, aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, būtu piemērojama Policijas direktīva.