2023. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi divus nozīmīgus spriedumus lietās, kurās Latvija ir bijusi atbildētāja. Abos spriedumos tiek aplūkoti jautājumi par mazākumtautību valodu izmantošanu valsts un privātajās skolās. Abos spriedumos ECT viennozīmīgi secina, ka izglītības reforma valsts un privātajās skolās nav notikusi, izdarot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumu.
Valliullina un citi pret Latviju
Iesniedzēji ir pieci Latvijas pilsoņi un pieci Latvijas nepilsoņi – vecāki un viņu bērni, kas sūdzību ECT iesniegšanas brīdī mācījās valsts pamatizglītības iestādēs.
Savās iesniegtajās sūdzībās ECT iesniedzēji apgalvoja, ka 2018. gadā īstenotā izglītības reforma, kas paredzēja latviešu valodas kā mācību valodas proporcijas palielināšanu, skārusi viņu kā mazākumtautībām piederošu ģimeņu bērnu tiesības uz izglītību mazākumtautību valodā – krievu valodā. Iesniedzēji apgalvoja, ka īstenotā reforma ierobežo viņu bērnu tiesības uz pieeju izglītībai un diskriminē viņus valodas dēļ.
Vispirms ECT pievērsās iesniedzēju sūdzībām par iespējamu Konvencijas 8. panta pārkāpumu. ECT piekrita atbildētāju pusei, ka šīs iesniedzēju sūdzības nav pieņemamas izskatīšanai pēc būtības, jo neviens no iesniedzējiem nebija lūdzis Satversmes tiesu vērtēt strīda pamatā esošo tiesību normu atbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes