ŽURNĀLS Domu mantojums

30. Janvāris 2024 /Nr.5 (1323)

Latvijas Prīzu tiesas spriedums tvaikoņa "Federācija" lietā
1 komentāri
Mg. iur.
Māris Lejnieks
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors 
Tvaikonis “Daugava”, ex “Federacija”. Foto no enciklopēdijas “Latvijas Jūrniecības vēsture, 1850–1950”, Rīga: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, 1998, 161. lpp.

"Valdības Vēstnesī" 1920. gada 21. martā rakstīts: "Latvijas Prīzu tiesa 20. marta sēdē galīgi izšķīra lieliniekiem atņemtā tvaikoņa "Federacija" (ex – "Vera") lietu. Pēc tiesas sprieduma tvaikonis uzskatāms kā jūras prīze un konfiscējams Latvijas brīvvalstij par labu. Spriedumu galīgā veidā pasludinās 30. martā."
Autoram nejauši uzduroties šai īsajai ziņai "Valdības Vēstnesī", protams, ieniezējās rokas, jo līdz šim ne prātā nebija nācis, ka Latvijas Neatkarības kara laikā jūrā ir noticis kas tāds, par ko savulaik Rīgas Kinostudijai nebūtu kauns uzņemt kādu dēku filmu.

I. Par pirātiem, prīzēm, prīzu tiesībām un tiesām

Taču, pirms ķerties pie sprieduma apskata, vispirms ir jāatgādina tādi mūsdienās retāk sastopami jēdzieni kā "prīze", "prīzu tiesības" un "prīzu tiesa".

Ikviens zina jēdzienu "jūras pirātisms", jo tikai retais nav lasījis Stīvensona "Bagātību salu", Sabatīni "Kapteiņa Blada odiseju" vai dzīvojis līdzi uz kinoekrāniem Džonija Depa tēlotajam kapteinim Džekam Sperovam. Taču bez klasiskā pirātisma, kuru 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijas1 101. pants definē kā "jebkurš prettiesisks vardarbības vai aizturēšanas akts vai jebkāds laupīšanas akts, kuru savtīgos nolūkos veic privātā kuģa vai privātā gaisa kuģa apkalpe vai pasažieri un kurš ir vērsts atklātā jūrā pret citu kuģi vai gaisa kuģi, vai pret personām vai īpašumu, kas atrodas uz šā kuģa vai gaisa kuģa", pastāv vēl tāds jūras pirātisma paveids kā kaperēšana.

Kaperēšana (angliski – privateering) ir jūras kara vešanas metode, pirātisma paveids, kurš paredz karā iesaistīto valstu privāto kuģu iesaisti karadarbībā, nolaupot pretinieka valsts privātos kuģus un to kravu vai neitrālo valstu jūras kontrabandā iesaistītos kuģus un kravu. Kaperēšana kļuva īpaši izplatīta 17. gadsimtā, kad praktiski visi tirdzniecības kuģi arī bija aprīkoti ar zināmu bruņojumu, kurš tiem ļāva ne tikai aizstāvēties no pirātiem, bet nepieciešamības gadījumā arī pašiem iesaistīties pirātismā.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M.Lejnieks
3. Februāris 2024 / 18:45
0
ATBILDĒT
:) https://www.youtube.com/watch?v=OdpnpoTL9to&ab_channel=RaimondsPauls
visi numura raksti
Dita Plepa
Juristu likteņi
Kristīne Krūma (1974–2016)
Vienmēr atcerēties, nekad neaizmirst!  
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Visaptveroša Krievijas atbildība par agresiju pret Ukrainu – no teorijas uz praksi
Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase
Aptauja
Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos
Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus ...
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību sistēmu plurālisms Eiropas kontekstā
Šis raksts ir tapis no materiāliem runai Eiropas Centrālās bankas konferencē "Continuity and change – how the challenges of today prepare the ground for tomorrow".1 Konference norisinājās pirms Krievijas visaptverošā militārā iebrukuma ...
1 komentāri
Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt un kam – tāds ir jautājums
AUTORU KATALOGS