2024. gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Eiropas Savienības Tiesas statūtos, kas cita starpā paredz Vispārējās tiesas kompetenci prejudiciālo jautājumu lietās un paplašina apelācijas sūdzību pieļaujamības iepriekšēja vērtējuma mehānismu.1 Līdz ar minētajiem grozījumiem un lai padarītu mūsdienīgāku tiesvedību abās tiesās, grozījumus piedzīvojuši arī Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas reglamenti. Tiem, kas ikdienā saskaras ar Eiropas Savienības tiesībām un tiesu sistēmu, ir zināms, ka šādas ievērojamas pārmaiņas ir retums, tādēļ turpmāk tiks sniegts ieskats šīs reformas būtībā.
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) ieņem būtisku lomu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesiskajā sistēmā un ir viena no septiņām ES iestādēm, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 13. panta 1. punktā. Kā paredz LES 19. panta 1. punkts, EST sastāv no Tiesas, Vispārējās tiesas un specializētajām tiesām, kuras nodrošina tiesiskuma ievērošanu ES dibināšanas līgumu interpretēšanā un piemērošanā.
Tiesas kompetencē, cita starpā, ir prejudiciālie jautājumi un kasācijas tiesvedības par Vispārējās tiesas nolēmumiem. Savukārt Vispārējās tiesas pamata kompetencēs ietilpst, piemēram, prasības atcelt ES iestāžu tiesību aktus un prasības saskaņā ar šķīrējklauzulu. Turklāt EST statūtos iespējams Vispārējai tiesai piešķirt jurisdikciju citos jautājumos.2
EST organizāciju raksturo divslāņu noteikumu sistēma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes