ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Izlīguma procedūra, kura radīta, lai atvieglotu un paātrinātu lietu par aizliegtu vienošanos Līguma par Eiropas Savienības darbību¹ 101. panta pirmās daļas izpratnē izskatīšanu, tomēr praksē nes līdzi arī savus problēmjautājumus. Piemēram, gadījumā, kad daļa no uzņēmumiem lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos jeb karteli ar uzraugošo iestādi noslēdz izlīgumu, savukārt pārējie uzņēmumi turpina tiesvedību (veidojot t.s. hibrīdlietas). Šāds tiesiskais fons rada neskaidrības tālāk privātajās zaudējumu atlīdzības prasībās par kaitējumu, kas nodarīts karteļa ietvaros.

Līdz ar izlīguma procedūru ieviešanu hibrīdlietu skaits pieaug.² Arī problēmas par tālākajām zaudējumu prasībām pierādījumu kontekstā aktualizējas. Ja izlīguma lēmums ir galvenais pamats tālākām zaudējumu atlīdzības prasībām, prasītāji ir atkarīgi no šajā lēmumā iekļautās informācijas par pārkāpumu. Piemēram, praksē nav skaidrības, cik un kādā apmērā prasītāji, kas cēluši prasības uz izlīguma lēmuma pamata, varētu atsaukties uz Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumu pret neizlīgušajām pusēm. Tāpēc prasītājiem lietderīga var būt ar Direktīvas 2014/104/ES (turpmāk – Zaudējumu direktīva)³ ieviestā zaudējumu atlīdzības prezumpcija, kas pārnes sākotnējo pierādīšanas pienākumu uz atbildētāju. Tomēr nav viennozīmīgi, ka ieviestā prezumpcija spēs nolīdzināt problēmas par pierādījumu asimetriju hibrīdlietās.

1. Nevienlīdzīga piekļuve pierādījumiem zaudējumu prasībās hibrīdlietās

1.1. EK ieviestā izlīguma procedūra karteļu lietās

Ar 2008. gada EK Paziņojumu par izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās (turpmāk – Paziņojums) tika radīts mehānisms izlīguma procedūrai tiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti lietas izskatīšanā un gatavi atzīt dalību kartelī, kā arī atbildību par šo pārkāpumu.⁴ Izlīguma procedūras mērķis galvenokārt ir veicināt EK iespējas konkurences pārkāpumu lietas izskatīt savlaicīgāk un pieņemt atbilstošu lēmumu, savukārt uzņēmums var saņemt Paziņojumā norādītās garantijas, piemēram, piemērojamās soda naudas apmēra samazināšanu par 10 %.⁵

Izlīguma procesuālo ieguvumu galvenie elementi ir procesa saīsināšana, vienotas procesuālās valodas izmantošana, īsāka paziņojuma par iebildumiem un lēmuma sastādīšana u.c. Tāpēc ideālais scenārijs ir, ka izlīgumā iesaistās visas (kartelī iesaistītās) personas.⁶ Tomēr pastāv iespēja, ka EK var arī noslēgt izlīgumu ar atsevišķiem karteļa dalībniekiem, kamēr citi dalībnieki izvēlas apstrīdēt EK konstatēto, kas noved pie hibrīda karteļu izlīguma lietām. Ja uzņēmums nolemj neizlīgt, procedūru, kuras beigās tiek pieņemts galīgais lēmums, reglamentē Regulas Nr. 773/2004 vispārīgie noteikumi (turpmāk – parastā procedūra), nevis noteikumi, kas reglamentē izlīguma procedūru. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja EK pēc savas iniciatīvas izbeidz izlīguma procedūru.