ŽURNĀLS Viedoklis

Iepazīstoties ar publiski pieejamiem tiesu nolēmumiem civillietās, kas ierosinātas, pamatojoties uz prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, redzams, ka ap 2022. gadu no valsts kapitālsabiedrību puses parādījās tendence vērsties tiesā ar šādām prasībām, kurām pamatā ir pat vairāk nekā 10 gadus seni konkurences tiesību pārkāpumi.¹

Publiskajā telpā iepriekš ir izskanējis viedoklis, ka šobrīd vēl ir iespējams vērsties tiesā ar prasību atlīdzināt zaudējumus, kas radušies aizliegtas vienošanās (karteļa) rezultātā, kas ir konstatēta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tomēr jāņem vērā, ka nebūt visi dzīves gadījumi ir līdzīgi. Prasītājiem šādās lietās pirms prasības celšanas būtu rūpīgi jāizvērtē, vai ir lietderīgi tērēt tiesas, finansiālos un cilvēkresursus tiesvedībai par vairāk nekā 10 gadus seniem konkurences tiesību pārkāpumiem, kuri līdz pat prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim prasītājam, iespējams, bija pat piemirsušies.

Autore apskatīs vienu no šādām civillietām. Prasība tiesā tika celta par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpuma – aizliegtas vienošanās rezultātā, prasītāja ieskatā, radītiem zaudējumiem un likumisko procentu piedziņu.

Civillieta tika izskatīta pēc būtības desmit tiesas sēdēs gandrīz divu gadu garumā, piedaloties pieciem zvērinātiem advokātiem. Civillietā tika pieaicināts sertificēts vērtētājs, lai sniegtu atzinumu par zaudējumu neesamību, kurš civillietā tika nopratināts arī kā liecinieks.

Tomēr civillietas būtība bija pavisam vienkārša – prasītāja tiesības prasīt zaudējumus bija noilgušas. Turklāt tas bija zināms jau uzreiz, izlasot prasības pieteikumu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka prasītājs bija aprēķinājis likumiskos procentus par 12 gadiem, kurus lūdza tiesu piedzīt no atbildētājiem.