ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2024 /Nr.49 (1367)

Psihologa kā speciālista loma nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā
Dr. psych.
Dace Landmane
Sertificēta psiholoģe ar pārrauga tiesībām juridiskajā psiholoģijā, sertificēta psiholoģe ar pārrauga tiesībām klīniskā un veselības psiholoģijā, tiesu psiholoģijas eksperte 

2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 152. un 153. pantā, kas būtiski palielina psihologa kā speciālista lomu nepilngadīgo kā īpaši aizsargājamo cietušo (turpmāk – nepilngadīgo cietušo) nopratināšanā. 2018. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Psihologu likumam, tika noregulēta psihologu profesionālā darbība un izvirzītas jaunas prasības psihologiem saistībā ar profesionālo darbību. Atbilstoši Psihologu likumam nepilngadīgo cietušo nopratināšana kriminālprocesā nav uzskatāma par psihologa profesionālo darbību. Savukārt KPL kontekstā psihologa kā speciālista pienākums ir veikt nepilngadīgo personu nopratināšanu. Tādēļ būtiski ir izvērtēt, kāda ir psihologa kā speciālista kompetence nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā.

Nepilngadīgo cietušo nopratināšanas īpatnības kriminālprocesā

Tiesiskais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo cietušo nopratināšanu kriminālprocesā laika gaitā ir mainījies. Mainījusies ir arī psihologa kā speciālista loma nepilngadīgo cietušo nopratināšanā.

  • Sākotnēji KPL 152. panta otrajā daļā ietvertā norma (redakcija, kas bija spēkā līdz 26.04.2014.) paredzēja, ka atsevišķos gadījumos nepilngadīgais tiek pratināts pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā (psihologs), bet KPL 153. panta pirmajā daļā ietvertā norma paredzēja, ka gadījumos, kad nepilngadīgajam var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību.
  • Nākamā KPL 152. panta otrajā daļā ietvertā norma (redakcija, kas bija spēkā no 27.04.2014. līdz 21.10.2024.) noteica, ka nepilngadīgo atsevišķos gadījumos var pratināt pedagoga vai psihologa klātbūtnē, bet KPL 153. panta pirmajā daļā ietvertā norma paredzēja, ka gadījumos, kad psihologs uzskata, ka nepilngadīgās personas psihei var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību.
  • Savukārt pašlaik spēkā esošā KPL 153. panta pirmajā daļā ietvertā norma nosaka, ka nepilngadīgo, kurš cietis no noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem (cietis no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cietis no cilvēku tirdzniecības vai cietis no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību) (turpmāk – nepilngadīgie, kuri cietuši no noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem) pratināšanu veic ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. KPL 152. panta ceturtajā daļā ietvertā norma nosaka, ka, ievērojot jebkura nepilngadīgā vecumu, briedumu un jebkādas īpašās vajadzības, pratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību.

Spēkā esošā KPL redakcija nosaka būtisku psihologa lomas pieaugumu nepilngadīgā nopratināšanā, praktiski liedzot procesa virzītājam pašam veikt nepilngadīgo, kuri cietuši no noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem, nopratināšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Santa Oborenko
Viedoklis
Nepilngadīgā cietušā tiesību īstenošanas praktiskie problēmjautājumi Latvijas kriminālprocesā
Diskusijās par kriminālprocesuālā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidi cietušā tiesību aizsardzībai ne vienmēr tiek pievērsta pietiekama vērība, kas nereti ietekmē jēgpilnu šo tiesību faktisko realizāciju. Eiropas ...
Inga Lubāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērnu liecības kā pierādījums kriminālprocesā un jauna pieeja bērnu nopratināšanā
Cietušo bērnu liecības kriminālprocesā ir nozīmīgs, dažās lietās izšķirošs pierādījums. Mūsdienu juridiskajā praksē bērni tiek uzskatīti par pilntiesīgiem juridiskā procesa dalībniekiem, vienlaikus bērnu spējas liecināt ir ...
Laura Lediņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna māja – praktisks solis ceļā uz bērnam draudzīgu justīcijas sistēmu
Bērna māja jeb Barnahus (islandiešu valodā – māja bērniem) ir starptautiski atzīta pieeja darbā ar vardarbībā cietušiem bērniem, kuras galvenais uzdevums ir koordinēt paralēli notiekošo kriminālizmeklēšanu, medicīnisko un ...
Dāvids Gurevičs
Viedoklis
Kad prokurora kļūda maksā dārgi
Karīna Stepiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, bezstrīdus piespiedu izpildes procesa piemērošanas īpatnības
AUTORU KATALOGS