Diskusijās par kriminālprocesuālā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidi cietušā tiesību aizsardzībai ne vienmēr tiek pievērsta pietiekama vērība, kas nereti ietekmē jēgpilnu šo tiesību faktisko realizāciju. Eiropas Savienības līmenī jau kopš 2022. gada noris aktīvs darbs pie 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES1 vispusīgas pārskatīšanas, sevišķu uzmanību pievēršot nepilngadīgo cietušo aizsardzības pilnveidošanai kriminālprocesā.2 Ielāgojot temata praktisko būtiskumu, autore rakstā aplūko procesuālās īpatnības un praktiskos problēmjautājumus, kas saistīti ar efektīvu un uz cietušā interešu patiesu aizsardzību orientētu nepilngadīgo cietušo pārstāvību Latvijas kriminālprocesā.
Cietušā loma kriminālprocesā
Cietušais ir “cilvēks, kas cietis”.3 Darbības vārdam “ciest” latviešu valodas elektroniskajā skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā “Tēzaurs” ir norādīti šādi skaidrojumi – just fiziskas sāpes, mokas; smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties; smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u.tml.; piedzīvot neveiksmi; tikt ievainotam, arī saslimt, tikt bojātām ķermeņa daļām; piedzīvot nelaimes gadījumu; nelaimes gadījumā tikt bojātam.4
No minētā secināms, ka apstākļus, kādēļ cilvēks var ciest, var iedalīt tādos, kuru cēlonis nav cilvēka rīcība, un tādos, kuru cēlonis ir cilvēka rīcība. Piemēram, dabas katastrofa var radīt apstākļus, kā rezultātā cilvēks cieš – izjūt gan psihiskus pārdzīvojumus, gan fiziskas ciešanas; tās rezultātā cilvēks var ciest materiālus zaudējumus, var iegūt miesas bojājumus, pat aiziet bojā. Savukārt cilvēka rīcības izraisīti notikumi var būt gan tādi, kas atzīstami par nelaimes gadījumiem, neveiksmēm, gan arī tādi, kas kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kad cilvēka rīcība (ar nodomu vai aiz neuzmanības) vērsta uz to, lai kāds cits ciestu. Pēdējā gadījumā jāpievēršas jēdziena “cietušais” juridiskajam skaidrojumam, – cietušais ir “persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums”.5
Lai gan vārdnīcā vārdu savienojums “cietušais kriminālprocesā” tiek skaidrots kā “fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo”,6 tomēr ņemams vērā, ka cietušais kriminālprocesā var būt arī juridiska persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts mantisks kaitējums jeb radīts materiāls zaudējums (Kriminālprocesa likuma 95. pants).
Cietušais (fiziska persona) kriminālprocesā materiālo un procesuālo tiesību kontekstā tiek klasificēts šādi: mazgadīga persona; nepilngadīga persona; persona, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu; īpaši aizsargājamais cietušais (var būt gan nepilngadīga, gan pilngadīga persona – Kriminālprocesa likuma 96.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes