Janvāris ir nozīmīgs laiks Latvijas civiltiesību vēsturē: 1937. gada 28. janvārī tika noslēgts trijās likumdošanas komisijās gadiem ilgušais darbs pie Civillikuma izstrādes, bet 1938. gada 1. janvārī Civillikums stājās spēkā. Tādējādi 2025. gada janvārī aprit 88 gadi kopš Civillikuma pieņemšanas un par gadu mazāk – kopš Civillikuma spēkā stāšanās.
Latvijas Civillikums ir ne vien mūsdienu Latvijas civiltiesību sistēmas stūrakmens, bet vairāku iemeslu dēļ arī unikāla parādība starp Eiropas un pasaules civilkodeksiem, uz ko daudzkārt norādījis viens no galvenajiem šī kodeksa atjaunošanas virzītājiem pēc valsts neatkarības atgūšanas – prof. Dr. iur. Dītrihs Andrejs Lēbers.1
Civillikuma lielāko daļu (ap divām trešdaļām) veido ar Frīdriha fon Bunges sastādītā Baltijas provinču vietējo civillikumu kopojuma (1864) starpniecību pārņemtās romiešu tiesību normas – tik cieša saikne ar imperatora Justiniāna kodeksu mūsdienās esot vēl tikai Grieķijas Civillikumam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes