Jautājums par ētikas komisiju lēmumu publiskošanu ieguva īpašu aktualitāti sabiedrībā 2024. gada otrajā pusē, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par pediatra Edgara Medņa lietu saistībā ar viņa izteikumiem sociālajos medijos, kas skatīta Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijā. Tomēr biedrība ētikas komisijas lēmumu neatklāja, kas izraisīja plašas diskusijas par ētikas pārkāpumu lēmumu publiskošanas nepieciešamību. Šis gadījums lika pievērst uzmanību plašākai problēmai par sabiedrības tiesībām zināt par publiskā sektora pārstāvju pieļautajiem ētikas pārkāpumiem un to vērtējumu ētikas komisijās. Kāpēc sabiedrības interesēs ir saņemt šādu informāciju? Vai tiešām šādu lēmumu publicēšana nebūtu pieļaujama datu aizsardzības vai citu tiesisku apsvērumu dēļ? Un kā sabiedrības uzticēšanās institūcijām tiek ietekmēta, ja šādi lēmumi paliek konfidenciāli?
Ētikas normu regulējums
Normatīvais regulējums attiecībā uz pienākumu publiskajā sektorā strādājošajiem rīkoties ētiski ir diezgan skops. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes