ŽURNĀLS Intervija

6. Marts 2001 /Nr.6 (199)

Cik stipru vēlamies redzēt tiesu varu?

Cik stipru vēlamies redzēt tiesu varu?

Pirms gadskārtējās Latvijas tiesnešu konferences "Jurista vārds" lūdza vairākas amatpersonas, visu pakāpju tiesu tiesnešus atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas skar aktuālas tiesu darba problēmas. Viņu skaitā : Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Brigita Baltraite, Daugavpils tiesas tiesnese Jana Zīle un Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Ilga Neimane. Publicējam saņemtās atbildes un pateicamies to autoriem par atsaucību.

Jūsu "JV"

GULANS.JPG
(11083 BYTES)
Andris Guļāns

LAUKROZE.JPG (10250 BYTES)
Jānis Laukroze

LABUCKA.JPG (10261 BYTES)
Ingrīda Labucka

VOLDEM~1.JPG (9040 BYTES)
Kārlis Valdemiers

JANA.JPG (7683 BYTES)
Jana Zīle

NEIMANE.JPG (10351 BYTES)
Ilga Neimane

Kāda, jūsuprāt, ir tiesu vara Latvijā? Dažkārt tiek apgalvots, ka salīdzinājumā ar abiem pārējiem valsts varas zariem tā ir vājāka.

A. Guļāns:

Manuprāt, tiesu vara Latvijā ir tāda, kādu to vēlamies redzēt. Tiesu vara ir viens no varas zariem un saprotams, ka visiem šiem zariem būtu jābūt vienādi spēcīgiem. Ja kāds apgalvo, ka tiesu vara ir vāja, par to būtu jādiskutē atsevišķi, raugoties, pēc kādiem kritērijiem šī persona to vērtē. Domāju, ka visam pamatā ir mūsu sabiedrības tiesiskās apziņas jautājums — vai mēs izprotam, cik liela nozīme demokrātiskā valstī ir tiesu varai. Pieļauju, ka liela sabiedrības daļa izpildvaru uzskata par tādu tradicionālu varu, kurai vienmēr jābūt pietiekami spēcīgai, un to pieprasa arī sabiedrība, tāpat likumdevējai varai arī tiek veltīta liela uzmanība. Taču tiesu vara, manuprāt, līdz šim atstāta tādā paēnā , un tas arī atkarīgs no mūsu domāšanas, uzskata par tiesas lomu demokrātiskā sabiedrībā. Kamēr to sabiedrība neizpratīs un nepieprasīs no pārējiem diviem varas zariem šo uzmanību, lai tiesu vara tiktu sakārtota, būtu līdzvērtīga ar abām pirmajām varām, tikmēr situācija būs tāda, kāda ir pašreiz. Šai sakarā var runāt gan par tiesnešu sagatavošanu, izglītošanu, gan atalgojumu, sociālajām garantijām saistībā ar likumdošanu šajos jautājumos.

Bet vēlos piebilst, ka tiesu vara var daudz ko darīt arī pati. Tie ir pašdisciplīnas, paškontroles jautājumi, pašpārvaldes funkciju veikšana, individuālā kvalifikācijas celšana, ētikas jautājumi u.tml. Bet, kā jau minēju, ir citi — kā likumdošanas sakārtošana, materiālās, sociālās garantijas, nodrošinājums ar telpām, nepieciešamo aprīkojumu, kas savukārt ir likumdevējas un izpildvaras risināmās problēmas. Diemžēl nevienai valdībai līdz šim tiesu varas stiprināšana nav bijusi prioritāte vai viena no tām. Cerības dod pašreizējās valdības pievēršanās šim jautājumam, bet par to nedaudz vēlāk.

I.Labucka: Domāju, ka nav pareizi vērtēt no viedokļa — kura vara ir stiprāka un kura ir vājāka. Demokrātiskas valsts uzbūves pamatā ir varas dalīšanas princips, kas paredz trīs savstarpēji neatkarīgu varu pastāvēšanu — likumdevēju vara, izpildvara un tiesu vara. Tieši šo varu neatkarīga līdzāspastāvēšana nodrošina demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Augstākā tiesa
Tiesību prakse
Kad veselība ir prece, bet ārsts - par kvalitāti atbildīgs pakalpojuma sniedzējs
Agris Bitāns
Intervija
"Slimnieka ārstēšanu bija uzņēmusies slimnīca, tai ir arī jāatbild"
Valdis Zatlers
Intervija
"Nelaimes gadījumā nav iespējams meklēt vainu un vainīgo"
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kibernoziegumi un kriminālprocess
Augstākā tiesa
Tiesību prakse
Par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību
AUTORU KATALOGS