ŽURNĀLS

20. Novembris 2001 /Nr.36 (229)

Konstitucionālā sūdzība Latvijā: pirmā pieredze un problēmas

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš:

Konstitucionālā sūdzība Latvijā: pirmā pieredze un problēmas

ENDZINS.JPG (12936 bytes)Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Referāts starptautiskajā seminārā “Pamattiesību aizsardzība Konstitucionālajā tiesā” Rīgā 2001. gada 9. novembrī

Atbilstoši Satversmes 85. pantam Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei un citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesai piekritīgās lietas ir izsmeļoši uzskaitītas Satversmes tiesas likuma 16. pantā. Šo pantu jaunā redakcijā izteica likums “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, ko Saeima pieņēma 2000. gada 30. novembrī (turpmāk saīsināti — Grozījumi).

Šobrīd Satversmes tiesai piekritīgās lietas var iedalīt četrās grupās, no kurām trīs attiecīgi izkārtotas 17. panta trijās daļās un ceturtā ir atrodama Grozījumu Pārejas noteikumos.

Pirmā un svarīgākā no minētajām lietu grupām ir normu kontrole, proti, Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmajā daļā minētās lietas par normatīvu aktu atbilstību Satversmei un citiem augstāka juridiskā spēka normatīviem aktiem. Šeit gribu uzsvērt, ka atšķirībā no Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas Latvijas Satversmes tiesa izskata ne vien lietas par likumu atbilstību Satversmei, bet arī visu, ja tā varētu izteikties, — “rangu tabulu”. Tātad — arī lietas par Ministru kabineta normatīvo aktu — noteikumu — atbilstību Satversmei un likumiem u. c.

Ar normatīvu aktu saprotams tāds tiesību akts, kas satur tiesību normas — abstraktus uzvedības priekšrakstus, kas nav domāti atsevišķiem vienreizējiem gadījumiem.

Satversmes tiesas likums neparedz, ka Satversmes tiesa, neatkarīgi no tā, kas iesniedz pieteikumu, varētu lemt par kāda vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma atbilstību Satversmei vai likumam pēc būtības. Tāpat Satversmes tiesa neizskata lietas par administratīvu aktu atbilstību Satversmei vai citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām, izņemot — pagaidām, līdz Administratīvā procesa likuma spēkā nākšanai — lietas par Ministru kabineta aktiem.

Grozījumi būtiski paplašināja to subjektu loku, kam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu attiecībā uz normu kontroli.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sandija Novicka
Par starptautiskajām komerctiesībām
Andrejs Melnalksnis
Par Latviju kā par militāru valsti
Par atteikuma atjaunot nokavētu pārsūdzēšanas termiņu pārsūdzēšanu
Par cietušā un viņa pārstāvja uzstāšanos tiesu debatēs
Arvīds Dravnieks
Kurš tad īsti lobē administratīvo procesu
AUTORU KATALOGS