ŽURNĀLS

20. Novembris 2001 /Nr.36 (229)

Par Latviju kā par militāru valsti
Andrejs Melnalksnis
Neatkarīgās policistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks 

Par Latviju kā par militāru valsti

Andrejs Melnalksnis, Valsts policijas Policijas skolas vecākais pasniedzējs, — “Latvijas Vēstnesim”

MELNALKSNIS.JPG (27940 bytes)Foto: no personiskā arhīva

1.novembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Pie šā likumprojekta to autori sāka strādāt diezgan sen. Tika apkopoti vairāku valstu likumi, Eiropas Savienības (ES) direktīvas un normatīvā bāze, pasaules un arī Latvijas pieredze. Izstrādājot likumprojektu, dažās darba grupas sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Šaušanas federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, ar likumprojektu ir iepazinušies un savus priekšlikumus izteikuši licencētie pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecības uzņēmumi. Likumprojektā daļēji iestrādāti nevalstisko organizāciju priekšlikumi.

Likumprojekta autori atzīmē, ka likumprojekts atbilst šādām Latvijas starptautiskajām saistībām: Latvijas Republikas un Eiropas Kopienu Asociācijas līgumam; Eiropas Padomes 1991.gada 18. jūnija Direktīvai 91/477/EEC “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” un ES direktīvai 93/15/EC “Par nosacījumu harmonizēšanu attiecībā uz civiliem mērķiem izmantojamo sprāgstvielu piedāvāšanu tirgū un uzraudzību”.

Likumprojekta autori uzskata, ka Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums nepieciešams, lai sakārtotu jautājumus par ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu apriti atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām. Pašreiz spēkā esošais likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsoņi un Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas var izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. Taču nav likuma, kas regulētu visu veidu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu aprites jautājumus. Nevienā normatīvajā aktā nav reglamentēti pirotehnisko vielu un ierīču klasifikācijas standarti, aprite un lietošana. Likumprojektā tiek definēti ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu jēdzieni, kā arī tiek noteikti ieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnikas klasifikāciju, minēto priekšmetu vai mehānismu ražošanas, izgatavošanas, komplektēšanas, remonta, iegādāšanās un realizēšanas, kolekcionēšanas, eksporta, importa un tranzīta, apbalvošanas, uzskaites, izmantošanas un lietošanas, treniņa šaušanas, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, izņemšanas, atsavināšanas, iznīcināšanas, kā arī ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas nosacījumus.

Likums ir svarīgs, jo tas skar Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošību, tāpēc tas ir nopietni analizējams un diskutējams, ņemot vērā kā speciālistu tā arī sabiedrības viedokli, pasaules pieredzi un arī Latvijas pieredzi.

Ievērojot Latvijas pieredzi pēdējos 10—15 gados un tos procesus, kurus varam novērot citās valstīs, Saeimai vajadzētu konceptuāli izvērtēt, vai turpmāk atļaut Latvijas Republikas pilsonim, Latvijas Republikas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un pat bēglim tikpat brīvi iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus pašaizsardzībai, medībās, sportam, kā to paredz pašreiz spēkā esošais likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Endziņš
Konstitucionālā sūdzība Latvijā: pirmā pieredze un problēmas
Sandija Novicka
Par starptautiskajām komerctiesībām
Par atteikuma atjaunot nokavētu pārsūdzēšanas termiņu pārsūdzēšanu
Par cietušā un viņa pārstāvja uzstāšanos tiesu debatēs
Arvīds Dravnieks
Kurš tad īsti lobē administratīvo procesu
AUTORU KATALOGS