ŽURNĀLS

Par juridisko personu kriminālatbildību pirms vairāk nekā diviem gadiem parādījās vairākas publikācijas, kurās par šādas atbildības nepieciešamību tika pausti atšķirīgi viedokļi. Viedokļu apmaiņu toreiz izraisīja Tieslietu ministrijas izstrādāts likumprojekts, paredzot juridisko personu kriminālatbildību par dažiem noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmējdarbībā. Tajā reizē tālāk par Tieslietu ministriju šis projekts virzīts netika, atzīstot tādas atbildības nelietderīgumu.

Tomēr šī gada sākumā Tieslietu ministrijas vadībā izveidotā darba grupa atgriezās pie jautājuma par juridisko personu kriminālatbildību, un maija beigās parādījās plašs likumprojekts, saskaņā ar kuru ir ierosināts Krimināllikumā paredzēt jaunu nodaļu “Juridiskās personas kriminālatbildība”. Tajā iekļauti šī atbildības veida vispārējie nosacījumi, piemērojamie sodu veidi un ierosināti grozījumi Krimināllikuma Sevišķajā daļā, kuras sešpadsmit pantos ietvertas sankcijas juridiskām personām.

Jūlijā Tieslietu ministrija rīkoja semināru, kas tika veltīts minētā likumprojekta apspriešanai. Juristu dienu ietvaros Latvijas Juristu biedrības studentu sekcija 24.oktobrī organizēja plašu paneļdiskusiju par tematu “Juridiskās personas kriminālatbildības problēmas”. Ne vienā, ne otrā pasākumā diskutētēji par juridiskās personas kriminālatbildības nepieciešamību Latvijā savus atšķirīgos viedokļus netuvināja.

Savu attieksmi pret iztirzājamo problēmu esmu paudis ne vienreiz vien dažādās auditorijās, arī divās starptautiskās konferencēs, un kaut arī pēdējā diskusijā nekādi jauni argumenti par labu juridisko personu kriminālatbildības ieviešanai Latvijā netika pausti, šajā rakstā esmu nolēmis vēlreiz izklāstīt savus kontrargumentus jaunajiem ierosinājumiem par juridisko personu kriminālatbildības iekļaušanu Krimināllikumā.

Saistībā ar juridisko personu kriminālatbildības ieviešanu Krimināllikumā tiek runāts par “jaunām vēsmām krimināltiesībās”, “par mazu revolūciju Krimināllikumā”. Jau raksta sākumā atzīmēšu, ka jautājums par juridisko personu kriminālatbildību jau sen pasaulē juristu vidū ir ticis apspriests un jau sen ir divi pretēji viedokļi šī jautājuma risinājumā. Tā ka patiesībā notiek vecas idejas reaminācija.

Savā mācību grāmatā Latvijas pirmskara redzamākais krimināltiesībnieks Pauls Mincs ir norādījis, ka jau 19.gadsimta pēdējā desmitgadē ir meklējami pirmsākumi idejai par juridiskās personas kriminālatbildību. Sekojošā diskusija arī nenoveda pie vienota uzskata šajā jautājumā. 1933.gada Sodu likuma izstrādes gaitā projekta autori neierosināja paredzēt kriminālatbildību juridiskām personām, un, kā raksta P.Mincs, Latvijas Sodu likums nostājās uz vecā viedokļa. Sekojot Šveices 1918.gada projektam, tas 51.pantā noteikti pasvītro, ka juridiskās personas krimināllietās atbild tās fiziskās personas, kuras konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas kā attiecīgas juridiskās personas pārstāvji, vai viņas uzdevumā vai dienestā, kā arī visi viņu līdzdalībnieki (P.Mincs. Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa. Otrs, papildināts un pārstrādāts izdevums. Rīga: autora izdevums. 1934, 64.lpp.).

Pie šī viedokļa Latvijas kriminālā likumdošana tradicionāli pieturējusies arī turpmākajā laikā.