Par noziedzību un tās atklāšanu
Statistika 2002.gada 10 mēnešos Mag.iur. Kristīne Ķipēna, Kriminoloģisko pētījumu centra vadošā
kriminoloģe, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: Arnis Blumbergs,“LV” |
Noziedzība ir problēma, kas tā vai citādi nodarbina gandrīz katra cilvēka prātu, arī ļoti nepatīkamā veidā atspoguļo cilvēku rakstura un ieradumu ēnas puses. Noziedzība ir parādība, kas reāli apdraud katru no mums, jo neviens nezina, kurā brīdī varam kļūt par noziedzīgu nodarījumu upuriem. Tieši tāpēc, analizējot noziedzību kopumā un pa atsevišķiem rādītājiem, varam veikt arī katrs personīgos aizsardzības pasākumus pret šo apdraudējumu. Informēts cilvēks parasti ir vairāk pasargāts, un to var attiecināt arī uz informētību par noziedzības situāciju valstī.
Noziedzību raksturojošie skaitļi, atrauti no konteksta, neko nepaskaidro un neizsaka. Tāpēc raksta autorei šķita nepieciešama šī raksta sagatavošana. Šobrīd Latvijā jūtama it kā pozitīva tendence — noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās, taču šo samazinājumu nepamato citi objektīvi notikumi un aktivitātes; arī uz ielām nemana, ka būtu kļuvis drošāk. Iespējams, šāda samazinājuma pamatā ir kāda cita, nemaz ne tik pozitīva parādība, piemēram, policijas darba pasliktināšanās, reģistrējot noziedzīgus nodarījumus.
Šajā rakstā ir analizēti noziedzības kopīgie rādītāji Latvijā, Rīgā, valsts (republikas) nozīmes pilsētās (izņemot Rīgu) un lauku rajonos.
1. Noziedzīgo nodarījumu vispārējais raksturojums
Reģistrētais skaits
2002.gada 10 mēnešos Latvijā reģistrēti pavisam 40 740 noziedzīgi nodarījumi un tas ir par 1249 gadījumiem jeb 3,0% mazāk nekā iepriekšējā gadā šajā laikā. Salīdzinot šos datus ar iepriekšējo gadu noziedzības statistiku (1. zīm.), var prognozēt, ka ar šādu samazināšanās tendenci ir ticams, ka šā gada 12 mēnešos tiks reģistrēts mazāks noziedzīgo nodarījumu skaits, nekā tas bija 2001.gadā.
Tā kā pēdējos gados noziedzīgo nodarījumu kopskaits Latvijā ir pieaudzis, nevis sarucis, tad iespēju, ka šogad noziedzīgo nodarījumu kopskaits samazināsies, nevar vērtēt nepārprotami pozitīvi. Drīzāk gan jādomā, ka kaut kādā jomā (noziedzīgu nodarījumu reģistrēšana, lietu ierosināšana) tiesībaizsardzības iestāžu darbs ir kļuvis nekvalitatīvāks vai mazāk aktīvs.
Šogad Rīgā reģistrēti jau 15 949 noziedzīgi nodarījumi un tas ir par 799 gadījumiem jeb 4,8% mazāk nekā 2001.gada 10 mēnešos. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tāpat kā Latvijā kopumā, arī Rīgā 2002.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits acīmredzot būs mazāks nekā iepriekšējos gados (2001.gadā Rīgā reģistrēti 20 380 noziedzīgi nodarījumi, 2000.gadā — 21 115, 1999.gadā — 18 512 nodarījumi).
Republikas nozīmes pilsētās kopā (izņemot Rīgu) (turpmāk tekstā — republikas pilsētas) reģistrēti 6417 noziedzīgi nodarījumi un tas ir par 242 gadījumiem jeb 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gada 10 mēnešos. Šogad kopā lauku rajonos reģistrēts 17 531 noziedzīgs nodarījums un tas ir par 639 nodarījumiem jeb 3,5% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Atklāto noziedzīgo nodarījumu raksturojums
Latvijā tradicionāla ir tendence, ka noziedzīgo nodarījumu atklāšanas līmenis ir zems un svārstās ap pusi no reģistrēto nodarījumu kopskaita. 2002.gada 10 mēnešos Latvijā ir atklāti 16 999 noziedzīgi nodarījumi jeb 41,7% no visiem reģistrētajiem. Diemžēl statistika rāda arī to, ka atklāšanas līmenis valstī kopumā ir samazinājies, ja salīdzina ar 2001.gada 10 mēnešu statistiku — par 837 gadījumiem jeb 4,7%.
Analizējot atklāšanas datus Latvijas rajonos, ir jāatzīmē: valstī ir rajoni un pilsētas, kur šie rādītāji ir krietni labāki, piemēram, Preiļu rajons (80% atklātu noziedzīgu nodarījumu), Krāslavas rajons (74,9%), Daugavpils rajons (72,5%),Rēzeknes rajons (69,7%) un Saldus rajons (68,6%).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes