ŽURNĀLS

Turpinājums. Sākums “LV” 03.12.2002., Nr.176

Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

Ārstniecības personām un iestādēm jāievēro sensitīvo datu aizsardzība, jo izņēmums ir radīts, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nevis lai izplatītu datus tāpat vien.

Sensitīvo datu izpaušana ir atļauta, ja izpaušana attiecas uz tādiem personas datiem, kas nepieciešami fizisko vai juridisko personu likumīgo tiesību un interešu aizsardzību tiesā.21 Šis izņēmums radīts, domājot par pierādījumiem. Piemēram, tiesas prāvā kļūst būtisks jautājums, vai persona ir katoļticīga. Bez šāda izņēmuma persona varētu neizpaust personas datus par tās reliģisko pārliecību, tomēr, lai nodrošinātu godīgumu, sensitīvos datus drīkst izpaust tiesai.

Saskaņā ar Latvijas Datu aizsardzības likuma 5. panta 1. daļu aizliegums izpaust sensitīvos personas datus, kas noteikts 11. pantā, nav piemērojams, ja personas dati tiek apstrādāti žurnālistiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Tomēr 5. panta 2. daļa sašaurina šo iespēju, nosakot, ka jāievēro arī cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

Tāpēc jāsabalansē šīs divas cilvēktiesību kategorijas. Šobrīd Latvijā nav lielas pieredzes cilvēktiesību sabalansēšanā un Eiropas cilvēktiesību konvencijas piemērošanā. Tomēr ECT spriedumi Latvijai ir saistoši, jo vienlaikus ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas ratificēšanu Latvija ir akceptējusi arī tās tiesu praksi.

Medicīniskā informācija, kas ir ārstniecības personu rīcībā, būtu jākomentē plašāk, jo Ārstniecības likums tika pieņemts pirms Latvijas Datu aizsardzības likuma un tādējādi bija pirmais tiesību instruments sensitīvo datu aizsardzībā. Tas nosaka, ka ziņas par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kā arī ziņas, ko ārstniecības personas ārstniecības procesā ieguvušas par pacienta un viņa tuvāko radinieku privāto dzīvi, ir konfidenciālas.22

Bez pacienta piekrišanas šī informācija var tikt izpausta citām ārstniecības personām ārstniecības mērķiem, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai, tiesai, prokuroram, policijai un dažām bērnu tiesību aizsardzības iestādēm. Latvijas Ārstu ētikas kodekss paredz līdzīgu pienākumu „turēt noslēpumā informāciju par pacientu pat pēc pacienta nāves”23. Ārstniecības personām Latvijā ir savas profesijas pašregulējošs mehānisms, un šis mehānisms pozitīvi iespaido viena veida sensitīvo datu aizsardzību. Šis mehānisms ir efektīvs, jo tam ir dispozīcija, kā arī sankcija. Tomēr ar pašregulējošos mehānismu vien nepietiek, bet tas vismaz papildina pārējos normatīvos aktus. Tas nav pietiekams, jo ir vieglāk grozāms nekā Saeimas pieņemtie likumi.

1998. gadā pieņemtais Datu aizsardzības likums (turpmāk — Lielbritānijas likums) regulē sensitīvo datu izpaušanu Lielbritānijā. Pirmais nosacījums — lai sensitīvo datu izpaušana būtu likumīga — attiecas uz datu subjekta piekrišanu datu apstrādei un izpaušanai.24 Lielbritānijas likums nedefinē, kas ir piekrišana. EK Datu aizsardzības direktīvas 7(a) pants min „nepārprotamu” piekrišanu, bet Lielbritānijā vispirms jānoskaidro, ko nozīmē piekrišana.