ŽURNĀLS

Latvijas cilvēktiesības

Sūdzību izskatīšana VCB

2002. gada 4. ceturksnī Valsts cilvēktiesību biroja darbinieki ir saņēmuši 318 rakstiskas sūdzības un snieguši 1144 mutiskas konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mutisko konsultāciju skaits ir mainījies visai nenozīmīgi, bet, salīdzinot gan ar 2002. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, gan iepriekšējā gada 4. ceturksni, strauji pieaudzis rakstisko iesniegumu skaits. Salīdzinot ar 2001. gada 4. ceturksni — par gandrīz 40%.

Šajā laikā atrisinātas 36 sūdzības, ar ieteikumu izbeigtas 245, bet atteiktas kā nepamatotas 48 sūdzības.

Atšķirībā no gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem 2002. gada 4. ceturksnī, spriežot pēc VCB saņemtajām rakstiskajām sūdzībām, aktuālākā cilvēktiesību problēma bija personas tiesības uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu. Par šo problēmu tika saņemti 63 iesniegumi (par 57,5% vairāk nekā 3. ceturksnī), kā arī sniegtas 42 mutiskas konsultācijas. No rakstiskajām sūdzībām šajā laikā atrisinātas 4, izbeigtas ar ieteikumu — 48, bet atteiktas kā nepamatotas 5 sūdzības.

Tā kā pēdējā gada laikā nav konstatēta tiesu darba krasa pasliktināšanās, VCB uzskata, ka straujš sūdzību skaita pieaugums liecina par iedzīvotāju tiesiskās apziņas pieaugumu. Iespējams, viens no faktoriem, kas 2002. gada beigās veicināja iesniegumu skaita pieaugumu, bija spriedums Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatītajā Laventa lietā.

Šis process parādīja, ka iedzīvotājiem ir iespējas panākt sev labvēlīgu rezultātu gadījumos, ja tiek pārkāptas viņu tiesības uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu.

Turklāt 2002. gada 1. novembrī stājās spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 77. panta 7. daļas grozījumi, kuros noteikts: “No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa — apcietinājuma — termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis – apcietinājums — jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa – apcietinājuma — termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts.”

Pirms iepriekšminēto grozījumu stāšanās spēkā no brīvības atņemšanas vietām VCB saņēma vairākus iesniegumus, kuros tiesājamie, kas jau vairākus gadus gaida tiesu, interesējās, vai tiks atbrīvoti. Izskatot šos iesniegumus, VCB secināja, ka Augstākās tiesas Senāts ir izmantojis Kriminālprocesa kodeksa pieļauto iespēju, pagarinot drošības līdzekli līdz sešiem mēnešiem.

VCB uzskata: pieņemtie Kriminālprocesa kodeksa grozījumi ir vērtējami pozitīvi un nav pieļaujama situācija, kad tiesu sistēmas nesakārtotības dēļ apsūdzētajiem gadiem ilgi jāgaida līdz tiesas procesa sākumam.

Otra aktuālākā cilvēktiesību problēma 2002. gada 4. ceturksnī bija personas tiesības uz mājokli — VCB saņemti 59 iesniegumi (18,5% no kopējā skaita). Galvenokārt tās ir sūdzības par dzīvokļa piešķiršanu un izlikšanu no tā. Diemžēl bieži šādas problēmas rada nepilnības likumdošanā. Piemēram, likumi “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (bija spēkā līdz 2001. gada 31. decembrim) un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (stājies spēkā 2002. gada 1. janvārī) paredz konkrētus pašvaldību pienākumus, taču praksē veidojas situācijas, kad likums tieši nenosaka, kurai pašvaldībai ir jāsniedz palīdzība mazaizsargātajai personai (ģimenei).

VCB vērsās persona A — vientuļā māte ar mazgadīgu bērnu, kura bija mainījusi dzīvesvietu. Pamatojoties uz likumdošanu, abas pašvaldības norobežojās no viņas mājokļa problēmas risināšanas. Likuma interpretācija pieļāva abām pašvaldībām šādu iespēju.

VCB vērsās dažādās pašvaldībās (ne tikai konfliktā iesaistītās) un, pateicoties Krāslavas rajona padomes izpilddirektora Gunāra Upenieka atsaucībai, tika rasta iespēja personai A izīrēt pašvaldības dzīvokli un sniegt nepieciešamo sociālo palīdzību Krāslavā.

Par personas tiesībām uz mājokli sniegts arī visvairāk mutisko konsultāciju — 227 (20% no kopējā skaita). No rakstiskajām sūdzībām 2002. gada 4. ceturksnī atrisinātas 7, izbeigtas ar ieteikumu – 81, bet atteiktas kā nepamatotas — 12.

Spriežot pēc VCB saņemtajiem iesniegumiem un sniegtajām mutiskajām konsultācijām, 2002. gada 4. ceturksnī trešā nozīmīgākā cilvēktiesību problēma Latvijā bija iedzīvotāju tiesības uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu. VCB trijos mēnešos ir saņemts 41 rakstisks iesniegums (12,9% no kopējā skaita) un sniegtas 114 mutiskas konsultācijas (10% no kopējo konsultāciju skaita). Vēl joprojām daudz sūdzību par šo problēmu tiek saņemts no ieslodzījumu vietām un par Valsts policiju — attiecīgi 12 un 10. Taču pēdējā laikā vērojama tendence, ka regulāri pieaug iesniegumu skaits no ārstniecības iestādēm. 2002. gada pirmajos trīs mēnešos VCB tika iesniegtas 2 sūdzības, otrajā un trešajā ceturksnī — 9, bet 2002. gada 4. ceturksnī jau 12.

Īpaši aktuālas šīs problēmas ir psihoneiroloģiskajās slimnīcās, un VCB darbinieki, apmeklējot šāda veida ārstniecības iestādes, ir konstatējuši vairākus pārkāpumus. Slimnīcas ārpus Rīgas bieži nav informētas par jauninājumiem šādu iestāžu darbībā. Piemēram, saistībā ar Spīdzināšanas novēršanas komisijas rekomendācijām Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir izveidota kārtība, ka, ievietojot pacientu, atsevišķā žurnālā ir nepieciešams šīs personas paraksts par piekrišanu ievietošanai. Nevienā no citām VCB apmeklētajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām šāda kārtība nebija ieviesta.