Kāds ir konstitucionālais pamats mūsu dalībai Eiropas Savienībā
Par jaunākajiem grozījumiem Satversmē
Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes students, – “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Dienā, kad Rietumu pasaulē tiek pieminētas Otrā pasaules kara beigas, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, kas nosaka mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai konstitucionālos pamatus.1 Lai arī par attiecīgo grozījumu nepieciešamību un to iespējamo formu diskusijas Latvijā aizsākās jau pagājušajā gadsimtā, tomēr Saeima savu konstitucionālā likumdevēja funkciju veica tikai šobrīd, kad Atēnās jau ir parakstīts pievienošanās līgums. Tagad varam pilnīgi droši atzīt, ka Satversmē radīta jauna “eiropeiskā” dimensija, kas būtiski ietekmēs izpratni par ļoti daudziem konstitucionālajiem jautājumiem. Varētu arī piebilst, ka kārtējo reizi apliecinājies tiesību zinātnes nejaušais raksturs. Viens likumdevēja grozījums “un veselas bibliotēkas pārvēršas par makulatūru”, jo tiesību zinātnes izpētes objekts, kā savulaik to ir piefiksējis prūšu tiesībzinātnieks Kirhmans, ir likumdevēja nekompetence, nevērība un tendenciozitāte, kas atspoguļojas tiesību normās.2
Iespējams, iepriekšējo tēzi nevajadzētu attiecināt uz pārgrozījumiem Satversmē, jo tiem, kas seko līdzi Satversmes pilnveidošanas darbam, apslēpts nav palicis milzīgais darbs, kas šajos grozījumos ir ieguldīts, tomēr par spīti tam jau ir atskanējuši vairāki iebildumi pret izvēlēto risinājumu un argumentēta grozījumu kritika. Darba grupas izvēlētā varianta akceptēšana Saeimā ir zināms lūzums Satversmes izpratnē, ko raksturo radoša pieeja un tradicionāli neaizskaramo dogmu pārskatīšana. Tomēr šis process acīmredzami nav noticis konstitucionāli korekti.
Latvijas tiesību zinātnē ir atzīts, ka pievienošanās procesam ES ir jānotiek pareizi – zinot, pareizi interpretējot un ievērojot acquis communautaire,3 lai gan tikpat pašsaprotama ir arī nepieciešamība pareizi interpretēt un ievērot arī Satversmes normas un principus.
Pievienošanos un dalību ES regulē kā Eiropas tiesības, tā arī konstitucionālās tiesības, tāpēc attiecīgajam procesam ir jānorit pilnīgā saskaņā ar abām. Šī raksta ietvaros galveno vērību veltīsim konstitucionālo tiesību jautājumiem, kas it kā nedaudz ir palikuši novārtā, tomēr jau iepriekš atzīmējot, ka Eiropas tiesību principi un normas jau ir kļuvušas par Latvijas konstitucionālo tiesību ietvaros risināmu jautājumu.
Vai grozījumu spēkā esamībai pietiek ar to pieņemšanu Saeimā
Saeimas pieņemtie grozījumi ir mēģinājums saskaņot Satversmes prasības ar nepieciešamību īstenot noteiktu politisko mērķi – pievienoties ES. Konstitucionālo principu korektas īstenošanas un pievienošanās ES saskarsmes punkts ir Satversmes 77. un 79. pants. Juridiski tā būtu vienīgā Satversmē ietvertā procedūra analizējamo grozījumu izdarīšanai, tostarp politiski šī ceļa izvēle netika akceptēta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes