ŽURNĀLS

28. Oktobris 2003 /Nr.39 (297)

Komercaģents
Dr. iur.
Erlens Kalniņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents  

Komercaģents.

Komerclikuma 45. – 63.pants

Erlens Kalniņš, zvērināts advokāts, - “Latvijas Vēstnesim”

KALNINSERLENS.JPG (25752 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Turpinājums. Sākums “JV” Nr.38, 21.10.2003.

KCL 52.p. 1. – 3.d. minētos principāla pienākumus (resp., attiecīgās komercaģenta tiesības) vienošanās ceļā nevar ne paplašināt, ne ierobežot (sk. KCL 48.p.3.d.); šo pienākumu konkretizēšana (piem., attiecībā uz aprēķina periodu) turpretī ir iespējama. Tā, piem., nav spēkā vienošanās, saskaņā ar kuru komercaģentam izsniegts provīzijas aprēķins uzskatāms par pieņemtu un galīgu, ja noteiktā termiņā komercaģents neizsaka principālam savus iebildumus pret šī aprēķina pareizību vai pilnību.29

 

7. Komercaģenta prasījums par atlīdzības (provīzijas) samaksu

Komercaģenta līgums ir atlīdzības līgums, tāpēc par veikto darbu (sk. KCL 47.p.1.d.) komercaģentam ir tiesība prasīt no principāla atbilstošu pretizpildījumu – komercaģentam pienākošās atlīdzības samaksu (sk. KCL 49. – 51.p.). Šīs samaksas izdarīšana ir principāla pamatpienākums.

a) Komercaģenta atlīdzības veidi. Parasti komercaģenta atlīdzība tiek noteikta 1) t.s. provīzijas veidā,30 taču komercaģenta līgumā var būt paredzēta arī 2) cita veida atlīdzība.

(1) Saskaņā ar KCL 49.p.2.d. komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. Citiem vārdiem, provīzija ir komercaģentam parasti izmaksājamā atlīdzība, kuras lielums tiek noteikts atbilstoši to darījumu apjomam, kas dod tiesību uz provīziju (sk. KCL 50.p.). Šī atlīdzība ir atkarīga no komercaģenta veiktās darbības pozitīva rezultāta (resp., provīzija ir atlīdzība par rezultātu, nevis par darbu vispār), jo provīzija saskaņā ar KCL 50.p.1.d. pirmām kārtām ir tieši saistīta ar komercaģenta līdzdalību konkrēta darījuma noslēgšanā vai viņa darbību konkrēta klienta piesaistīšanā (izņēmums paredzēts KCL 50.p.2.d. attiecībā uz t.s. apvidus provīziju). Turklāt šī atlīdzība ir atkarīga arī no tā, vai attiecīgais darījums vispār tiek noslēgts (jo īpaši tad, ja komercaģentam ir uzticēts vienīgi sagatavot darījumu noslēgšanu), turklāt provīzijas maksāšanas priekšnoteikums pēc vispārīgā principa ir noslēgtā darījuma izpildīšana no principāla vai trešās personas (klienta) puses.31 Tā kā iepriekš raksturotā atlīdzība būtībā ir atlīdzība par darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu, to dēvē arī par t.s. noslēgšanas provīziju32un vienīgi šāda veida provīzijai piemērojami KCL 50. un 51.p. noteikumi.

Līdzās noslēgšanas provīzijai izšķirama t.s. delkrēderes provīzija jeb īpaša atlīdzība komersantam, kurš uzņemas galvot (garantēt) par trešās personas – otras darījuma puses – saistības izpildi (sk. KCL 53.p.1.d.). Kaut gan likumā pati atlīdzība ir nosaukta par delkrēderi,33 precīzāk šajā gadījumā būtu lietot terminu “delkrēderes atlīdzība” jeb “delkrēderes provīzija”. Komercaģenta prasījums par delkrēderes provīzijas samaksu pastāv uz likuma pamata, turklāt vienošanās, kas atceļ (vai ierobežo) šo tiesību uz turpmāku laiku, nav spēkā (sk. KCL 53.p.1.d. 2.teik.). Šis prasījums (atšķirībā no prasījuma par noslēgšanas provīzijas samaksu) rodas un ir izpildāms jau ar tā darījuma noslēgšanas brīdi, no kura izriet ar komercaģenta galvojumu nodrošinātā trešās personas saistība (sk.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dienas un darbi
Izsludinātie likumi
Par speciālista izziņu, kas nav vērtējama kā ekspertīze
Par cietušā tiesībām piedalīties tiesu debatēs
Anita Kovaļevska
Kad gods un cieņa saduras ar vārda brīvību
AUTORU KATALOGS