ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Amanda Aizpuriete

LZA īstenā locekle, Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa — "Latvijas Vēstnesim"

Dzīvojam laikā, kad neatkarīgas Latvijas apstākļos latviešu valodai ir sīvi jācīnās par tiesībām pastāvēt un tikt nekropļoti lietotai valsts valodas statusā Latvijā. Pret latviešu valodas tiesībām vēršas ne tikai ārvalstu eksperti (aizstāvot, piemēram, privāto komercstruktūru intereses), bet arī paši latvieši, subjektīvi un tendenciozi traktējot indivīda tiesības un brīvības un to vārdā vēršoties pret latviešu valodas gramatiku, kas, kā zināms, ir katras valodas mugurkauls. Valoda un cilvēktiesības, indivīda un sabiedrības tiesības, juridiskās normas un valodas normas, nacionālās valodas kā savdabīgas sistēmas tiesības pastāvēt un attīstīties un valodu saskares uzspiestās destruktīvās ietekmes — tā ir tikai neliela daļa no pretnostatījumiem, uz ko pamatojas vēršanās pret spēkā esošajām latviešu valodas gramatikas normām.

Minētie jautājumi, kuros tiek izteikti dažādi pretrunīgi viedokļi, cieši saistīti galvenokārt ar divām sfērām — juridisko un valodisko: juridisko, jo pretrunu novēršanai un vienotas kārtības ieviešanai valstī ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt sabiedrībai saistošus un tās attīstību veicinošus normatīvos aktus; valodisko, jo ieteiktajiem risinājumiem jāatbilst valodas sistēmas likumībām un valodas prakses vajadzībām, kas ir valodniecības izpētes objekts. Lai vienlaikus korekti risinātu gan juridiskos, gan valodiskos aspektus, normatīvo aktu izstrādē ir nepieciešama juristu un valodnieku sadarbība.

Normatīvo aktu, kas regulē valodas jautājumus, nevar izstrādāt un pieņemt tikai juristi, jo juristu izglītībā netiek iekļauta valodas dziļākas izpratnes apguve. Savukārt valodnieku izstrādātu un pieņemtu normatīvo aktu, pat ja tas pilnībā balstītos uz reālo valodas lietojumu, ieviest praksē varēs tikai tad, ja tam būs nepieciešamais juridiskais spēks. Tā kā arī tiesas amatpersonas ir juristi, tiesiskā valstī nebūtu pieļaujams, ka tiesneši varētu izspriest kādus valodas vai citas speciālās sfēras jautājumus, kuriem viņi nebūtu kompetenti sagatavoti attiecīgajā juridiskās profesionālās izglītības sistēmā.