... un par vārdu kā cilvēktiesību
Mārtiņš Mits, Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktora v. i., — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
— Pēdējā laikā Latvijas tiesu praksē vairākkārt ir izskatītas lietas
saistībā ar cilvēku iebildumiem pret to, ka viņu nelatviešu izcelsmes vārdi
un uzvārdi oficiālos dokumentos tiek latviskoti, būtiski mainot to rakstību
un izrunu. Vai cilvēktiesības aizsargā arī cilvēka tiesības uz vārdu?
— Kā atsevišķa tiesība tiesības uz vārdu starptautiskos cilvēktiesību līgumos ir atrodamas reti. Viens no starptautiskajiem līgumiem, kur šīs tiesības ir īpaši izdalītas, ir Bērnu tiesību konvencija. Taču tas nenozīmē, ka šī tiesība nav aizsargāta. Tiesības uz vārdu ietilpst plašāku cilvēktiesību, tiesību uz privāto dzīvi, sastāvā.
Jāievēro, ka tiesības uz privāto dzīvi ir ļoti plašs jēdziens, kurā ietilpst dažādas privātās dzīves izpausmes — gan tas, kā persona sevi identificē, gan tas, ar ko un kā persona vēlas socializēties, utt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes