Tiesība uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos
Profesors Konstantīns Čakste — 1928. gadā
Pirmpublicējums: Žurnāls "Jurists", 1928.g., 37.–42.sleja. Publikācijā saglabāta pirmpublicējuma rakstība un interpunkcija
Nav domājams tiesisks stāvoklis vai tiesiska attiecība, kur nebūtu tiesību subjekta–personas. Persona ir centrs, ap ku®u saistās tiesības un pienākumi, kādēļ nepieciešama stingra vienas personas norobežošana no otras. Nenorobežot personu nozīmē sakausēt visu sabiedrību tikai vienā kompaktā masā, kur atsevišķu personu, kā arī personu un sabiedrības starpā nava iespējamas nekādas tiesiskas attiecības. (..)
Vienas personas šķirošanai no otras kalpo personas vārdi un uzvārdi. Tādu nozīmi personas vārdiem jau piedeva romiešu juristi. Nomina enim significandorum hominum gratia reperta sunt (Inst. II., 20., § 29.). Personu apzīmēšanā ir ieinteresēta vispirms valsts, jo pateicoties tikai vārdam, ar ku®u tiek personificēts pilsonis vai pavalstnieks, rodas iespēja piešķirt publiskās tiesības un uzlikt pienākumus pret valsti. Tikai pateicoties vārdam, valsts spēj izšķirt vienu savu pilsoni no otra, bet nesakust sabiedrības acīs ar pārējiem pilsoņiem — nozīmē eksistēt, kā patstāvīga sociala daļa. Mīlestība un naids, ko persona iegūst sabiedrībā, tiek ieausti arī viņa vārdā, uzticība, kādu bauda persona līdzpilsoņu acīs, bauda arī viņa vārds.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes