Vai juridiskā persona ir jāsauc pie kriminālatbildības
Mag.iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesību katedras docents, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
Jau vairākus gadus Latvijas juristi diskutē par iespēju saukt
juridisko personu pie kriminālatbildības, bet viedokļi par šo svarīgo tiesību
jautājumu joprojām ir diametrāli atšķirīgi. Tāpat kā pirms diviem gadiem, arī
tagad cenšamies atbildēt uz izšķirīgo jautājumu: “Būt vai nebūt juridiskās
personas kriminālatbildībai?” Kaut gan Saeimai ir iesniegti detalizēti likumprojekti,
kas paredz ne tikai juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu, bet arī nosaka
sodus, kādus būs iespējams piespriest juridiskām personām, to piemērošanas un
izpildes kārtību, uzskaita likumpārkāpumus, par kuriem šie sodi var būt piemēroti,
faktiski nav vienprātības par to, vai juridiskā persona vispār var būt
kriminālatbildības subjekts.
Acīmredzami, ka juridiskās personas kriminālatbildības ieviešana nevar būt
atbalstīta, ja lūkojamies uz problēmu no spēkā esošā Krimināllikuma pozīcijas
vien. Tiešām, šo likumu rakstīja, domājot par likumpārkāpēju – cilvēku – un,
balstoties vien uz Krimināllikuma tekstu, juridiskās personas kriminālatbildības
ieviešana pašlaik neliekas pašsaprotama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes