ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Sūdzību izskatīšana Valsts cilvēktiesību birojā

Sūdzības par bērna tiesībām

Par aktuālām cilvēktiesību problēmām Latvijā

Ierobežojumu pagarināšana bijušajiem VDK darbiniekiem
kandidēt vēlēšanās un pildīt valsts dienestu
Personas tiesības uz labvēlīgu vidi, veicot jaunu apbūvi
Iespējamā dzimuma diskriminācija, nosakot maternitātes
vai slimības pabalsta apmēru
Par pilsonisko sabiedrību, vārda brīvību un demokrātiju

VCB organizētie pasākumi

Par piemērojamiem tiesību aktiem administratīvo
pārkāpumu lietās

Izbraukumi un pārbaudes

Specializētā sociālās aprūpes centra “Īle” apmeklējums.
Kuldīgas rajona aprūpes nama “Valtaiķi” apmeklējums
VCB saņemtās un izskatītās rakstveida sūdzības un sniegtās mutvārdu konsultācijas 2004. gada 3. ceturksnī (tabula)

Sūdzību izskatīšana Valsts cilvēktiesību birojā

2004. gada 3. ceturksnī Valsts cilvēktiesību birojā (turpmāk – VCB) saņemtas 367 rakstveida sūdzības un sniegtas 932 mutvārdu konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
No šajā laikā izskatītajām rakstveida sūdzībām ir atrisinātas 52 sūdzības, izbeigtas ar ieteikumu – 238, bet kā nepamatotas atteiktas 26 sūdzības.
Atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem, kad visvairāk rakstveida sūdzību tika saņemts par personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, 2004. gada 3. ceturksnī pirmajā vietā pēc šī rādītāja bija problēmas saistībā ar personas tiesībām uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu. VCB tika iesniegtas 57 sūdzības – no tām vairāk nekā puse bija par situāciju ieslodzījuma vietās, kā arī sniegtas 47 mutvārdu konsultācijas.
No šajā laikā izskatītajām sūdzībām 8 tika atrisinātas, 37 – izbeigtas ar ieteikumu, bet divas – atteiktas kā nepamatotas.
l Ļoti daudz sūdzību tika saņemts no apcietinātajām personām, tāpēc VCB darbinieki 2004. gada 3. ceturksnī regulāri apmeklēja Centrālcietumu, kurā ievietoti aptuveni 1700 ieslodzīto. Lai apcietinātie varētu brīvi izteikt savas pretenzijas, tikšanās parasti notika bez cietuma administrācijas pārstāvju un darbinieku klātbūtnes. Vairākas sūdzības tika saņemtas par operatīvās daļas inspektoru neiecietīgo attieksmi – ieslodzītie netiek uzklausīti, netiek izskatīti viņu iesniegumi, nereti viņi vispār tiek ignorēti. Izskatot šīs sūdzības, VCB konstatēja, ka Centrālcietumā nav izstrādāts veiksmīgs mehānisms administrācijai adresēto ieslodzīto iesniegumu izskatīšanā.
Gan no sarunām ar ieslodzītajiem, gan ņemot vērā administrācijas pausto, VCB secina, ka izmeklēšanas cietumos ļoti aktuāla ir psiholoģiskās palīdzības problēma. Pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības procesa laikā, kas nereti iet gadiem, ieslodzītie ir “uzvilkti” un nervozi, jo viņiem rūp turpmākais liktenis. Šī spriedze bieži veicina konfliktu rašanos gan ar cietuma administrāciju, gan savstarpēji. Labākais risinājums būtu regulāra psihologa palīdzība šiem cilvēkiem, bet Centrālcietumā uz 1700 ieslodzītajiem ir tikai viena psiholoģe.
l Samērā daudz sūdzību – sešas – tika saņemtas par Valsts policiju. Persona B. savā iesniegumā VCB norādīja, ka viņš šā gada septembrī vērsās Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 22. nodaļā, lai ziņotu par piekaušanas gadījumu, bet viņa iesniegums netika pieņemts. B. informēja, ka 10. septembrī Bruņinieku un Avotu ielas krustojumā satika savu bijušo draudzeni, kura bija kopā ar vēl kādu personu. Kad B. sāka sarunu ar paziņu, šī persona iesita viņam pa seju. B. neesot pievērsis tam uzmanību un turpinājis sarunu, taču saņēmis atkārtotu sitienu pa seju. Rezultātā B. pakritis un noberzis plecu, kā arī viņam tikusi pārsista lūpa.
Pēc notikušā B. vērsās policijā, kur viņu policijas darbiniece uzklausīja, bet iesniegumu nepieņēma, aizbildinoties ar to, ka policiju vajadzēja izsaukt notikuma vietā, jo bez lieciniekiem neko nevar pierādīt.
VCB nosūtīja vēstuli iepriekšminētās policijas nodaļas priekšniekam ar lūgumu rūpīgi izmeklēt šo gadījumu un noskaidrojās, ka policijas darbiniece tik tiešām nebija pieņēmusi iesniegumu no B. Rezultātā tika ierosināta dienesta izmeklēšana par šo gadījumu.
l 2004. gada 3. ceturksnī veiksmīgi tika atrisināta arī kāda iepriekš saņemta sūdzība par apsardzes uzņēmumu darbinieku rīcību.
VCB ar iesniegumu vērsās persona C. un informēja, ka ar maisiņu, kur atradās citā veikalā nopirkts veļas pulveris, iegriezies kādā lielveikalā. C. neko nenopirka, bet, kad viņš devās ārā no šī lielveikala, viņu aizturēja apsardzes uzņēmuma darbinieks un krievu valodā pieprasīja parādīt maisiņa saturu. C. paskaidroja, ka nesaprot krievu valodu, tāpēc pieprasīja, lai apsargs runātu valsts valodā. Apsargs paziņoja: ja C. nerunās krievu valodā, tad tiks aizturēts, bet ja C. runās krieviski, tad netiks aizturēts.
Tā kā C. atteicās runāt krievu valodā, apsargs viņu aizveda uz apsardzes darbinieku telpām, kur tika pārbaudītas C. mantas un izsaukta policija. Policija C. pārkāpumu nekonstatēja.
VCB vērsās Valsts valodas centrā un, pamatojoties uz to, ka apsardzes darbinieki strādā apkalpojošā sfērā un uz viņiem attiecas Valsts valodas likums, kas nosaka, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību), lūdza pārbaudīt lielveikala apsardzes darbinieku valodas prasmes līmeni.
Valsts valodas centrs veica pārbaudi un noskaidroja, ka trīs apsardzes darbinieku (tajā skaitā arī iepriekšminētā apsarga) valodas prasmes līmenis neatbilst nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim. Šie apsardzes uzņēmuma darbinieki tika administratīvi sodīti.
l Par personas tiesību uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu iespējamiem pārkāpumiem VCB 2004. gada 3. ceturksnī saņēma 50 rakstveida sūdzības, kā arī sniedza 41 mutvārdu konsultāciju. Iedzīvotāji visvairāk sūdzējās par krimināllietām, kad stājies spēkā tiesas spriedums, un problēmām krimināllietas izmeklēšanas pirmstiesas procesā, savukārt vairāk nekā puse no mutvārdu konsultācijām sniegtas par problēmām saistībā ar civillietām.
l Vairākās sūdzībās tika skarts arī tiesnešu kompetences trūkums, pieņemot lēmumus.
VCB ar iesniegumu vērsās tiesājamais P., kurš norādīja, ka tiesa viņam nav devusi atļauju satikties ar saviem ģimenes locekļiem.
VCB iepazinās ar tiesas pieņemtajiem lēmumiem par satikšanās tiesību aizliegumu, kā arī uzklausīja tiesas sniegtos argumentus par šāda lēmuma pieņemšanu. Lēmumos bija norādīts, ka Kriminālprocesa kodeksā (KPK) tiesājamam nav paredzētas tiesības tikties ar saviem ģimenes locekļiem. Kā papildu argumenti tika minēts tas, ka P. ir 5 sodāmības un viņš mainījis savas liecības krimināllietas izskatīšanas laikā (tas bija iemesls lietas atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā). Neesot arī zināms, kādā radniecības pakāpē atrodas P. un persona, ar kuru viņš vēlas satikties. Telefona sarunā tiesas pārstāvis norādīja, ka nav zināms, kādā veidā šī persona varētu ietekmēt krimināllietas izskatīšanu tiesā.
Apcietinājums ir drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam. Līdz ar to var secināt, ka apcietinātais var būt gan aizdomās turamais, gan apsūdzētais, gan tiesājamais. KPK nosaka, ka apcietināto tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets. MK 2004. gada 29. aprīlī pieņēma Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus, kas paredz, ka apcietinātajam var atļaut ar procesa virzītāja rakstisku atļauju vienu stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem vai citām personām, klātesot izmeklēšanas cietuma pārstāvim.