ŽURNĀLS Tiesību prakse

23. Augusts 2005 /Nr.31 (386)

Par gājiena rīkošanas atļaujas atcelšanas tiesiskumu

Par gājiena rīkošanas atļaujas atcelšanas tiesiskumu

Likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 17.pants paredz, ka lieta tiesā jāizskata trīs dienu laikā. Tātad likumdevēja mērķis bija pēc iespējas efektīvāk piemērot cilvēktiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā lietas izskatīšanu tiesā, kas vērsts uz šo cilvēktiesību tūlītēju īstenošanu dzīvē gadījumā, ja atklājas, ka tās ir pārkāptas.

Administratīvās rajona tiesas spriedums
Lieta Nr. A42349805, A3498-05/19

2005.gada 22.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dz.Amerika, piedaloties pieteicējas biedrības “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” pārstāvjiem Andrejam Strautiņam, Imantam Kozlovskim, Jurim Ludvigam Lavrikovam, Aigai Grišānei un atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – atbildētājs) pārstāvim Ivaram Mauriņam, 2005.gada 22.jūlijā Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu biedrības “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2005.gada 20.jūlija lēmuma Nr.4.21/RD-05-3725nd atcelšanu un sprieduma tūlītēju izpildi.

Aprakstošā daļa
[1] 2005.gada 20.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums, par kuru 2005.gada 21.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese pieņēmusi lēmumu par administratīvās lietas ierosināšanu.
[2] Pieteicēja savā pieteikumā paskaidro, ka ar Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2005.gada 20.jūlija lēmumu Nr.4.21/RD-05-3725nd (turpmāk arī – Lēmums) tika anulēta Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2005.gada 8.jūlijā izdotā izziņa Nr.4.21/RD-05-657iz.
[3] Pieteicēja saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 12.panta otro daļu iesniegusi Rīgas domei pieteikumu par gājiena, kura mērķis ir veicināt toleranci pret seksuālajām minoritātēm, rīkošanu Rīgā 2005.gada 23.jūlijā no plkst. 16.00 līdz 17.00.
Pašvaldības amatpersona konstatējusi, ka pieteiktais gājiens atbilst likuma prasībām un 2005.gada 8.jūlijā izsniedza izziņu Nr.4.21/RD-05-657iz, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu, bet 2005.gada 20.jūlijā pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ar kuru anulēta iepriekš minētā izziņa.
[4] Pieteicēja uzskata, ka apstrīdētais Lēmums par izziņas anulēšanu ir atceļams, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
[4.1] Pieteicēja norāda, ka Lēmums ir pamatots ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 11.panta 6. un 7.punktu. Pants paredz darbības, kuras aizliegts veikt gājiena dalībniekiem pasākuma laikā, proti, darbības, kas ir pretrunā ar tikumību un rīkoties tādā veidā, kas rada draudus [..] gājiena dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai”. Pieteicēja norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka pasākuma organizatori plānotu veikt darbības, kas ir pretrunā ar tikumību, jo pasākuma mērķis ir veicināt toleranci pret homoseksuāliem cilvēkiem, izplatīt objektīvu informāciju par šiem cilvēkiem un viņu tiesībām, pievēršot sabiedrības uzmanību šīs grupas tiesiskai un sociālai diskriminācijai. Sabiedrības informēšana un izglītošana cilvēktiesību jomā nevar tikt uzskatīta par darbību, kas ir pretrunā ar tikumību. Nav pamata uzskatīt, ka gājiena dalībnieki rīkosies tādā veidā, kas rada draudus gājiena dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai, jo gājiena organizatori ir apņēmušies ievērot Rīgas domes 2003.gada 17.jūnija saistošos noteikumus Nr.45 “Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumi”.
[4.2] Tāpat arī Lēmums ir pamatots ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 15.panta piekto daļu, kas nosaka, ka gājiena rīkošanu var atteikt, ja organizators nav ievērojis šā likuma prasības vai ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, izraisīt nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus. Pieteicēja norāda, ka organizators likuma prasības ir ievērojis un Rīgas dome lēmumā par izziņas anulēšanu nav minējusi konkrētus faktus, ka gājiens var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību. Lēmumā norādīts, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvji izteikuši bažas par dažādu organizāciju neprognozējamiem plāniem rīkot protesta akcijas, kas varētu radīt nemierus. Pieteicēja akcentē, ka ir izteikta varbūtība, nevis konkrēti argumenti.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Labs precedents pulcēšanās brīvības izpratnei
Šā raksta uzmanības degpunktā ir pulcēšanās brīvības īstenošanas problemātika. Rakstā tiks dots vispārējs tiesiskā regulējuma raksturojums un identificētas svarīgākās problēmas pulcēšanās brīvības īstenošanā, kā arī ...
1 komentāri
Vladimirs Terehovičs, Elita Nīmande
Domu mantojums
Aukstie ieroči kā tradicionāls jēdziens Latvijas tiesībās
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā neatgriezeniski noteikusi Latvijas sabiedrības attīstības galveno virzienu - uz integrāciju (latīņu integratio - daļu atkalapvienošana veselā) Eiropā, kur katrai sabiedrībai ir savas ...
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Karatiesas Latvijā: jēdziens un tiesiskais regulējums
2005.gada likums ne tiesas, ne pirmstiesas procesā neparedz sevišķas kriminālprocesuālo darbību izmaiņas, ja neskaita jau aplūkoto neatliekamības kārtības attiecināšanu uz sevišķi smagiem noziegumiem. Savukārt 1938.gada likums paredz ...
Daimārs Škutāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību
2 komentāri
Informācija
Varēs atpūsties vairāk
AUTORU KATALOGS