Latvijas Kriminālprocesa likumā (KPL), kas stājies spēkā 2005.gada 1.oktobrī, atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (LKPK), tiek reglamentēta nevis krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet gan kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Jāatzīmē, ka minētais institūts kriminālprocesā pastāv samērā neilgi.
Mg.iur. Jānis Baumanis, Latvijas Policijas akadēmijas doktorants
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Latvijas Kriminālprocesa likumā (KPL), kas stājies spēkā 2005.gada 1.oktobrī, atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (LKPK), tiek reglamentēta nevis krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet gan kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Jāatzīmē, ka minētais institūts kriminālprocesā pastāv samērā neilgi. LKPK 5.4.pants, kas reglamentē krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, Latvijas kriminālprocesā tika ieviests ar 2002.gada 20.jūnija likumu par grozījumiem LKPK, bet tajā jau ar 2004.gada 27.maija likumu izdarīti grozījumi. Ievērojot iepriekš minēto, jāatzīst, ka KPL normas, kurās tiek reglamentēta kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, būtu detalizēti jāanalizē.
KPL 385.panta 1.daļas 1.punkts noteic, ka kriminālprocesa virzīšana, lai izbeigtu to, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, ir viens no sešiem pirmstiesas kriminālprocesa veidiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes