ŽURNĀLS Eiropas telpā

Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai

II. Kopienas aktu interpretācijas un spēkā esamības pārbaude

Ieva Freija	Dace Lutere-Timmele	Normunds Vasariņš
Foto: no personiskā arhīva

1.2. Interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes raksturojums

[41] Abi Eiropas Kopienu tiesas un dalībvalsts tiesu sadarbības veidi – prejudiciāls nolēmums par Kopienu tiesību akta interpretāciju un par Kopienu iestāžu izdota akta spēkā esamību – ir regulēti vienā pantā un ir vienlīdz nozīmīgi⁷⁵. Turklāt gan interpretācija, gan spēkā esamības pārbaude ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Kopienu tiesību vienotu piemērošanu⁷⁶. Procesuāli prejudiciālo jautājumu izskatīšana Eiropas Kopienu tiesā interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes gadījumos neatšķiras.

[42] Tomēr, neņemot vērā šos faktorus, starp abiem institūtiem ir pietiekami daudz atšķirību, sākot jau ar abu šo nolēmumu atšķirīgajām funkcijām – ja, veicot interpretāciju, Eiropas Kopienu tiesa nodrošina efektīvu Kopienu tiesību piemērošanu, tad, pārbaudot aktu spēkā esamību, Eiropas Kopienu tiesa kontrolē Kopienu iestāžu darbības likumību. Tāpēc ir pamatoti atsevišķi aplūkot prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Kopienu tiesību interpretāciju (1.2.1.) un spēkā esamību (1.2.2.).

[43] Taču pirms tam īsi jāaplūko prejudiciālā jautājuma kvalifikācija. Lai arī Eiropas Kopienu tiesa atzīst interpretācijas un spēkā esamības pārbaudes būtisko atšķirību, tā konkrētos apstākļos var pārkvalificēt prejudiciālā nolēmuma lūgumus no vienas kategorijas otrā. Proti, ja prejudiciālajā jautājumā, kas sākotnēji šķietami ir par Kopienu tiesību interpretāciju, tomēr, ievērojot tā saturu, faktiski tiek lūgts izvērtēt Kopienu akta spēkā esamību, tad uz šādu jautājumu Eiropas Kopienu tiesa arī atbild kā uz jautājumu par Kopienu akta spēkā esamību⁷⁷.

Piemēram, Eiropas Kopienu tiesa pēc savas iniciatīvas ir atzinusi aktu par spēkā neesošu, lai gan tai ir lūgts sniegt tikai šī akta interpretāciju.⁷⁸ Spēkā ir arī pretējais – Eiropas Kopienu tiesa var izvērtēt, vai jautājums par akta spēkā esamību nav radies nepareizas attiecīgo Kopienu aktu interpretācijas rezultātā. Veikusi Kopienu akta interpretāciju, Eiropas Kopienu tiesa var atzīt, ka faktiski vairs nav vajadzīga attiecīgā akta spēkā esamības pārbaude, jo arguments par augstāk stāvošas Kopienu tiesību normas pārkāpumu ir izvirzīts attiecīgā Kopienu akta nepareizas interpretācijas dēļ. Likumsakarīgi, ka šādā gadījumā Eiropas Kopienu tiesa arī neizvērtēs iespējamās akta spēkā neesamības sekas⁷⁹.

Turklāt ir arī iespējami gadījumi, kad vienā tiesvedībā dalībvalsts tiesa uzdod jautājumu gan par atsevišķa akta interpretāciju, gan tā spēkā esamību.⁸⁰

1.2.1. Interpretācija

[44] Latvijas tiesām tiesību interpretācija ir viens no soļiem tiesību piemērošanā⁸¹. Savukārt EK līguma 234.