ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Decembris 2006 /Nr.49 (452)

Likumprojektam nav juridiska pamata

Lai atjaunotu īpašuma tiesības, kompensētu neatgūstama īpašuma vērtību vai arī mantotu īpašumu, subjektam, kas pretendē uz šīm tiesībām, jābūt apveltītam ar tiesisku saikni ar attiecīgo īpašumu.

Likumprojektam nav juridiska pamata

Lai atjaunotu īpašuma tiesības, kompensētu neatgūstama īpašuma vērtību vai arī mantotu īpašumu, subjektam, kas pretendē uz šīm tiesībām, jābūt apveltītam ar tiesisku saikni ar attiecīgo īpašumu.

Dipl.iur. Māris Skudra, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistrants

 

Turpmāk izklāstītas M.Skudras, tolaik Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsulta, darba grupas ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumos locekļa atsevišķās domas par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu nodošanu un kompensācijas izmaksu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām”. Šīs atsevišķās domas 2006.gada 19.jūnijā iesniegtas darba grupas ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumos vadītājam.

2006.gada 6.novembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai”, kas redakcionāli atšķiras no likumprojekta, par ko izteiktas atsevišķās domas, bet likumprojekta mērķis ir analoģisks, tādēļ atsevišķās domas ir izmantojamas un papildināmas diskusijai, vai Latvijas Republika tiesiski vai politiski var lemt par īpašuma tiesību nodošanu un atbalsta (naudas izteiksmē) sniegšanu privāto tiesību subjektiem, kas ir ārpus denacionalizācijas un civilo tiesību principiem un normatīvajiem aktiem.

07.JPG (14023 bytes)
Foto: Jānis Konons

Ar Ministru prezidenta 2005.gada 13.jūnija rīkojumu Nr.299 izveidotajā darba grupā tika izstrādāts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu nodošanu un kompensācijas izmaksu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām” (turpmāk – likumprojekts), kura 5.pants paredz Latvijas mūsdienu ebreju draudzēm un kopienām nodot īpašumā bez atlīdzības tos nekustamos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām vai reliģiskajām organizācijām un kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā, kā arī saskaņā ar likumprojekta 6.pantu izmaksāt kompensāciju Latvijas mūsdienu ebreju draudzēm un kopienām par nekustamajiem īpašumiem, kuri:

1) līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām vai reliģiskajām organizācijām, kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā un kurus nav iespējams nodot 5.panta kārtībā;

2) līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja ebreju tautības fiziskajām personām un kuri nav atgūti denacionalizācijas ceļā.

Ievērojot minēto, vēlos vērst uzmanību uz manām atsevišķajām domām par likumprojektu. Uzskatu, ka likumprojekta tālākai virzīšanai nav juridiska pamata.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Aivars Endziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesa ir neatkarīga un nav politiski ietekmējama
Satversmes tiesas pirmie desmit gadi
"Jurista Vārds" jau kopš paša Satversmes tiesas darbības sākuma ir plaši atspoguļojis šīs institūcijas darbu, kā arī publicējis tiesas procesa un spriedumu skaidrojumus un komentārus. Tādēļ likumsakarīgi, ka vēlējāmies dzirdēt ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar zinātnisku konferenci atzīmē Satversmes tiesas jubileju
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāda ir tiesībsarga vieta mūsdienu valstī
Iekams notiek intensīvi tiesībsarga amata kandidātu meklējumi, Valsts cilvēktiesību birojs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā 4.decembrī rīkoja plašu konferenci par ombuda institūciju demokrātiskā un tiesiskā ...
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas raisošs likumprojekts
Jau vairākas nedēļas Latvijas plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā plaši tiek apspriests Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai".
Dina Gailīte, Andris Grūtups
Skaidrojumi. Viedokļi
Nav pieļaujami izņēmumi likumā pēc nacionālā principa
Tas radītu bīstamu ķēdes reakciju, jo ar ko gan krievi vai latvieši sliktāki par ebrejiem un kādēļ gan viņi uz nacionālā principa pamata nevarētu prasīt mantu, kas piederējusi viņu tautas brāļiem un kurai nav bijis mantinieku?
3 komentāri
AUTORU KATALOGS