ŽURNĀLS Tiesību prakse

11. Marts 2008 /Nr.10 (515)

Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas atsevišķās domas
1 komentāri

Lietā Nr. 2007-10-0102 "Par likuma "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" 1. panta vārdu "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par valsts robežu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam". 2007. gada 5. decembrī.

1. Pieteikuma iesniedzējs – divdesmit viens Saeimas deputāts – lūdza:

1) atzīt likumu "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" (turpmāk – Pilnvarojuma likums) un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" (turpmāk – Ratifikācijas likums) 1. panta vārdus "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" par neatbilstošiem Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" (turpmāk – Neatkarības deklarācija) preambulai un 9. punktam;

2) atzīt 2007. gada 27. martā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (turpmāk – Robežlīgums) un Ratifikācijas likumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 3. pantam.

Satversmes tiesa 2007. gada 29. novembra spriedumā lietā Nr. 2007-10-0102 (turpmāk – Spriedums) nosprieda:

1) Pilnvarojuma likums atbilst Neatkarības deklarācijas preambulai un 9. punktam;

2) Robežlīgums atbilst Satversmes 3. pantam;

3) Ratifikācijas likums atbilst Satversmes 3. pantam;

4) Ratifikācijas likuma 1. pantā ietvertie vārdi "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" neatbilst Satversmes 68. panta pir­majai daļai.

Diemžēl nevaru piekrist vairākiem spriedumā minētajiem argumentiem un izdarītajiem secinājumiem.

2. Izvērtējot Neatkarības deklarāciju, tiesa secina, ka Neatkarības deklarācijas 9. punkts neaptver visu 1920. gada 11. augustā noslēgto Latvijas Republikas un Padomju Krievijas miera līgumu (turpmāk – Miera līgums), tostarp šā līguma 3. pantu (sk. Sprieduma 66. punktu). Pēc Satversmes tiesas ieskata, Neatkarības deklarācijas 9. punkts tikai apstiprinot Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu.

Pamatojoties uz šādu Neatkarības deklarācijas 9. punkta interpretāciju, Satversmes tiesa netieši norādījusi, ka Ratifikācijas likums atbilst Neatkarības deklarācijas 9. punktam, taču šā likuma 1. pantā ietvertie vārdi "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" neatbilst Satversmes 68. pantam.

Nepiekrītu Spriedumā ietvertajai argumentācijai, ka Neatkarības deklarācijas 9. punkts neaptver visu 1920. gadā noslēgto Miera līgumu.

Uzskatu, ka Neatkarības deklarācijas 9. punktā ietvertā atsauce uz 1920. gada Miera līgumu nav ierobežota tikai ar to, ka Krievija atzīst Latvijas neatkarību. Šāda secinājuma pamatošanai varu minēt trīs argumentus.

Pirmkārt, Satversmes tiesas Neatkarības deklarācijas 9. punkta interpretācija ir pretrunā valsts nepārtrauktības principam.

Otrkārt, tiesas interpretācija neatbilst konsekventajai praksei, pie kādas Latvija turējusies līdz robežlīguma noslēgšanai gan nacionālajās tiesībās, gan starptautiskajās attiecībās.

Treškārt, šī interpretācija neatbilst līdzšinējai Latvijas praksei un paziņojumiem Robežlīguma sakarā.

3. Neatkarības deklarācijas 9. punkts noteic: "Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta Miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju."

Savukārt Neatkarības deklarācijas preambulā skaidri ietverta Latvijas nepārtrauktības doktrīna, kā arī norāde uz Latvijas starptautisko atzīšanu 1920. gadā un 1940. gadā notikušo PSRS militāro agresiju un tai sekojošo okupāciju. Neatkarības deklarācijas preambulā secināts, ka "Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā un Latvijas Republika de iure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstu" (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. 2004-15-0106 12. punktu).

4. Piekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka, tā kā Neatkarības deklarācijas preambula un 9. punkts ir spēkā esošas konstitucionālā ranga normas, Satversmes tiesa ir tiesīga izvērtēt lietā apstrīdēto likumu atbilstību Neatkarības deklarācijas normām (sk. Sprieduma 62. punktu). Tāpat piekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka Neatkarības deklarācijas preambula nostiprina Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu (sk. Sprieduma 64. punktu).

Piekrītu arī kolēģu secinājumam, ka Spriedumā nav jāvērtē Robežlīguma un tajā panāktās vienošanās ar Krievijas Federāciju politiskā lietderība un atbilstība Latvijas valsts interesēm (sk. Sprieduma 36.4. punktu).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
K.S.
12. Marts 2008 / 13:07
0
ATBILDĒT
Loti laba, pardomata, un metodologiski korekta analize. Kruma precizi atklaj sprieduma metodologisko nelogismu, kas noved pie saturiski absurda rezultata, kas pie tam ir pretruna ar valsts interesem. Kruma manas acis ir labakaa ST tiesnese!
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par vēstniecību imunitāti
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Par atkārtotību Krimināllikumā
Latviešu valodas vārdnīcā vārds "atkārtoti" skaidrots kā tāds, kas veikts, realizēts vēlreiz vai vairākas reizes.1 Krimināllikumā ir vairāki panti, kas paredz atbildību par nodarījumu atkārtotu izdarīšanu. Kaut gan pats ...
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Noderīgs padomdevējs civilprocesā
Civilprocess ir tiesību nozare, ar kuras normām un principiem ikdienā saskaras ne vien augstskolu mācībspēki un studenti, bet arī gandrīz ikviens praktizējošs jurists. Bez labām zināšanām šajā jomā nav iespējama efektīva ...
Tiesību prakse
Par jurisdikciju strīdā, kur viena no pusēm ir ārvalsts vēstniecība Latvijas Republikā
Tiesnesim, kuram jāizšķir noteikts tiesisks strīds noteiktā tiesas procesā, ir jāmeklē konkrētajam gadījumam atbilstoša norma un ar iztulkošanas palīdzību jāpārbauda tās jēga, lai konstatētu, vai normā paredzētās ...
3 komentāri
Informācija
Uzaicina par ad litem tiesnesi
AUTORU KATALOGS