Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

11. Augusts 2015 /Nr.31 (883)

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs
Kristīne Krūma intervijā JURISTA VĀRDAM
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei.

Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu.

K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti).

Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā.

K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma).

K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās
Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Jānis Pleps – Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks

Kopš vakardienas, 10. augusta, Valsts prezidenta komandu papildina Dr.iur. Jānis Pleps, kļūstot par valsts augstākās amatpersonas konstitucionālo tiesību padomnieku.

1 komentāri
Valdis Cielava, Osvalds Joksts
Skaidrojumi. Viedokļi
Apdrošināšanas atlīdzība par morālo kaitējumu valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro
Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī izvērtēja Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā izdotos noteikumus Nr. 331 "Par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem ...
2 komentāri
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā
Raksta mērķis1 ir apskatīt izplatītāko tiesiski nozīmīgu faktoru ietekmi uz iespējamību izmantot pierādīšanā operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem. Rakstā, pētot Latvijas un Eiropas tiesību doktrīnu un ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Eiropas notariātu ziņas

Turpmāk regulāri "Jurista Vārdā" tiks publicētas ziņas par notariāta tiesībām un notariātu institūciju darbību Eiropas valstīs. Šoreiz apskats par šā gada jūniju un jūliju.

AUTORU KATALOGS