ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Raksts ir vājš. Es nevēlos apstrīdēt Jūsu aizstāvēto gala secinājumu, bet Jūsu izvēlētā motivācija diemžēl neiztur nekādu kritiku.

(1) Pirmkārt, es redzu, ka Jūs neesat pienācīgi izpētījusi ECT judikatūru lietās par administratīvo sodu kvalifikāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pirmās daļas un 7. Protokola 2. panta izpratnē, lai gan Jūsu raksts, cik es sapratu, ir tieši par to. Jūs minat tikai divus ECT spriedumus, turklāt tādus pasenus: lietās "Engel v. the Netherlands" un "Lauko v. Slovakia". Bet, piedodiet, ar to jau ECT judikatūra šajā jautājumā neaprobežojas! Pēdējo desmit gadu laikā tā ir attīstījusies ļoti jūtami. Kāpēc, piemēram, Jūs neminat neseno ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Kyprianou v. Cyprus"? Pēc Jūsu raksta atsaucēm taču var noprast, ka esat aplūkojusi ECT nolēmumu datu bāzi un mākat ar to rīkoties.

(2) Jūsu raksta 7. un 8. punktā Jūs nonākat pie secinājuma, ka Latvijā skatāmās administratīvā pārkāpuma lietas, kuru rezultātā tiek piemērots administratīvais arests, pieder pie "krimināllietu" kategorijas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pirmās daļas izpratnē. Man jāsaka, ka diemžēl nekāda Amerika ar to Jūsu rakstā nav atklāta. ECT pērn ļoti skaidri un viennozīmīgi atrisināja šo jautājumu lietā "Zaicevs pret Latviju" (2007. gada 31. jūlija spriedums). Brīnos, kādēļ šis nolēmums Jūsu rakstā nav citēts. Ja Jūs lasītu ECT judikatūru lietās pret Latviju, tad aiztaupītu sev daudz pūļu (un arī ietaupītu papīru: saudzēsim Amazonijas mūžamežus!): Jums vienkārši pietiktu atsaukties uz spriedumu Zaiceva lietā un, ja būtu vēlēšanās, Jūs varētu to mierīgi paanalizēt.

(3) Jūsu raksta 9. punktā ir atrodams viens dīvains apgalvojums, kas balstās uz kaut kādu dīvainu, nepareizu siloģismu. Jūs rakstāt:

"Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos izteiktajām atziņām, jāsecina, ka administratīvais sods ir pielīdzināms kriminālsodam, līdz ar to tas būtu izpildāms analogi Kriminālprocesa likuma 633. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti, arī administratīvā pārkāpuma lietās sods izpildāms pēc lēmuma spēkā stāšanās, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts."

Piedodiet, bet tas viens no otra nebūt neizriet! Gandrīz visiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ietvertajiem jēdzieniem ir autonoms skaidrojums, kas nav atkarīgs no dalībvalstu likumos lietotās nozīmes. Tas, ka ECT kvalificē Latvijas administratīvo pārkāpumu procesu kā "kriminālu", nozīmē tikai to, ka tam pakļautās personas bauda visas Konvencijā noteiktās krimināltiesiskās un kriminālprocesuālas garantijas; un neko vairāk. Ja šīs garantijas ir ievērotas, tad valsts var mierīgi paturēt konkrēto nodarījumu administratīvo pārkāpumu tiesību, nevis krimināltiesību jomā, un tai nav pienākuma pilnībā attiecināt kriminālprocesa normas un institūtus uz administratīvajiem pārkāpumiem. To ECT ir pateikusi jau 1984.g. spriedumā "Öztürk v. Germany", kurš, protams, Jūsu rakstā arī nav citēts.

(4) Pamēģiniet, lūdzu, skaidri atbildēt uz jautājumu: vai Eiropas Cilvēktiesību konvencija ECT judikatūras skatījumā aizliedz nekavējoties izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai ne? Tas, cik noprotu, bija viens no Jūsu raksta mērķiem, bet atbilde nav dota. (Es zinu atbildi, tā ir atrodama judikatūrā, bet pamēģiniet Jūs pati to atrast.)