ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Augusts 2008 /Nr.32 (537)

Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi
9 komentāri
Dr.iur.
Jautrīte Briede
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras docente,
Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta senatore 

Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. Panta mērķis ir samazināt administratīvo lietu noslodzi un sekmēt pamatoto pieteikumu ātrāku izskatīšanu. Latvijas likumos, kas regulē procesu tiesās, līdz šim šāds instruments nav bijis iestrādāts. Tāpēc šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar līdzīgu pieredzi citās valstīs, ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām attiecīgajā jautājumā, darba grupas piedāvāto risinājumu, kā arī rosināt diskusiju par šāda panta nepieciešamību un iespējamiem tā uzlabojumiem. Raksta daļa, kas attiecas uz citu valstu regulējumu, lielā mērā balstās uz recenzētu zinātnisko pētījumu, kas rudenī tiks publicēts krājumā “Latvijas Universitātes Raksti”.

Problēmas ieskicējums

Uz administratīvo tiesu persona parasti nāk, ja tai ir nobriedis nopietns vai principiāls strīds ar valsts pārvaldes iestādi. Par privātpersonu pasivitāti savu tiesību aizstāvībai nav iemesla sūdzēties, par ko liecina administratīvajās tiesās iesniegto pieteikumu statistika.1 Šī tendence visnotaļ uzskatāma par pozitīvu, it īpaši tāpēc, ka administratīvās tiesas, pat ja neatceļ iestādes lēmumu, tomēr mēdz norādīt uz iestādes administratīvajā procesā pieļautajām kļūdām. Tādā veidā tiek uzlabota valsts pārvaldes darbība kopumā. Vērojams, ka, kopš sāka darboties administratīvās tiesas, administratīvo aktu pamatojums kļūst arvien labāks, procesa dalībnieki vairāk tiek uzklausīti, administratīvajos aktos tiek precīzāk uzskaitītas piemērojamās tiesību normas utt.

Tomēr lielais pieteikumu skaits radījis arī negatīvas sekas – administratīvo lietu izskatīšanas termiņi ir salīdzinoši ilgi, pirmās instances tiesa lietu pēc tās pieņemšanas tiesā var izskatīt tikai pēc gada. Ja tiesas spriedums tiek pārsūdzēts apelācijas un kasācijas instancē, lietas izskatīšanas kopīgais ilgums var būt četri gadi.

Tiesu pārslodzi veicina arī atsevišķu īpaši aktīvu pieteicēju daudzkārtējie pieteikumi.

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aigars
22. Oktobris 2008 / 12:45
0
ATBILDĒT
Viens no iemesliem ir smieklīgi mazā valsts nodeva: par 10 latiem var tiesāties visās instancēs. 100 lati mūsdienās nav nekāda nauda, taču par to var 10 administratīvos procesus uzsākt :) Domāju, ka lietu skaitu varētu būtiski samazināt, pirmajai instancei nosakot 100 latus, otrajai - 50 un kasācijai - drošības naudu 50 latus. Un, ja privātpersona vinnē, tad spriedumā automātiski jāparedz valsts nodevas atdošana pieteicējam.



Var jau darīt analoģiski kā civilprocesā - paredzēt iespēju samazināt valsts nodevu, ja pieteicējam nav līdzekļu. Un turpat arī paredzēt, ka "profesionālajiem prāvniekiem" atlaides netiek piešķirtas,



To jau nu nekādi nevarētu saukt par tiesu pieejamības kavēšanu.
ļoti laba ideja
28. Augusts 2008 / 08:56
0
ATBILDĒT
ļoti laba ideja. Interesanta ir Velsas prakse likt netā "sūdzmaņu" sarakstu - nezinu, bat ķiet, ka tā tomēr tiek riskēts pārkāpt pesonas tiesības uz privāto dzīvi. Citām privātpersonām jau nav pamatota interese zināt, ka kāds Jānis, vai Pēteris ir šāds nelabojams sūdzmanis.

Bet varbūt varētu apsvērt domu palielināt arī valsts nodevas apmēru: par pirmo instanci varētu 20 LVL, par apelāciju 10 LVL, un par kasāciju arī 10 vai 20 LVL. Nedomāju, ka šada prasība būtu nesamērīgs tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums.
Laila
27. Augusts 2008 / 15:37
0
ATBILDĒT
Man gan pirms grozījumiem likās pilnīgi lieki tas, ka tika īpašas tiesas sēdes rīkotas, kurās tad nu pasludināja spriedumu (parasti gan saīsināto) un pēc tam atkal pēc cik jau tur dienām bija jānāk uz tiesu pēc pilnā sprieduma. APL 243.panta grozījumi ir ļoti OK, tur nav ko iespringt. :)
DNS
27. Augusts 2008 / 14:43
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu! Sen bija laiks apturēt advokātu patvaļu un nekaunību!Lieta par nelikumīgo Matīsa ielas 45, Rīgā denacionalizāciju iet jau no 1995.gada!? Advokāte B.Miķelsone jebkuru tiesas lēmumu un nolēmumu sūdz un pārsūdz nu jau desmitiem reižu!! - KATRU reizi saņemot atteikumu. Sūdzēties advokātu kolēģijai nav jēgas - vārna vārnai acīs neknābj.
Spriedums
27. Augusts 2008 / 12:38
0
ATBILDĒT
Šādus grozījumus es vēl varētu saprast! Bet piem., APL 243.p., kas nosaka, ka pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā... Proti, ka spriedums netiek pasludināts... procesuālistiem nav saprotams. Domājams, ka administratīvais process izcelsies vēl ar daudzām citām \"interesantāms\" lietiņām nākotnē... Tiesnešu ērtības labad administratīvajā procesā varētu arī atļaut amata tērpu mantiju nevilkt :)
Anonīms lietotājs
27. Augusts 2008 / 08:37
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu. Līdzīgi vajadzētu paredzēt arī kriminālprocesā, sevišķi lietās, kad kaitējums nodarīts valstij. Valsts iegulda milzīgus līdzekļus izmeklēšanā, lai gan jau sākotnēji redzams, ka vainīgā persona netiks saukta pie kriminālatbildības. Iznāk kā slikts bizness - iegulda līdzekļus, bet atdeves nav
Laila
26. Augusts 2008 / 21:35
0
ATBILDĒT
Vēl viena problēma, manuprāt ir arī, tā saucamie nesvarīgie pieteikumi, piemēram, pārsūdzēts tiek brīdinājums vai 2 latu sods par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā.
lexis
26. Augusts 2008 / 14:13
0
ATBILDĒT
vēl vajadzētu paredzēt tiesām (tiesnesim) ierosināt jautājumu par šādu personu atzīšanu par rīcībnespējīgām :)
omnium consensu
26. Augusts 2008 / 08:50
0
ATBILDĒT
sen vajadzēja....
visi numura raksti
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Sociāli atbildīgas valsts princips
2006. gada 2. novembra spriedumā lietā Nr. 2006-07-01 Satversmes tiesa norādīja: "Latvijas konstitucionālais likumdevējs Satversmē noteicis virkni sociālo tiesību. Tādējādi likumdevējs noteicis, ka Latvija ir sociāli atbildīga ...
1 komentāri
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Slepenie lēmumi un cilvēktiesības
Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmē noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai ...
Agnese Beļska
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse
1 komentāri
Tiesību prakse
Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamati
Lai taisītu apsūdzēto attaisnojošu spriedumu, jābūt konstatētam vienam no Kriminālprocesa likuma 519. pantā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Vienā spriedumā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu nevar būt divi ...
Jānis Pleps
Īsziņas
Juristi vērtē karu Gruzijā
7 komentāri
AUTORU KATALOGS