ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Septembris 2008 /Nr.35 (540)

Zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji un valsts atbildības robežas
1 komentāri
Mg.iur.
Ērika Lazareva
Tieslietu ministrijas juriskonsulte,
Biznesa augstskolas "Turība"juridisko zinātņu doktorante 

Savā iepriekšējā publikācijā autore sniedza ieskatu tēmā “Zaudējumu atlīdzināšana nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā”. Savukārt, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, ir jākonstatē zaudējumu atlīdzināšanas kritēriji, ar kuriem autore iepazīstinās lasītājus šajā publikācijā.

Pirms sīkāk ielūkojamies šajā tēmā, ir jāizprot termins "zaudējums" kā tāds. Ko īsti nozīmē "zaudējums" kā juridisks termins. Zaudējums ir mantiski novērtējams samazinājums, kas rodas sakarā ar līgumsaistību pārkāpumu vai ar prettiesisku rīcību (deliktu). Zaudējumi var izpausties esošās vai sagaidāmās peļņas samazinājumā. Piemēram, civiltiesībās izšķir tiešus, netiešus un nejaušus zaudējumus. Zaudējuma piedziņai jākonstatē četri fakti: 1) prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība un apmērs; 3) cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem; 4) pārkāpēja vaina.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums paredz priekšnoteikumus, lai iestātos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums. Arī administratīvajās tiesībās, pirmkārt, ir jākonstatē, ka iestāde izdevusi prettiesisku administratīvo aktu vai arī veikusi prettiesisku faktisko rīcību. Ar terminu "prettiesisks administratīvs akts" jāsaprot definīcija, kas atrodama Administratīvā procesa likuma 84. pantā, un noteic, ka administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Otrkārt, privātpersonai (attiecīgā administratīvā akta adresātam, trešajai personai vai personai, kuru tieši skar iestādes faktiskā rīcība) ir jābūt nodarītiem zaudējumiem. Treškārt, ir jāpastāv cēloniskajai sakarībai starp minēto prettiesisko rīcību un privātpersonai nodarītajiem zaudējumiem.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sigita
27. Septembris 2008 / 14:39
0
ATBILDĒT
Ar interesi lasiju autores publikaacijas. Tomeer nav skaidra autores argumentaacija par rakstaa izteiktajiem sadiem apgalvojumiem : 1) par to, ka viens no zaudejumu atlidzinashanas prieksnoteikumiem ir vaina. Likums tieshi sho prieksnosacijumu neparedz, autore tomer to uzskata par nepiecieshamu (1. un 2.rindkopa)??? 2) vai 5.rindkopa buutu jasaprot taa, ka publisko tiesibu subjekts arii var but cietushais? Tas it ka buutu pretrunaa ar likuma burtu.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā
No Latvijas Republikas Satversmes1 89. panta izriet, ka valstij ir jānodrošina personas pamattiesību aizsardzība "tik efektīvi, cik iespējams".2 Mūsdienu apstākļos administratīvās tiesības un administratīvais process attīstās strauji, ...
1 komentāri
Egīls Radziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par to, kā nevajag spriest tiesu
1998. gadā Latvijas Universitāte izdeva brošūru “Kā nevajag spriest tiesu”. Tās autors, kurš tolaik bija zvērināts advokāts, ir profesors Kalvis Torgāns. Grāmatas tapšana un izdošana bija saistīta ar konkrēta civiltiesiska ...
16 komentāri
Valērijs Pogosjans
Citu pieredze
Publiskais tiesas process
Starptautiskajās konvencijās par cilvēka tiesībām un brīvībām ir sastopamas atsauces uz tiesībām uz tiesisko aizsardzību. Tās, piemēram, formulētas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā ...
Tiesību prakse
Par pirkuma cenu kā pirkuma līguma sastāvdaļu
Darījuma konta apkalpošanas līgums, ko parakstīja arī pircēja un pārdevēja, radīja tiesiskās sekas, kas nav pretrunā Civillikuma vispārējiem noteikumiem par pirkumu, bet prasa pušu izteiktās gribas atbilstošu traktējumu. ...
5 komentāri
Jānis Pleps
Informācija
Diskusija Uzņēmumu reģistrā
AUTORU KATALOGS