2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. jūlijs. Ar minētajiem Grozījumiem likumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, turklāt tajā iekļauta jauna iespēja – paātrinātais process – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tādēļ par šiem jauninājumiem rakstā sniegsim plašāku izklāstu.
Lai pilnībā atspoguļotu Maksātnespējas likuma grozījumu būtību, raksta ievaddaļā tiks sniegts vispārējs ieskats pasaules un Latvijas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.
Pasaules valstu tiesību sistēmās pastāv vairākas procedūras parādnieka finanšu grūtību atrisināšanai. Šādas procedūras var būt valsts maksātnespējas tiesiskajā regulējumā noteiktas reorganizācijas un likvidācijas procedūras, kuru norisē ir iesaistīta tiesa, kā arī neformālās procedūras, kas ir brīvprātīgas parādnieka un kreditoru (visbiežāk finanšu institūciju) pārrunas, ko neregulē maksātnespējas procesu reglamentējošie tiesību akti, šo procedūru norisē nav iesaistīta tiesa.
Brīvprātīgas pārrunas ir iespējamas, ja parādnieks var panākt vienošanos ar visiem kreditoriem vai arī ja nepieciešamā rezultāta sasniegšanai ir iespējams vienoties tikai ar lielākajiem parādnieka kreditoriem, neiesaistot pārējos. Iniciēt brīvprātīgas pārrunas var gan pats parādnieks, gan kreditori. Šāds finansiālo grūtību atrisināšanas veids kļūst arvien populārāks, ievērojot tā efektivitāti – samazinātās izmaksas, ātrumu un iespēju izvairīties no negatīvas publicitātes, kas ir neizbēgamas formālo procedūru sekas. Latvijā šādu brīvprātīgo pārrunu rezultāts var tikt fiksēts civiltiesiskajos izlīgumos – ja procesā ir iesaistīti visi parādnieka kreditori, kā arī atsevišķos līgumos par parāda restrukturizāciju ar finanšu institūcijām.
Kā jau tika minēts, pasaules valstu maksātnespējas tiesiskā regulējuma ietvaros ir iespējami divi pamatprocesi – reorganizācija un likvidācija.
Latvijā Maksātnespējas likumā ir noteikti divi procesa veidi: tiesiskās aizsardzības process un maksātnespējas process (maksātnespējas process atkarībā no subjekta veida ir iedalīts juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā). Par abu procesa veidu uzsākšanas dienu ir uzskatāma diena, kad tiesā ierosināta attiecīgi tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta, t. i., abos procesos no uzsākšanas dienas ir iesaistīta tiesa.
Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir palīdzēt finansiālās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai atjaunot maksātspēju, pārstrukturējot parādus.
Izlīgums kā maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums juridiskās personas maksātnespējas procesā izpaužas kā kreditoru un parādnieka vienošanās par saistību izpildes kārtības izmaiņām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes