Atkārtoti vietnieku amatā
Kā jau minēts, nedēļas sākumā, 5. oktobra plēnumā, notika Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, un šajos amatos atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru.
AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka P. Gruziņa un G. Aigara kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja AT priekšsēdētājs I. Bičkovičs, motivējot, ka, vairāk nekā gadu strādājot kopā ar līdzšinējiem vietniekiem, ir novērtējis viņu profesionalitāti un pieredzi.
Tādējādi par P. Gruziņa ievēlēšanu AT priekšsēdētāja vietnieka amatā, kuru viņš ieņem jau kopš 1990. gada, balsoja 28 no klātesošajiem tiesnešiem, bet par G. Aigaru, kurš šos pienākumus pilda jau kopš 1995. gada, – 30 tiesneši.
Notikušajās vēlēšanās citu kandidatūru nav bijis, un tiesneši par izvirzītajiem pretendentiem balsoja atklāti. Jāpiebilst, ka seši no klātesošajiem tiesnešiem gan prasījuši aizklātu balsošanu, tomēr kopsapulces vairākums lēmis par pretējo – atklātu procedūru. Protestējot pret šādu lēmumu, senators Jānis Neimanis turpmākajā balsošanā nepiedalījās.
Pārstāvis vēlēšanu komisijā
Vienlaikus ar AT priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanām 5. oktobra plēnumā no tiesnešu vidus tika izvēlēts arī pārstāvis Centrālajai vēlēšanu komisijai, un šie pienākumi tika uzticēti Senāta Krimināllietu departamenta senatoram Pēterim Dzalbem. Iepriekš – kopš 1994. gada – šos pienākumus pildīja senatore Valda Eilande, bet šā gada jūlijā viņa atbrīvota no tiesneša amata pienākumu pildīšanas sakarā ar aiziešanu pensijā.
Pēc AT sniegtajām ziņām, P. Dzalbe senatora pienākumus pilda kopš 2005. gada. Pirms tam bijis Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs un tiesnesis un tiesas priekšsēdētājs Jelgavas pilsētas tautas tiesā. P. Dzalbe ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietnieks.
Apstākļi spiež vienkopus sanākt vēlreiz
Tikai dažas dienas pēc pirmā plēnuma – jau 8. oktobrī – AT tiesneši vienkopus sanāca atkārtoti, lai pieņemtu lēmumu saistībā ar pēdējā laika aktualitātēm. Proti, kā ārkārtas plēnuma atklāšanā norādīja AT priekšsēdētājs I. Bičkovičs, par šādas ārpuskārtas sanākšanas nepieciešamību izlemts, AT tiesnešiem pulcējoties 5. oktobrī, kad dienaskārtībā bijuši citi izlemjamie jautājumi un kopīgā aktualitāšu apspriešana uz dažām dienām atlikta. Līdz ar to uz plēnumu ceturtdien jau bija sagatavots arī lēmuma projekts ar jau iesniegtiem priekšlikumiem tā pilnveidei par diviem AT tiesnešiem būtiskiem jautājumiem. Viens no tiem skar AT budžeta veidošanas principus un plānoto samazinājumu, bet otrs attiecas uz veidu, kā šobrīd valdībā tiek lemts par jauniecerēto tiesnešu atalgojuma sistēmu.
Tomēr, lai precīzi iezīmētu plēnuma diskusijas objektu, gan I. Bičkovičs, gan citi tiesneši uzsvēra, ka viņu nolūks nav protestēt pret algu samazinājumu, jo šajā ziņā jābūt solidāriem ar pārējo sabiedrību, taču pastāv būtiskas iebildes pret to, ka nepārdomāts budžeta samazinājums tiesai rada potenciālu sabiedrības interešu apdraudējumu, aizskarot indivīdu pamattiesības uz taisnīgu, efektīvu un ātru tiesu. Piemēram, valstī esošo ekonomisko apstākļu dēļ jau šobrīd AT ir pieaudzis darba apjoms, it īpaši civillietās, tādēļ, kā izskanēja plēnumā, bez situācijai adekvāta finansējuma nav izslēgts, ka jau tuvējā nākotnē lietas iztiesāšana visās trijās instancēs varētu ieilgt pat līdz pieciem gadiem. Tādējādi, vienlaikus arī iebilstot pret faktu, ka AT budžets tiek skatīts slēgtās valdības sēdēs bez tiesas pārstāvja klātbūtnes, plēnums savā lēmumā aicināja Saeimu un Ministru kabinetu nodrošināt AT budžeta finanšu analīzi tādā pašā procedūrā, kāda tā noteikta Saeimas budžetam. Turklāt tika uzsvērts, ka tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatā ir triju neatkarīgu valsts varas atzaru – likumdošanas varas, izpildu varas un tiesu varas – neatkarība un līdzsvars. Līdz ar to nav pieļaujams, ka tiesu varas finansējums ir atkarīgs no pārējo varas atzaru labvēlības.
Slepena informācija Latvijā, bet ne Eiropā
Otrs no jautājumiem, kas plēnumā raisīja aktīvu klātesošo diskusiju, attiecas uz tiesnešu atalgojuma sistēmas maiņu. Saistībā ar šo faktu gan izveidojusies absurda situācija. Proti, tā kā likumprojekts "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu" līdz šim oficiāli publiski nav bijis pieejams un ir skatīts tikai slēgtās Ministru kabineta sēdēs, plēnumā klātesošajiem nebija neapstrīdamu ziņu, ka arī tiesneši ir iekļauti minētajā atalgojuma sistēmā, taču tā mudina domāt citi informācijas avoti. Tostarp senators J. Neimanis norādīja, ka šāds fakts izriet no likumprojekta sākotnējā teksta, kas dīvainā kārtā pilnībā bijis pieejams Eiropas Centrālās bankas interneta mājaslapā, bet Latvijā tiek uzskatīts par ierobežotas pieejamības informāciju. Tā kā minētais likumprojekts divreiz skatīts slēgtās valdības sēdēs bez AT pārstāvja līdzdalības un pārstāvis nav uzaicināts arī likumprojekta izstrādē vai apspriešanā, nevienam plēnuma dalībniekam nebija precīzu ziņu par minētā dokumenta pašreizējo redakciju. Tomēr tiesneši jebkurā gadījumā iebilda, ka tiek pielīdzināti valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, ar tām nonākot vienotā atlīdzības sistēmā. Tādēļ, izvērtējot radušos situāciju, plēnums, pirmkārt, nolēma, ka minētā likumprojekta publiska nepieejamība neatbilst tiesiskas valsts principam un ir pretrunā ar Valdības deklarācijas preambulu, 1.1. un 1.6. punktu, bet, otrkārt, aicināja Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu".
Lai gan uz ārkārtas plēnumu bija aicināts arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš, aizņemtības dēļ viņš nevarēja ierasties. Taču, iespējams, reaģējot uz plēnumā izskanējušo un nobeigumā pieņemto lēmumu, jau tajā pašā dienā tika publiskota informācija, ka, pēc M. Segliņa domām, Ministru kabineta slēgtajās sēdēs, kurās tiek apspriests nākamā gada valsts budžeta projekts, kā dalībnieks būtu jāpieaicina arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tādēļ ministrs nolēmis lūgt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski uz šīm sēdēm uzaicināt arī AT priekšsēdētāju I. Bičkoviču. Tāpat budžeta veidošanas laikā tieslietu ministrs arī aicināšot valdību diskutēt par 8. oktobrī Augstākās tiesas plēnumā apspriestajiem jautājumiem saistībā ar tiesnešu un prokuroru atalgojuma veidošanas principiem un tiesu varas iestāžu budžeta veidošanu kopumā.
Sannija Matule