ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Decembris 2009 /Nr.48 (591)

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā
Mg. iur. summa cum laude
Baiba Rudevska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 
LL.M.
Irēna Kalniņa
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik.

Kopš 2002. gada 1. jūnija ir spēkā Latvijas DL, ar kura palīdzību likumdevējs vēlējies panākt darba tiesību jomas sakārtošanu un modernizāciju, kā arī saskaņošanu ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvo tiesību aktu prasībām (ieviešot Latvijā 19 ES direktīvas un Dibināšanas līguma 141. panta nostādnes). Tomēr, kā jau ikviens likums, arī DL sevi var pierādīt un atsegt savas pozitīvās un negatīvās puses tikai tā piemērošanas praksē.

Par ieguldījumu DL normu iztulkošanā var uzskatīt gan Augstākās tiesas (turpmāk – AT) 2005. gadā sastādīto tiesu prakses apkopojumu "Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās darba strīdus",1 gan Latvijas juridiskajos izdevumos publicētos viedokļus par atsevišķu DL normu iztulkošanu un piemērošanu.2 Tomēr, neraugoties uz pēdējo Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (turpmāk – Senāts) pozitīvo praksi,3 Latvijā joprojām nav īstas skaidrības un vienotības par jēdzienu "darba samaksa". Tas saistīts arī ar likumdevēja neviennozīmīgo attieksmi pret minēto jēdzienu DL.4

Šī iemesla dēļ DL piemērotājiem ir problēmas, kas saistītas ar jēdziena "darba samaksa" iztulkošanu.5 Šajā sakarā tiks analizēts arī nu jau par nepareizo atzītais Senāta 2004. gada 9. jūnija spriedums lietā Nr. SKC-336,6 kurā Senāts izvirzīja tēzi, ka atlīdzība par darba piespiedu kavējumu nav darba samaksa DL 59. panta izpratnē, bet ir atlīdzība sakarā ar prettiesisku atlaišanu. Rīgas rajona tiesa ar 2006. gada 11. septembra spriedumu un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2007. gada 13. marta spriedumu turpināja piemērot šo nepareizo slēdzienu. 2008. gada 29. oktobrī lietā Nr. SKC-375/2008 Senāts atzina, ka agrāk izteikto viedokli nevar atzīt par pareizu, jo jēdziens "atlīdzība par darbu" līdz šim tiesu praksē ir ticis tulkots sašaurināti.7 Šai Senāta tēzei autores pilnībā piekrīt un vēlas piedāvāt papildu argumentāciju, kas apstiprina tās pareizību un to, ka darba samaksas tvērumā ir iekļaujama atlīdzība par darba piespiedu kavējumu. Taču tajā pašā laikā autores nepiekrīt Senāta viedoklim, ka atlīdzība par darba piespiedu kavējumu ir uzskatāma par "jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu".8 Minētās tēzes pretargumenti izklāstīti šajā rakstā.

Vidējā izpeļņa nebūt nav automātiski pieskaitāma tikai vienam no darba samaksas elementiem, proti, "cita veida atlīdzībai saistībā ar darbu".

Tādēļ, pirmkārt, autores pievērsīsies darba piespiedu kavējuma jēdzienam un tā juridiskajai dabai. Otrkārt, tiks analizēta atlīdzības par darba piespiedu kavējumu sasaiste ar darba samaksas jēdzienu. Raksts noslēgsies ar darba samaksas un atlīdzības par darba piespiedu kavējumu jēdziena iztulkošanas civilprocesuālo seku noskaidrošanu. Secinājumu daļā tiks izteikti autoru ierosinājumi atlīdzības par darba piespiedu kavējumu iztulkošanas un piemērošanas prakses uzlabošanai.

 

1. Darba piespiedu kavējums Darba likuma izpratnē

Saskaņā ar DL 126. panta pirmo daļu "darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu". Kas ir šī atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku? Vai tā ir darba samaksa vai kompensācijas paveids?

Taču, pirms atbildam uz jautājumu, vai atlīdzība par darba piespiedu kavējumu ir vai nav darba samaksas sastāvdaļa, jānoskaidro, kas vispār ir darba piespiedu kavējums DL izpratnē.

Jāaplūko, kur un kādā kontekstā DL tiek lietots jēdziens "darba piespiedu kavējums":

– jau minētajā DL 126. panta pirmajā daļā, saskaņā ar kuru "darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu";

– DL 58.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins
Notikums
Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"  
Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" ...
4 komentāri
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)
2 komentāri
Aivars Niedre
Nedēļas jurists
Aivars Niedre
4 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Paziņoti "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursa rezultāti
Jau ceturto gadu žurnāls "Jurista Vārds" iesaista jaunos juristus diskusijās par tiesību sistēmas un prakses problēmām. Arī šogad notika studentu pētniecisko darbu konkurss, kura rezultāti tika paziņoti šā gada 27. novembra ...
Tiesību prakse
Par sprieduma izpildes pagriezienu
Darba likuma 59. pantā lietotā tiesību jēdziena "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" sastāvā ietilpst Darba likuma 126. pantā noteiktā atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu.
AUTORU KATALOGS