ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Maijs 2010 /Nr.20 (615)

Būtiskas izmaiņas Komerclikumā
2 komentāri
Baiba Lielkalne
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentaKomerctiesību nodaļas vadītāja 

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā (Sk. šajā žurnāla numurā arī Jūlijas Guļčenko un Jūlijas Aleksejevas publikācijas). Vienlaikus Tieslietu ministrija izsaka pateicību Pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībniekiem par radošām un konstruktīvām idejām grozījumu izstrādē.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar samazinātu pamatkapitāla apmēru

Pamatkapitāla apmērs

Lai atvieglotu komercdarbības uzsākšanu un samazinātu komercdarbības uzsākšanai nepieciešamās izmaksas, Komerclikums ir papildināts ar 185.1 pantu, kas paredz īpašus noteikumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēram (185.1 panta sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Minētā norma paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls var būt mazāks par Komerclikuma 185. pantā noteikto apmēru, t. i., 2000 latiem, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) to dibina tikai fiziskas personas un dibinātāju maksimālais skaits ir pieci;

2) tās dalībnieki ir fiziskas personas un to maksimālais skaits ir pieci;

3) tās valdes locekļu pienākumus veic paši dalībnieki;

4) katrs tās dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
19. Maijs 2010 / 00:26
0
ATBILDĒT
Kāpēc obligāti jābūt analīzei? Man kā juristam ļoti noder likuma grozījumu atreferējums, jo šādu rakstu ir vieglāk izlasīt un saprast, nekā lasīt pašus grozījumus. Es vispār nesaprotu, kurš ir izdomājis, ka JV ir analīzes žurnāls. JV ir žurnāls ikvienam (un ne tikai juristam).
Vilis
18. Maijs 2010 / 23:14
0
ATBILDĒT
Nekādas analīzes.
visi numura raksti
Irēna Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze
2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ...
1 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas
Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. ...
1 komentāri
Tālavs Jundzis
Nedēļas jurists
Tālavs Jundzis
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās
Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas ...
Ludvigs Švarcs
Notikums
Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu
Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas ...
AUTORU KATALOGS