ŽURNĀLS Intervija

13. Jūlijs 2010 /Nr.28 (623)

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas
36 komentāri
Zvērināts advokāts
Andris Grūtups
intervijā "Jurista Vārda" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei 

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (36)
36 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
IJ
19. Jūlijs 2010 / 12:59
0
ATBILDĒT
Nu tad tā - grāmatas izlasīšana ir gandrīz pabeigta, lasās viegli un uzmanību piesaista.

L.Liepiņa rakstīja recenzijā, ka "rodas sajūta, ka grāmatas autors ir tīksminājies par upuru ciešanām" un ka "ne tikai atainoti šausminoši notikumi, bet tiek arī detalizēti aprakstītas visas darbības, ko S.R. veic ar upuriem". Izlasot grāmatu man rodas jautājums - vai Liepiņa neredz grāmatā to, ko grib saskatīt, nevis saskata to, kas ir un kāpēc viņai ir radusies tieši tādas sajūtas?

Man, piemēram, tādas sajūtas neradās vispār. Manuprāt, tieši otrādāk -autors ir bijis emocionāli neitrāls aprakstot vardarbības epizodes (ne sakāpinātas līdzjūtības, ne tīksmināšanās). Grāmata nav piesātināta ar līdzjūtīgiem "nabaga sieviete", "ak vai, nabadzīte" u.tml. iestarpinājumiem, nav rakstīts kā "raudu gabals", tajā pat laikā satur vienkāršu faktoloģisku izklāstu. Kur recenzijas autore ir saskatījusi tīksmināšanos, man, piemēram, nav skaidrs.

Kas attiecās uz autoram pārmesto detalizēto darbību aprakstu, tad atkal - es neredzu ārkārtīgu detalizāciju - tur nav rakstīts šādā veidā "un tad centimetru, pa centimetram, izbaudot saldkaislo mirkli, S.R. cietušās vagīnā vadīja svešķermeni", lūk tas būtu perversi un izlasot JV publicēto recenziju, kā arī dažas i-netā atrodamās recenzijas, radās priekštats, ka rakstīts būtu tādā veidā, bet nē - autors faktaloģiski norāda - upura vagīnā tika atrasts ievadīts svešķermenis – glāze no restorāna. Pie tam, detalizētāk tiek aprakstītas tās epizodes, kur sievietes ir palikušas dzīvas, kas ir likumsakarīgi – jo ir viņu liecības, bet attiecibā uz nogalinātajiem upuriem vairāk tiek aplūkoti apkārt esšie asptākļi – kā tuvinieki sāka uztraukties, kā meklēja pazudušo un, atrodod upuri, ko konstatēja noziegumu vietā.

Un vēl – recenzijā tika rakstīts, ka “grāmata var radīt lasītājam priekšstatu, ka, veicot šādus atkārtotus sērijveida noziegumus, noziegumu veicējs ilgu laika posmu var palikt nesodīts”. Jā, šādu priekšstatu grāmata rada gan – bet nemēģināsim dzīvot ilūzijās, slēpt galvu smiltīs un apgalvot – ka tā vairs nekad nevar notik, ka mēs dzīvojam rožainā pasakā. Tā var notikt, tieši tāpēc lietderīgi ir uzjautāt – kāpēc tad vēsturiski tā notika S.R. lietā un no tā mācīties. Piemēram, man nav ilūziju – cik ļoti būtu ieinteresēta policija meklēt vainīgo uzbrucēju, ja sieviete būtu ar to iepriekšējā vakarā līdz bezfilami piedzērusies, piekauta, apluapīta, varbūt pat izvarota, bet palikusi dzīva... skarbi, bet fakts.

hmm
19. Jūlijs 2010 / 08:57
0
ATBILDĒT
Nu ko lai saka - slims cilvēks..:(
lops
18. Jūlijs 2010 / 18:57
0
ATBILDĒT
1) Vēsturiskais žanrs; - vai ir zināmi šī žanra noteikumi? Diez vai...

2) dažas sievietes pašas iedeva foto - vai tas nozīmē, ka autoram bija pienākums tās neievietot grāmatā?;

3) Vienmēr būs mazdēli un mazmazdēli, tas nozīmē, ka arī viņiem būs nepatīkami. Tas nozīmē, ka šādus stāstus publicēt tikai nākamajā gadu tūkstotī?

4) Papildus saprotiet, ka grāmata vairāk ir pamācoša un mērķis šoreiz attaisno pāris atklātos vārdus un uzvārdus - potenciālo nākotnes upuru dēļ.... Tas ir viens no Grūtupa grāmatas mērķiem, - to arī viņš pats ir atzinis intervijā.



P.S. Ar nožēlu secinu, ka Jūs, bijusī tiesnese, nespējat analizēt lietas racionāli... neiesaistot savas personīgās emocijas...

bij.tiesnese
18. Jūlijs 2010 / 16:44
0
ATBILDĒT
Vai Jūs, piedodiet, esat kretīns vai par tādu izliekaties?

Stāsts jau nav pat to, ka G. kaut ko neprecīzi būtu atainojis. Stāsts ir par to, ka viņš bez emocijām publiski minējis cietušo vārdus un uzvārdus.Līdz ar to viņš ir sagādājis pazemojumu izvarotajām sievietēm un viņu ģimenēm.

Vai Jūs, ja, piemēram, būtu izvarota vai zvērīgi noslepkavota Jūsu sieva, meita,māte vai māsa, piekristu, ka kāds publiski apraksta viņu ciešanas?
lops
18. Jūlijs 2010 / 01:26
0
ATBILDĒT
Grūtups nav ņirgājies. Līdzīgi kā citās grāmatās - vienkārši atainojis faktus. Fakti atainoti bez emocijām. Autors profesijas augstumos!
IJ
16. Jūlijs 2010 / 20:59
0
ATBILDĒT
Ņemot vērā sacelto ažiotāžu - šodien iegādājos grāmatu un sāku lasīt. Esmu tikai pie pirmajām epizodēm, bet pagaidām neko šaušalīgu tur neredzu - šaušalīgu tādā nozīmē, ka Grūtups ņirgātos par cietušajām sievietēm u.tml. Jā, cietušo īstos vārdus piekrītu, ka nebija lietderīgi minēt, taču, manuprāt, arī negatīvā reakcija par šo grāmatu tomēr ir pārspīlēta.
a ko ta nu?
15. Jūlijs 2010 / 17:35
0
ATBILDĒT
Tiesiskā un demokrātiskā valstī par šādu Grūtupa publikāciju būtu liels satraukums, katrā ziņā ļoti asi reaģētu advokātu ētikas komisija.Vai mūsu L.Liepam nekas nav ko teikt?

Grūtupam un atsevišķiem \"lopiem\", kas šajā portālā ganās, morāli- ētiskās lietas ir svešas.Protams, ka juristam jāprot izmeklēt un iztiesāt arī smagi izvarošanas un zvērīgi slepkavības gadījumi,taču, aprakstot šādu lietu, nepiedodami bija cietušās personas saukt īstajos vārdos, jo viņas un viņu ģimenes locekļi tādējādi ir pakļauti jauniem pazemojumiem.

Taču tiesāties vajadzētu.Nav Grūtups neuzvarams. Atcerēsimies kā bijusī Satversmes tiesas tiesnese iestājās par tiesībām uz taisnīgu tiesu t.s.Saburovas lietā. Būtībā viena pret Grūtupu, Kalniņu, Grūbi un Bitānu. Un, neskatoties uz atsevišķu tiesnešu korumpētību, uzvarēja šo pelēko kardinālu.
Subaru
15. Jūlijs 2010 / 08:37
0
ATBILDĒT
Par to iespējamo tiesvedību, mīļie komentētāji Jūs tik ļoti baidaties no viena cilvēka (kaut viņš būtu Dalailama vai Bils Geits), kas te degradē juristu cunfti, kas jūs par juristiem, kas jūs par cīnītājiem, tad jau piesieniet akmeni kaklā un uz upi vai iebāziet galvu smiltīs kā strausi!



Tā latvieša lielākā nelaime, pastāvēt tikai par sevi un savām interesēm, tikai tad kad pašiem kāds uzspļaus, diez vai ilgi gaidīsiet, lai panāktu taisnību!



Latgalietei nevajag fantazēt, kas būtu ja tantei pieaugtu riteņi, varbūt šim pelēkajam kardinālam tieši vajag negatīvo publicitāt!

lops
14. Jūlijs 2010 / 23:27
0
ATBILDĒT
Vēlos atgādināt, ka juristam jāspēj atainot fakti tādiem, kādi viņi ir. Ja Jūs - Dipl.iur. baidaties no vārda - [dzēsts], tad es nespēju iedomāties, kā Jūs spētu kādu pārstāvēt krimināllietā.


Praksē juristiem ik dienu nākas sastapties ar nepatīkamām situācijām - vai tas nozīmē, ka mums nav jādara savs darbs? Vai tas, ka reālajā dzīvē sastopamies ar katram subjektīvi nepatīkamām lietām, nozīmē, ka jāapstājas???


esiet juristi - atstājiet emocijas un paraugieties uz situāciju no profesionālā viedokļa.


P.S. par segvārdu - diplomēti juristi parasti nosauc arī savu vārdu :)
latgaliete
14. Jūlijs 2010 / 21:56
0
ATBILDĒT
Vispareizākā stratēģija būtu sekojoša: vērsties tiesā par privātās dzīves aizskārumu civiltiesiskā kārtībā.

Protams, ka Latvijā nekādu izredžu uzvarēt pret šādu atbildētāju nav. Cienījamie cietušie, neceriet, ka kaut viena Latvijas tiesa uzdrošināsies viņu notiesāt – nedzīvojam jau Amerikā vai citā kulturālā valstī. Jums būs jārēķinās ar to, ka lietas izskatīšana tiks gandrīz noteikti ievilkta. Varbūt tiesas pat izdarīs uz jums spiedienu, bet varbūt arī ne. Varbūt pret jums tiks iesniegtas – un ātri un iztapīgi izskatītas! – pretprasības par fantastiskām summām, līdzīgi kā tas bija ar Ilmu Čepāni un Enesu Saburovu. Bet šajā stadijā sakodiet zobus, pacietiet pagaidām visus pazemojumus un ņirgāšanos, esiet kurli pret visiem iespējamajiem draudiem gan no privātpersonu, gan no valsts varas orgānu puses.

Galvenais – nepadodieties un neatkāpieties, lai kā varbūt dažreiz gribēsies iebāzt galvu cilpā vai ielēkt upē. Ja jums ir bērni vai mazbērni, tad gan labāk iepriekš nogādājiet viņus drošā vietā (ārzemēs, ja iespējams). Esiet ļoti uzmanīgi, centieties vienatnē nestaigāt pa tukšām ielām, centieties, lai jums visapkārt būtu cilvēki. Bet vislabāk ir skaļi izreklamēt savu tiesāšanos presē, jo, ja tai būs pievērsta mediju uzmanība, ir mazāka iespēja, ka kāds iedrošināsies jums ko nodarīt.

Galvenais ir, skrupulozi ievērojot visus CPL noteikumus, novest lietu līdz Senātam. Un tad, kad jūs saņemsiet spriedumu, kurš gandrīz noteikti jums būs nelabvēlīgs, tad sešu mēnešu laikā sagatavojiet un iesniedziet sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, par privātās dzīves aizskārumu un valsts nespēju jūs no tā pasargāt. Domāju, ka jāsūdzas būs arī par netaisnīgu tiesvedību (nu nekādi neticu, ka tā šajos apstākļos var būt taisnīga). Strasbūrā jūs ātrāk un labāk panāksiet taisnību, nekā Latvijā.
Dipl.iur.
14. Jūlijs 2010 / 16:53
0
ATBILDĒT
Ieteiktu palasīt Lāsmas Liepiņas rakstu:

http://www.juristavards.lv/?menu=DOC&id=213131



P.S. Starp citu, esat sev izvēlējies piemērotu segvārdu.
Ieva
14. Jūlijs 2010 / 16:37
0
ATBILDĒT
Nu tik daudz es saprotu, kāda žanra grāmata tā ir. Es ne par emocijām, es par "rakstnieka" varen "bagāto" vārdu krājumu, teikuma konstrukcijām un vēlmi parādīt, ka lasītājs ir diezgan atpalicis indivīds. Nu tāda adaptēta lasāmviela. Tagad gan adaptētās grāmatas modē - lai latviešiem nav jānopūlas izzinot jaunus vārdus/terminus un jāmežģās pa sarežģītiem teikumiem.
lops
14. Jūlijs 2010 / 16:04
0
ATBILDĒT
šajā gadījumā Tev būtu jāsaprot kāds ir grāmatas žanrs. Tas nav romāns, kur visur iepīta mīlestība. Paši notikumi nevar tikt aprakstīti emocionāli jūtot līdzi upuriem. Grūtups, kā labs jurists, arī šoreiz pierādījis savu profesionalitāti, - bez emocijām atainojis notikumus. Tiem, kas emocionāli švakāki - grāmata nav priekš jums, - lasiet Poteru!
Dipl.iur.
14. Jūlijs 2010 / 15:56
0
ATBILDĒT
Priecājos, ka neesmu Grūtupa māte.
...
14. Jūlijs 2010 / 15:02
0
ATBILDĒT
šaubos, ka kāds to darīs.... neviens nestāsies pretī tādam "juristam" kā Grūtups... diemžēl... bet tā nu tas ir.

Grūtupam ir pārāk daudz ietekmes, lai tiktu izspriesta taisnīga tiesa.

bij.tiesnese
14. Jūlijs 2010 / 14:26
0
ATBILDĒT
Iespējams, ka viedokli par \"labu grāmatu\"uztur G. biroja advokāti. Grūtups patiešām raksta daļai no deģenerētās sabiedrības, kam varētu patikt tik naturāli aprakstīti dzimumnoziegumi. Savaulaik strādājot tiesā, zinu, ka ir vēl baisākas izvarošanas lietas.Šādi procesi ir drausmīgs pārdzīvojums cietušajām un viņu ģimenēm. Tagad uzplēst šīs rētas no jauna ir necilvēcīgi. Ja G. grāmatu atzinīgi vērtē juristi, kas nav saistīti ar pakalpošanu G. , tad augstskolās steidzami ir jāpastiprina ētikas mācīšana.

Būtu labi, ja kāds cienījams advokāts, piem., Liepa uzņemtos cietušo sieviešu vai viņu radu godu un cieņu aizstāvību pro bono.
Ieva
14. Jūlijs 2010 / 09:09
0
ATBILDĒT
Ja par Grūtupa grāmatām lasītājs saka, ka tās ir labas, tad man jāizsaka līdzjūtība latviešu tautai! Tik nabadzīgā, primitīvā valodā rakstītas grāmatas varbūt var sastapt lēto romānu plauktos. Izlasīju pirmās divas Grūtupa grāmatas un sapratu, ka cilvēks absolūti neciena lasītāju un savā augstprātībā ir iedomājies, ka lasītājs ir absolūts muļķis un idiots. Rakstnieks! Ja šādā stilā raksta "augsta līmeņa" advokāts, tad kā raksta pārējie??? Ar šādu "literatūru" latviešu tauta tiešām ir pelnījusi "aiziet pa skuju taku"
diehard
13. Jūlijs 2010 / 15:49
0
ATBILDĒT
Mums par laimi vairs nav Padomju laiki.
Viesturs
13. Jūlijs 2010 / 15:43
0
ATBILDĒT
Grūtups kā vienmēr ir līmenī!

Latvijā vajadzētu vairāk šādas augstas raudzes juristus un grāmatu autorus. Gribētos arī piebilst, ka Grūtupa grāmatas ir ierindojamas pētnieciskās žurnālistikas žanrā, un šajā kontekstā pilnīgi nožēlojama ir piem. I.Nagles vai Jaunalksnes darbs.

Visu cieņu A.Grūtupam, un protams liels paldies!

.

p.s. Padomju laikos, visas jurisprudences mācību un profesionālās grāmatas, tajā skaitā PSRS AT plēnuma lēmumos bija likumupārkāpēju, arī cietušo īstie vārdi un uzvārdi.
Armands
13. Jūlijs 2010 / 15:00
0
ATBILDĒT
Vēlreiz uzsveru, ka jautājums par autora juridisko atbildību attiecībā pret grāmatā pieminētajām personām (viņu tuviniekiem) nav viennozīmīga. Ja tas tā būtu, tad šaubos, vai autors būtu uzdrošinājies šo darbu publicēt tādā veidā, kā viņš to ir izdarījis.

Kas attiecas uz manis doto piemēru (pieminēto grāmatu), tad padomājiet plašāk. Arī šiem amatvīriem ir bērni un citi radinieki, kuru privātā dzīve var tikt un ir tikusi aizskarta ne mazāk kā A.Grūtupa grāmatā minētās sievietes un viņu radinieki.

Visbeidzot runājot par autora grāmatu no ētiskā viedokļa, pievienojos autoram adresētajai kritikai, ka cietušo sieviešu vārdus, uzvārdus,citus personas datus un fotogrāfijas bija ne tikai lieki, bet arī amorāli. Te nu autors ir pārkāpis fundamentālu kristietības (un arī tiesību) bausli - nedari otram to, ko negribi, lai dara tev (vai autors būtu bijis tikpat atklāts detaļās, ja kāds no grāmatā aprakstītajiem noziegumiem būtu izdarīts ar viņa māti?). Tāpat piekrītu viedoklim par autora divkosību, atsevišķas iesaistītās personas atstājot anonīmas (pieļauju, ka tie ir viņam tuvi draugi vai vērtīgi informācijas avoti, kuru atklāšanas gadījumā viņš šos avotus zaudētu), tajā pašā laikā atklājot visu informāciju par cietušajām sievietēm.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 16
visi numura raksti
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas
Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību ...
Jānis Rušenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma 41. un 44. panta problemātika
Uzmanību virsrakstā minētajiem pantiem pievērsīšu saistībā ar intelektuālo īpašumu. Vēlos atgādināt, ko tad paredz likuma 41. pants (Tiesas izdevumu atlīdzināšana): “Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež ...
3 komentāri
Sandra Kukule
Nedēļas jurists
Sandra Sondore-Kukule
4 komentāri
Kristaps Tomsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Eitanāzijas institūta normatīvais regulējums pasaulē
Eitanāzija nereti ir pēdējā izeja cilvēkiem, kuriem dzīve ir kļuvusi par fiziskām mokām. Eitanāzijas institūts ir izsaucis asu un neviennozīmīgu cilvēku reakciju, jo šo tiesību institūtu var aplūkot no dažādiem viedokļiem – ...
Lāsma Liepiņa
Diskusija
Necilvēcības vidū meklēt taisnību
Lasītājiem pieejama zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmata “Maniaks”. Neesmu liela A. Grūtupa grāmatu lasītāja, taču kā juriste, kas pētījusi noziedzīgus nodarījumus pret personas dzimumneaizskaramību, grāmatu izlasīju. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS