ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Septembris 2010 /Nr.37 (632)

Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums
Tiesiskās aizsardzības process
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts, bijušais Maksātnespējas likumprojekta darba grupas vadītājs 

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām.

Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā.

Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos.

I. Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa struktūra

Ievērojamas atšķirības saskatāmas jau pašā procesu uzbūvē jeb struktūrā, kāda piedāvāta jaunajā Maksātnespējas likumā. Šādas struktūras izvēlei pamatā5 ir vēlme padarīt efektīvāku tiesību normu piemērošanu, likvidējot izlīguma un sanācijas posmus maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt papildinot procesu ar iespēju pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu.

Šobrīd vēl spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz divu veidu procesus – tiesiskās aizsardzības procesu, ko piemēro komercsabiedrībām ierobežotas maksātnespējas gadījumos un kas galvenokārt ir vērsts uz komercsabiedrības interešu aizsardzību,6 lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā,7 un maksātnespējas procesu, kura galvenais mērķis ir kreditoru kopuma aizsardzība.8 No minētajiem diviem procesiem izriet četru veidu tiesiska rakstura pasākumu kopumi, kas vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu – tiesiskās aizsardzības process,9 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,10 izlīgums11 un sanācija.12 Maksātnespējas procesa ietvaros paredzēts vēl viens tiesiska rakstura pasākumu kopums – bankrota procedūra,13 kas vērsta uz kreditoru tiesisko interešu aizsardzību.

Jaunajā Maksātnespējas likumā, tāpat kā iepriekš attiecībā uz juridiskām personām, tiek izšķirti divi procesu veidi – tiesiskās aizsardzības process14 un maksātnespējas process.15 Tomēr pastāv atšķirība abu procesu rezultējošajos tiesiska rakstura pasākumos. Tāpat kā iepriekš, arī jaunajā likumā tiek izšķirts tiesiskās aizsardzības process16 un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,17 taču maksātnespējas procesa ietvaros izlīgums, sanācija un bankrots vairs nav paredzēti.18 Tā vietā būtu iespējams maksātnespējas procesa ietvaros pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas ir ievērības cienīgs jaunums attiecībā pret pašreizējo tiesisko regulējumu, taču pats maksātnespējas process kopumā faktiski ir vērsts uz parādnieka likvidāciju; šis process jaunajā likumā dēvēts par "maksātnespējas procesu".

Tādējādi sākotnējais maksātnespējas process paredz divas iespējas – īstenot tiesiskās aizsardzības procesu (izņēmums paredzēts jaunā Maksātnespējas likuma 106. pantā)19 vai īstenot maksātnespējas procesu, kas izpaužas kreditoru interešu apmierināšanā, realizējot parādnieka mantu.

Izlīguma un sanācijas likvidēšana pamatota ar tiesību normu efektīvas piemērošanas principu, kā arī kreditoru interešu aizsardzību un zināmiem loģikas apsvērumiem.20 Proti, "ievērojot to, ka, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, parādnieka kreditoru kopums faktiski paliek nemainīgs, tāpat kā parādnieka finansiālais stāvoklis, kreditori, jau vienreiz noraidot tiesiskās aizsardzības procesu – maksātspējas atjaunošanas iespēju –, ir spiesti vēlreiz formāli balsot par citām maksātspējas atjaunošanas iespējām. Objektīvi nevar sagaidīt, ka kreditori, pastāvot vienādiem faktiskajiem apstākļiem, pieņems atšķirīgus lēmumus, tādā veidā tikai novilcinot procesu [..]. Šāds regulējums nenodrošina maksātnespējas procesa efektivitāti, jo ievērojami pagarina procesa termiņu un izmaksas, kā arī nenodrošina parādnieka aktīvu saglabāšanu, kā rezultātā samazinās kreditoru atgūto līdzekļu apmērs".21

Šāds pamatojums nav pilnīgs. Nav izvērtēta izlīguma un sanācijas kā tiesiskās aizsardzības procesam alternatīvu metožu nozīme. Lai arī izlīgumā piemērojamas līdzīgas metodes kā tiesiskās aizsardzības procesā,22 tomēr to piemērošanā pastāv būtiskas atšķirības. Tā, piemēram, atšķirības starp kreditoriem, kuri pieņem lēmumu par kādas no metodēm piemērošanu. Tiesiskās aizsardzības procesā lēmumu pieņem nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,23 savukārt izlīgumā atkarībā no tā, vai izlīguma projektā paredzēts segt mazāk vai vairāk nekā pusi no prasījumu kopsummas – attiecīgi trīs ceturtdaļas24 vai divas trešdaļas25 kreditoru sapulcē klātesošo kreditoru balsu, runa ir par nenodrošināto kreditoru balsīm.26 Arī saskaņā ar jaunā Maksātnespējas likuma regulējumu par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu lemj nodrošinātie kreditori ar vismaz divām trešdaļām balsu un nenodrošinātie kreditori ar vienu pusi balsu vairākumu.27 Tādējādi izlīguma gadījumā ir nepieciešams ievērojami lielāks kreditoru balsu vairākums izlīguma projekta apstiprināšanai un attiecīgās izlīguma metodes(-žu) piemērošanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai
Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap ...
2 komentāri
Kristaps Ābelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums
2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. ...
Ēriks Kalnmeiers
Nedēļas jurists
Ēriks Kalnmeiers
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārds" meklē talantus tiesību zinātnē
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas ...
2 komentāri
Īsziņas
"Jurista Vārds" – arī ārzemju latviešu presē

Laikraksta "Brīvā Latvija" rudens laidienā (Nr. 33(1163), 2010. gada 28. augusts – 3. septembris) Ojārs Celle, atsaucoties uz "Jurista Vārdu", informē par šīsvasaras valststiesību semināru Bīriņos.

AUTORU KATALOGS